Dažādība un starptautisks vēriens. Rotko muzejs piesaka rudens izstāžu sezonu

Inga Gedžūne | 2025.08.27

Piektdien, 2025. gada 5. septembrī, plkst. 16.00 Rotko muzejs atklās rudens izstāžu sezonu ar sešiem izteiksmīgiem projektiem, kas apliecina laikmetīgo prakšu daudzveidību un vitalitāti šodienas mākslas ainā. No starptautiskās Martinsona balvas vēriena un fokusa uz izcilību laikmetīgajā keramikā līdz intīmiem un poētiskiem meklējumiem atmiņu, laika un dabas motīvu interpretācijās rudens Rotko muzejā sola rosinošas sastapšanās ar spilgtiem mākslinieciskiem vēstījumiem, kuros ir vieta visdažādākajām balsīm un redzējumiem.

Martinsona balva 2025

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ziemas pārgājiens Preiļu novadā

Ikviens aicināts pieteikties ziemīgam pārgājienam pa Nacionālo partizānu vadītāja Antona Juhņeviča pēdām, kas notiks 24. Janvārī.

Preiļu novada TIC

Rudens vērienīgākais notikums Rotko muzejā ir starptautiskā laikmetīgās keramikas konkursa izstāde “Martinsona balva” – nozīmīgākā norise piektās Latvijas Keramikas biennāles programmā, kas šogad piedzīvojama kultūrvietās Daugavpilī, Cēsīs un Liepājā. Izvērtējot 941 saņemto pieteikumu, starptautiska ekspertu žūrija izstādei atlasīja astoņdesmit mākslas darbus no trīsdesmit valstīm, tostarp divdesmit trīs Latvijas autoru veikumu. Izstādes atklāšanas vakarā žūrija paziņos konkursa laureātus, kas savā starpā sadalīs divdesmit tūkstošus eiro lielo balvu fondu.

Kuratori Aivars Baranovskis un Valentīns Petjko uzteic izstādē skatāmo radošās izpausmes spektru – no niansēti izstrādātām, tehniski virtuozām un konceptuāli nobriedušām kompozīcijām līdz intuitīvām, eksperimentālām formām, kur māls pats diktē ritmu un raksturu, atsedzot gan cilvēka prasmju, gan materiāla dabas poētiku. Sekojot biennāles tēmai – “No zvaigžņu putekļiem līdz sulīgiem asniem” –, izstāde atgādina par mūsu kopīgo izcelsmi kosmiskajos procesos un nemitīgo pārvērtību ceļu, pārliecinoši rādot, ka māls – viens no senākajiem cilvēces rīcībā esošajiem materiāliem – joprojām iedvesmo laikmetīgus radošos meklējumus.

Milena Piršteliene. Sērkociņš smiltīs

Lietuviešu māksliniece Milena Piršteliene, starptautiskās Zelta godalgas ieguvēja 2023. gada keramikas biennāles konkursā, piedāvā lirisku meditāciju par atmiņām, uzmanību un ikdienas detaļu poētiku, kas bieži paslīd garām nemanīta. Pievēršoties sīkajam un šķietami nenozīmīgajam – ēnai, ielas fragmentam, sērkociņam smiltīs –, māksliniece vaicā, vai mēs joprojām mēdzam apstāties un pakavēties pie “nebūtiskā”.
=

Keramika mākslinieces rokās kļūst par klusuma un pārdomu mediju, bet darbi parāda, ka pat visniecīgākie priekšmeti var glabāt atmiņas, emocijas un negaidītu dziļumu. Izstāde aicina apstāties, ieskatīties un no jauna piedzīvot mirkļa burvību.

Sanita Ābelīte. Radījumi

Latviešu māksliniece Sanita Ābelīte, nacionālās Zelta godalgas ieguvēja iepriekšējās biennāles konkursā, šoreiz nāk klajā ar personālizstādi “Radījumi” Rotko muzeja Martinsona mājā. Savā izkoptajā radošajā rokrakstā māksliniece uzbur maģisku pasauli, kuru apdzīvo brīnumainas būtnes no sirmām teiksmām – ne īsti dzīvnieki, ne cilvēki.
Īpaši izstādei radītais ansamblis veido vienotu veselumu – mežā, pļavā, ūdenī un gaisā un autores iztēlē aizgūtie tēli, ietērpti izteiksmīgās keramikas formās, atdzīvojas saskaņotā kompozīcijā, aicinot ienākt smalki veidotā, daudzslāņainā pasaulē, kur atklājas apbrīnojama tehniskā meistarība un niansēts radošais redzējums, bet katra forma atraisa iztēli un vedina pārdomu ceļos.

Bez vārdiem. Polijas laikmetīgā keramika

Izstāde “Bez vārdiem. Polijas laikmetīgā keramika” ir viesvalsts projekts piektās Latvijas Keramikas biennāles programmā. Izstādes nosaukums ir aizgūts no poļu teiciena “brak słów”, kas vienlīdz labi raksturo gan rūgtas bezspēcības brīžus, kad rokas nolaižas izmisumā, gan spožus sajūsmas mirkļus, kas atstāj bez elpas, jo sajustais nav vārdos ietērpjams.

Kad vārdi pieviļ, to vietā stājas māksla – jaudīgs un universāls izteiksmes līdzeklis, kam ir pa spēkam izteikt neizsakāmo. Pārstāvot divdesmit trīs Polijas laikmetīgos māksliniekus, keramikas medijs izstādē kļūst par nozīmes nesēju: tas runā faktūrās, formās un simbolos, ļaujot katram vērot, izjust un tulkot redzēto pašam – dzīvā, neviltotā saiknē ar mākslas darbu.

Sandra Strēle. Priekšvakars

Latviešu māksliniece Sandra Strēle izstādē “Priekšvakars” piedāvā tvērumā plašu un vienlaikus intīmu vēstījumu par mātbūšanas pieredzi, mākslinieciskās izpētes fokusā izvirzot hidrofeministiskas pārdomas par plūstošajām un pārplūstošajām robežām, kas mūsu ķermeņus, idejas, izvēles un darbības atdala citu no citas.

“Priekšvakars” ūdeni interpretē kā telpu, kur vienlaikus kaut kas rodas, aizplūst, pārtop no vienas substances otrā, uzglabājas, iekapsulējas, dzīvo, izdzīvo, ienirst un uznirst, lai vēlreiz atklātu ko jaunu par cilvēka un dabas attiecībām. Plašais, monumentālais darbu cikls, radīts ar turpināšanās pieeju, ko māksliniece dēvē par serialitāti, aicina skatītāju sastapt pazīstamus tēlus jaunās variācijās, rodot arvien jaunas nozīmes un skaidrojumus.

Uģis Auziņš. Ekspromts

Latviešu gleznotājs Uģis Auziņš izstādē “Ekspromts” svin mirkļa skaistumu un dabas nemitīgo mainību. Gadalaiku ritums, dienasgaismas pārvērtības, debesu panorāmas, krāsu improvizācijas – viss ieplūst mākslinieka darbos, atainots ar smalku krāsu izjūtu un dziļu līdzpārdzīvojumu.

Būdams uzmanīgs dabas vērotājs un interprets, Auziņš rada emocionāli piepildītus darbus, kas ļauj izjust debesu plašumu, koku lapotņu šalkas, vēja pieskārienu un arī ieklausīties klusumā.

Rotko muzeja rudens sezonas izstādes apmeklētājiem būs pieejamas no 2025. gada 5. septembra līdz 23. novembrim, izņemot 5. Latvijas Keramikas biennāles starptautisko konkursa izstādi “Martinsona balva 2025” un lietuviešu mākslinieces Milenas Pirštelienes izstādi “Sērkociņš smiltīs”, ko varēs baudīt līdz 2026. gada 1. februārim.
Sezonas atklāšanas dienā, noslēdzoties atklāšanas pasākumam, ieeja jaunatklātajās izstādēs būs bez maksas.

Rotko muzeja rudens sezona ir tapusi sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās keramikas centru un Vroclavas Eugenija Geperta Mākslas un dizaina akadēmiju. Atbalsta – Valsts kultūrkapitāla fonds, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, “The Elizabeth Greenshields Foundation”, Polijas Republikas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrija, Polijas vēstniecība Rīgā, “Format”, “Szkło i Ceramika” un “Caparol”.