Arfa, latgaliešu–lībiešu mūzika un dzeja – aicina muzikālās dzejas brokastis «Gulguošona»

Edeite Laime | 2025.09.13

Sestdien, 2025. gada 13. septembrī, Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņos uz otro satikšanos aicinās muzikālās dzejas brokastis “Gulguošona”. Pasākumā piedalīsies literāti Ilze Sperga, Silvestrs, Līvija Liepdruviete un Evija Piebalga, bet ar mūziku rītu piepildīs arfiste Elizabeta Lāce un grupa “TKP / tā kā pērn”, kurā apvienojušies etnomūziķi Ēriks Zeps un Julgī Stalte.

Dzejas brokastu ideja radusies pērn, domājot, kā Latgalē Dzejas dienu laikā piedāvāt jaunus literatūrai veltītus pasākumu formātus. Tāpat “Gulguošona” ir sava veida “iesildīšanās” tās pašas dienas vakarā Rēzeknes novada Rogovkā paredzētajam latgaliskajam dzejas slamam “Rogovkys dzejis voga”, kā arī reizē gribēšana popularizēt iepriekšējā gada slama uzvarētāju daiļraidi un iespēja izskanēt jauniem darbiem literatūrai līdz šim mazāk ierastā vietā, par kuru izvēlēta Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu kalns, kas atrodas turpat pie Rēzeknes pilsētas. Pasākuma nosaukuma “Gulgošana” iedvesma atrasta Antona Kūkoja dzejoļa “Pleikšņu kolni” rindās: “Gulguošona, gulguošona... / Pleikšņu kolnim apakš / Dzyrkstūšs olūts guldž! / Saīt guldžam apleik vysi, kas tveikst sluopēs, /Smeļ pa laseitei!”. Pirmās muzikālās dzejas brokastis “Gulguošona”, kas notika 2024. gada septembrī, kļuva par Rēzeknes novada “Gada balvas kultūrā 2024” uzvarētāju nominācijā “Gada notikums”.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Jezupovas (Juzefovas) muižas parks

Jezupovas (Juzefovas) parks ir veidots 19. gadsimtā holandiešu stilā, mūsdienās ir saglabājusies tikai neliela daļa no muižas parka.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Sestdienas rītā, 13. septembrī, plkst. 11.00 Pleikšņu kalnā būs iespēja dzirdēt Evijas Piebaldas, kura šī gada sākumā izdeva debijas darbu “Brīnumdārzs/Breinumu duorzs”, pērnā gada latgaliskā dzejas slama “Rogovkys dzejis voga” uzvarētāja Silvestra, šī gada jubilāres Līvijas Liepdruvietes un literātes Ilzes Spergas darbus, bet rītu ar mūziku piepildīs arfistes Elizabetas Lāces un grupas “TKP / tā kā pērn” uzstāšanās. Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja redzēt, kā top mākslinieces Maijas Gailumas darinātie vēja zvani, bet par gardām brokastīm un rīta kafiju pasākumā parūpēsies ģimenes uzņēmums “Mūsu pankūkas”.  

Arfiste, komponiste un tekstu autore Elizabeta Lāce ir viena no savas paaudzes oriģinālākajām skaņas māksliniecēm, kuras repertuārs sniedzas no senās mūzikas un baroka līdz pat 21. gs trešās desmitgades mūzikas interpretācijām, no autentiskām džeza/folka/avangarda improvizācijām līdz arhitektoniski strukturētiem oriģināldarbu cikliem un starpdisciplinārām performancēm. Pleikšņu kalnā skanēs Vivaldi, Brittena, Houdī, Plakiža skaņdarbi un arī pašas Elizabetas Lāces oriģinālkompozīcijas un dzeja. Savukārt “TKP / tā kā pērn” ir etnomūziķu Julgī Staltes un Ērika Zepa sinerģijā dzimusi apvienība, kas savulaik satikusies Latvijas “3x3” kustības nometnēs, bet kopš 2018. gada ir patstāvīga muzikāla vienība, kuras enerģija, vijoles, akordeona, balsu saskaņa un improvizācija priecējusi klausītājus dažādās pasaules malās.

Pleikšņu kalns, no kura virsotnes var redzēt visu Rēzekni, atrodas pie pašas pilsētas – Ozolaines pagasta Pleikšņu ciemā, kas reizē ir piepilsētas vasarnīcu un dārziņu rajons. Savulaik kalns bijusi mīļa pilsētas iedzīvotāju atpūtas vieta, kādu laiku plašākai publikai bijis aizmirsts, bet nu atkal te tiek rīkoti pasākumi, kuros satiekas Pleikšņu iedzīvotāji un viesi. Ozolaines pagasta tautas nama vadītāja Santa Ostaša, kura pati dzīvo Pleikšņos, savulaik intervijā Latvijas Radio atzina, ka Pleikšņu kalns ir tāda apslēptā Ozolaines pagasta pērle, par kuru daudzi zina, bet tikpat daudzi pat nemaz nenojauš. “Ģeogrāfiski tā ir augstākā vieta apkaimē, bet, ja mēs pārejam uz tādu romantisko noti, tad šī ir vieta, kur jau gadu desmitiem pārīši nāk uz randiņiem, arī pirmajiem.  Mēs zinām daudz stāstu, daudz ģimeņu, kuras te gājušas, un nu viņiem ir kopīgi bērni, kopīgi mazbērni. Kāda vieta vēl varētu būt skaistāka un piemērotāka dzejas brokastīm, jo, kā mēs zinām, dzejas un dziesmu pamatā ir mīlestība un šo kalnu mēs, vietējie, arī saucam par mīlestības kalnu, kur radies tik daudz mīlestības stāstu,” tā Santa Ostaša.

“Gulguošona” ir viena no Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās “Literārās jaunrades latgaliski veicināšanas programmas” 2025. gada norisēm. To organizē latgaliešu kultūras kustība “Volūda”, Rēzeknes novada Kultūras un tūrisma pārvalde, Rēzeknes novada Ozolaines pagasts un Nautrēnu apvienības pārvalde. Ieeja pasākumā ir bez maksas, apmeklētāji tiek aicināti ģērbties atbilstoši laikapstākļiem.