Latgales vēstniecībā GORS atklātas divas izstādes

Kristiāna Malta | 2025.09.10

No 2025. gada 9. septembra līdz 9. novembrim Latgales vēstniecībā GORS eksponētas divas izstādes – tēlnieka Kirila Panteļejeva izstāde “Gora gari” Mākslas galerijā un piemiņas izstāde “Tēlniekam Leo Jānim Briedītim – 100” 1. stāva semināru telpā. Abas izstādes aicina pārdomāt cilvēka un vides mijiedarbību – gan caur mītiskiem tēliem un telpas dramaturģiju mūsdienu kontekstā, gan caur skulpturālo formu valodu.

Kirila Panteļejeva izstāde “Gora gari”

Raksts turpinās pēc reklāmas

Iela, Kur Dzīvo Vēsture

847 metri arhitektūras, stāstu un rozes zīmē.

Rēzeknes pilsētas TIC

Šī brīža realitāte bieži šķiet grūti aptverama – laikmets, kurā ikdienu pāršalc neticamas ziņas, prognozes un pareģojumi. Reaģējot uz šo emocionālo fonu, mākslinieks Kirils Panteļejevs izstādē “Gora gari” aicina ļauties fantāzijai, cerībai un simboliem no senajām kultūrām.

Darbu iedvesmas avots ir dažādu tautu mitoloģija. Mākslinieks izvēlējies teiksmainus putnus no dienvidu un austrumu slāvu mītiem – Sīrinu, Alkonostu, Gamajunu, kuriem piemīt pareģošanas un burvestības spējas. No grieķu mitoloģijas izstādē sastopams Fēnikss, bet no irāņu – Simurgs, gudrais putns. Šiem tēliem raksturīgas arī cilvēka iezīmes – galvas un torsi, ar sievišķīgiem vaibstiem: gariem matiem, krūtīm, smalkām sejām. Katrs tēls ir cilvēka augumā, ar individuāli veidotu raksturu un detaļām, kas sasaista mītisko simboliku ar mūsdienu realitāti. 
Izstāde īpaši pielāgota Latgales vēstniecības GORS telpai, kas ļauj darbus izvietot dažādos augstumos, imitējot lidojumu. Skulptūras papildina skaņas efekti, kas atgādina dziedināšanu – vēl viena no mītiskajiem putniem piedēvētajām īpašībām.

“Latgales vēstniecības GORS telpu arhitektūra ir ļoti sarežģīta, interjeram kā izstādes telpai ir apvienotais apjoms – no nulles līmeņa līdz jumtam, kas dod iespēju izvietot objektus dažādos līmeņos. Kā izstādes koncepcijas svarīga sastāvdaļa ir jautājums par estētiskām vērtībām mūsdienu arhitektūrā –  kādus vēstījumus spēj nest šodienas arhitektūras izteiksmes līdzekļi, kā tie var uzrunāt sabiedrību plašā kultūras kontekstā un kāda vide veidojas sadarbībā ar mākslinieku. Ir pierādīts, ka vide ir viens no svarīgākajiem estētiskās izglītības faktoriem,” stāsta izstādes autors Kirils Panteļejevs.

Kirils Panteļejevs ir dzimis 1969. gadā Rīgā. Mākslu studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī Humbolta universitātē Kalifornijā, ASV. 2004. gadā ieguvis maģistra grādu mākslā. Darbojas tēlniecībā, vides mākslā un performancēs, kā arī ir docētājs Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā. Viņa radošajā biogrāfijā ir 12 personālizstādes, kā arī dalība nozīmīgās grupu izstādēs un starptautiskās mākslas skatēs Eiropā, ASV un Dienvidkorejā – tostarp mākslas mesēs, biennālēs, kultūras festivālos un simpozijos. Nozīmīgākie notikumi: Biennāle “Marīna 2023” (Jūrmala), “Mobilais muzejs” (LLMC projekts) fabrika “Boļševička” 2021 (Rīga), “POSITION BERLIN”, galerijas “Māksla XO” mākslinieks, 2021 (Berlīne), Korejas eksperimentālās mākslas festivāls, 2010 (Seula), “Homo urbanus – homo sapiens?” Vestparks, 2008 (Amsterdama), “Sense in place” Kardifa, 2005 (Velsa).

Piemiņas izstāde “Leo Jānim Briedītim – 100”

Ziemeļlatgale glabā daudzas vērtīgas liecības un izcilu mākslinieku atstāto mantojumu. Viens no tiem ir tēlnieks Leo Jānis Briedītis. Atzīmējot mākslinieka jubilejas gadskaitli – 100 gadi kopš Leo Jāņa Briedīša dzimšanas, ir tapusi piemiņas izstāde, kura atspoguļo tēlnieka radošo mūžu.

Leo Jānis Briedītis bija daudzpusīgs mākslinieks – gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. No 1966. gada īpašu uzmanību veltīja abstraktās monumentālās tēlniecības jomai, plaši izmantojot nerūsējošo tēraudu. Viņa darbi ir izvietoti desmit Zviedrijas pilsētas laukumos un parkos, atstājot ievērojamu zīmi gan mākslas ainavā, gan sabiedriskajā telpā. 
Mākslinieka rokrakstu raksturo skulpturāli objekti, lielformāta strūklakas un sienu dekori, kur izmantoti dažādi materiāli – nerūsējošais tērauds, misiņš, bronza un dzelzs.

“Latvijas Mākslas akadēmijā Leo Jānis Briedītis studēja glezniecību, bet augstāko profesionālo izglītību tēlniecībā ieguva Zviedrijā. Tur varēja bez ierobežojumiem pievērsties brīvi abstrahētiem formveides risinājumiem. Latvisko sakņojumu rosinātās iezīmes, šķiet, visbūtiskāk izpaudās gan tieksmē rast motīvus dabas norisēs, gan formveides pārdomāti noskaidrotā noteiktībā. Tēlnieks īpašu vērību veltīja tēlniecības objektu iesaistījumam katras vietas īpašajā ainaviskajā vidē. Liela izmēra darbus veidojot, dažkārt radās nepieciešamība pieaicināt palīgus - izpildītājus. Tomēr savu darbu spoguļgludo virsmu galīgo apdari, tā dēvēto “masters touch” jeb meistara pieskārienu, vienmēr veica pats,” tā par mākslinieka radošo veikumu ir rakstījusi mākslas zinātniece Ruta Čaupova.

Leo Jānis Briedītis dzimis 1922. gadā Balvu novada Rugājos. Mākslas izglītību ieguva Latvijas Mākslas akadēmijā, kur studēja no 1942. līdz 1944. gadam. Otrā pasaules kara laikā viņš emigrēja uz Zviedriju, turpinot studijas Stokholmas Mākslas akadēmijā un Upsalas universitātē, kur apguva arī mākslas vēsturi. Guvis ievērojamus panākumus starptautiskos konkursos, saņemot medaļas Romā, Londonā un citur.

Viņš vienmēr uzturējis ciešu saikni ar Latviju, regulāri apmeklējis mākslas dzīves notikumus un piedalījies nozīmīgās izstādēs, tostarp 1990. gada tēlniecības kvadriennālē.

Latgales vēstniecības GORS Mākslas galeriju iespējams apmeklēt no otrdienas līdz svētdienai, no plkst. 12.00 līdz plkst. 21.00. Vairāk informācijas: www.latgalesgors.lv vai GORS sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram.