Andris Kalniņš: Ārvalstu tūristu skaits Latvijā krīt jau otro mēnesi – pietiek ar prezentācijām, laiks rīcībai!

Andris Kalniņš | 2025.09.17

Centrālās statistikas pārvaldes dati ir skarbi – 2025. gada jūlijā ārvalstu viesu skaits Latvijā bija par 0,9 % mazāks nekā pirms gada. Kritums fiksēts jau otro mēnesi pēc kārtas, kas skaidri norāda: ārvalstu tūrisma plūsma stagnē.
Tagad, pēc EuroBasket 2025, visi kārs sev klāt ordeņus un runās par veiksmes stāstu, bet īstā pārbaude sākas tieši tagad – nedrīkst atslābt. Tas, ko mēs piedzīvojām divu turnīra nedēļu laikā, citās Eiropas galvaspilsētās ir ikdiena visa gada garumā. Mums ir jāturpina strādāt, lai šādu apmeklētāju plūsmu nodrošinātu regulāri, nevis tikai reizi desmit gados. Viedokli pauž Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš.

Jā, ārvalstu viesi uzturas ilgāk – nakšu skaits ir pieaudzis par 4,1 % –, bet tas tikai nozīmē, ka mēs dzīvojam uz tā paša tūristu loka. Jaunu apmeklētāju plūsma neaug, jauni tirgi netiek atvērti, jauni tūristi nepienāk. Tas nav attīstības stāsts – tā ir stagnācija.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Slutišķu vecticībnieku lauku sēta

Slutišķu ciems ir autentiska apdzīvota sādža, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikālām Latgales vecticībnieku kultūras un sadzīves ekspozīcijām.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Kā tas ir pieļaujams, ka tūrisma pīķa mēnesī ārvalstu viesu Latvijā ir mazāk nekā pērn? Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras uzdevums ir piesaistīt jaunus tūristus un jaunus tirgus. Tā vietā sabiedrībai tiek pasniegti “pozitīvi” stāsti par ilgāku uzturēšanos, noklusējot, ka kopējā ārvalstu viesu plūsma krīt. Mēs nevaram atļauties turpināt dzīvot uz esošā tūristu loka rēķina.

Kamēr Lietuva un Igaunija agresīvi investē tūrisma mārketingā, veido jaunus transporta savienojumus un piesaista starptautiskus pasākumus, Latvija stagnē un zaudē konkurētspēju. Mēs vēl joprojām neesam sasnieguši 2019. gada līmeni ārvalstu tūristu skaitā, bet valsts institūcijas turpina ignorēt šo problēmu. Tūrisms ir viens no Latvijas eksporta dzinējspēkiem – tas rada tūkstošiem darba vietu, nodokļu ieņēmumus un uztur dzīvas pilsētas un reģionus –, bet valstiskā līmenī trūkst jebkādas ambīcijas un konkrēta rīcības plāna.

Pietiek ar skaistām PowerPoint prezentācijām un preses relīzēm – ir jāsāk reāli strādāt. Nepieciešama mērķtiecīga kampaņa galvenajos ārvalstu tirgos, jaunu aviācijas savienojumu un starptautisku pasākumu piesaiste, tūrisma mārketinga budžeta palielināšana līdz konkurētspējīgam līmenim Baltijā. Pretējā gadījumā turpināsim zaudēt tūristus, ienākumus un darba vietas.

Šis jautājums cieši saistīts arī ar nodokļu politiku. Tūrisma nozare jau vairākus gadus aicina samazināt PVN ēdināšanas pakalpojumiem, kā to ir izdarījušas vairums Eiropas Savienības valstu. Samazinātā likme ir efektīvs instruments ēnu ekonomikas mazināšanai, darba vietu saglabāšanai un Latvijas konkurētspējas uzlabošanai Baltijā. Neskatoties uz Saeimas komisiju un apakškomisiju atbalstu, valdība joprojām šo iniciatīvu nav iekļāvusi budžetā.

Mēs nevaram atļauties vēl vienu gadu stagnācijas. Ir nepieciešama reāla, nevis formāla politika – jaunu tirgu piesaiste, nodokļu politika, kas veicina izaugsmi, un budžets, kas ļauj konkurēt ar mūsu kaimiņiem. Pretējā gadījumā Latvija riskē kļūt par tranzītvalsti, no kuras tūristi vienkārši aizbrauc tālāk.