2024. gadā ceļu satiksmei drošākās pašvaldības – Ventspils un Valmieras novads

Foto: Sam.gov.lv | Autors: Sam.gov.lv | 2025.09.18

Satiksmes ministrija ceturto gadu pēc kārtas rīkoja konkursu “Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss 2024”, lai noskaidrotu ceļu satiksmei drošākās valstspilsētas un novadus. Balstoties uz iedzīvotāju viedokli, ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistiku un mikromobilitātes novērtējumu, par ceļu satiksmei drošāko valstspilsētu Latvijā 2024. gadā atzīta Ventspils, bet no 36 novadiem pirmajā vietā ierindojies Valmieras novads.

Šogad jau otro reizi piešķirta arī atzinība iedzīvotājiem draudzīgākajai valstspilsētai un novadam no piekļūstamības viedokļa – to saņēma Ventspils un Saldus novads.

Raksts turpinās pēc reklāmas

“Baltijas Vīnogas 2025” Bauskas pilī

27. septembrī Bauskas pilī norisināsies ikgadējā Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības izstāde.

Bauskas TIC

“Ceļu satiksmes drošības izvērtēšana pašvaldībās ir ārkārtīgi nozīmīga, jo palīdz skaidri redzēt – kur izvirzītie mērķi ir sasniegti un kur vēl nepieciešams turpināt darbu, meklējot labākus risinājumus. Paldies pašvaldībām par ieguldīto darbu! Rezultāti ir jūtami – cilvēki ikdienā pārvietojas ar lielāku drošības sajūtu un pozitīvi vērtē modernizēto infrastruktūru. Vienlaikus nedrīkstam aizmirst par vismazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, tāpēc īpaši svarīgi ir attīstīt drošu mikromobilitāti, veidojot gājēju un velobraucēju ceļus. Mūs visus vieno kopīgs mērķis - līdz 2050. gadam sasniegt “nulles vīziju”, lai ceļu satiksmes negadījumos nebūtu neviens bojā gājušais. Uz to varam virzīties tikai kopā – valsts, pašvaldības un sabiedrība. Iekļaujoša un droša vide sākas ar ikvienu no mums - ar cieņpilnu un atbildīgu attieksmi satiksmē”, norādīja satiksmes ministrs Atis Švinka.

“Lai arī Valsts policija ikdienā fiziski uzrauga ceļu satiksmes drošību, kā arī tehnisko līdzekļu skaits ātruma pārkāpumu fiksēšanai palielinās, primāri, ir nepieciešama sabiedrības izglītošana – gan par ātruma pārsniegšanas, gan drošības jostu nelietošanas riskiem. Dati norāda uz to, ka gan valsts iestādēm, gan pašvaldībām ir jāstrādā kopīgi, lai izveidotu visaptverošu ceļu drošības sistēmu”, uzsvēra iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Salīdzinot ar 2023. gada rezultātiem, valstspilsētu kategorijā izmaiņu nav. Par ceļu satiksmei drošāko valstspilsētu atkārtoti atzīta Ventspils, kas izceļas ar visaugstāko iedzīvotāju vērtējumu ceļu satiksmes drošības un infrastruktūras jomā, otro labāko CSNg statistiku, kā arī otro augstāko mikromobilitātes novērtējumu. Rēzekne saglabājusi otro vietu, bet trešajā vietā – kā arī pērn – ierindojusies Liepāja.

“Gribu pateikt lielu paldies Ventspils iedzīvotājiem, kuri kā spogulis parāda, cik droši varam justies pilsētā un cik attīstīta ir tās infrastruktūra. Paldies arī Satiksmes ministrijai par finansējumu pilsētas ielu uzturēšanai un būvniecībai. Tāpat vēlos pateikties pašvaldības policijai – redzot ielās patrulējošus policistus, iedzīvotāji ne tikai jūtas droši, bet arī uzvedas apzinīgāk,” saņemot uzvarētāja kausu, sacīja Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādes “Ventspils Komunālā pārvalde” direktora vietnieks Edgars Puriņš.

Novadu kategorijā pirmajā vietā ir ierindojies Valmieras novads, kas pērn bija 13. vietā. Valmieras novads izceļas ar augstāko novērtējumu par veikumu mikromobilitātes jomā. Pagājušā gada uzvarētājs – Valkas novads – šogad ieguvis otro vietu, bet trešajā vietā ar zemiem CSNg rādītājiem ierindojies Jelgavas novads.

“Būt labākajiem, ir augsts novērtējums. Valmieras novads ir viens no retajiem, kur iedzīvotāju skaits pieaug, un līdz ar to pieaug arī izaicinājumi, jo pārvietošanās kļūst arvien intensīvāka. Pašvaldībai tas nozīmē vairāk darba un ieguldījumu, tāpēc esam aktīvi strādājuši, lai uzlabojumi būtu piemēroti visām sabiedrības grupām – vecākiem ar bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti un senioriem,” saņemot 1. vietas apbalvojumu un ceļojošo kausu, norādīja Valmieras novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un uzņēmējdarbības jautājumos Guntis Gladkins.

Otro gadu konkursa vēsturē tika veikts piekļūstamības novērtējums, kura kritērijus pašvaldību pašnovērtējumam izstrādāja un apkopoja Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” eksperti. Vērtējumā tika analizēts, kā pēdējās desmitgades laikā rekonstruētajās ielās pašvaldības izveidojušas ietves, gājēju pārejas, nobrauktuves, sabiedriskā transporta pieturas un izvietojušas brīdinājuma zīmes. Par iedzīvotājiem draudzīgāko valstspilsētu piekļūstamības jomā atzīta Ventspils, savukārt starp novadiem līdera pozīciju ieņēmis Saldus novads. Valstspilsētu vērtējumā Ventspilij seko Liepāja, Jelgava un Rīga, bet novadu vērtējumā – Mārupes un Salaspils novadi.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” valdes priekšsēdētāja un satiksmes ministra ārštata padomniece piekļūstamības jautājumos Gunta Anča uzsvēra:

“Vēlos pateikties pašvaldībām par ieguldīto darbu un iesniegto pašnovērtējumu! Esmu gandarīta, ka ceļu satiksmes drošības indeksa uzvarētāju video redzam arī piekļūstamības risinājumus. Tas ir ļoti svarīgi – nerunāt par piekļūstamību kā par atsevišķu tēmu, bet skatīt to kā daļu no darba, kas tiek veikts, lai pilnveidotu infrastruktūru un uzlabotu drošību. Vērtējot pašvaldības, galvenais kritērijs bija infrastruktūra – cik viegli vai grūti ir pāriet ielu, vai var dzirdēt, kāda gaisma deg luksoforā, un kā cilvēks, kurš neredz, var atrast gājēju pāreju.”

Konkursā “Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss 2024” tika veikta pieejamo CSNg statistikas datu un faktu apkopošana, vērtēšana un analīze, apvienojot tos ar iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Eksperti no Satiksmes ministrijas, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) un apvienības “Pilsēta cilvēkiem” veica pašvaldību paveiktā izvērtējumu mikromobilitātes jomā, īpašu uzmanību pievēršot pašvaldību īstenotajiem risinājumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanai publiskajā ielu tīklā.

Iedzīvotāju aptauju 2025. gada jūnijā aģentūra “Norstat”, un tajā piedalījās 2001 respondents visā Latvijā. Konkursa metodoloģija un rezultāti ir pieejami Satiksmes ministrijas tīmekļvietnē.

Satiksmes ministrija konkursu rīkoja jau ceturto reizi, un tas tiek finansēts no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem.

Iedzīvotāju aptaujas rezultāti un satiksmes drošības novērtējums

Konkursa ietvaros veiktās iedzīvotāju aptaujas par ceļu satiksmes drošību rezultāti liecina, ka 2024. gadā iedzīvotāju vērtējums par ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru pašvaldībās ir nedaudz uzlabojies. Aptauja atklāja, ka 36% aptaujāto iedzīvotāju savās pašvaldībās ceļu satiksmē jūtas droši (2023. gadā – 35%), savukārt nedaudz vairāk nekā puse jeb 51% (2023. gadā – 50%) satiksmi raksturo kā vidēji drošu.

Visnedrošāk joprojām jūtas mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki – tie, kas ikdienā pārvietojas ar elektroskrejriteni (41%; 2023. gadā – 52%) un velosipēdu (31%; 2023. gadā –34%). Savukārt visdrošāk ceļu satiksmē jūtas vilcienu pasažieri (96%) un citu sabiedrisko transportlīdzekļu lietotāji (92%; 2023. gadā – 93%). Automašīnu vadītāji lielākoties satiksmē jūtas droši vai ļoti droši (83%; 2023. gadā – 82%).

Salīdzinot ar 2023. gadu, iedzīvotāju viedoklis par ceļu infrastruktūras stāvokli valstī ir būtiski uzlabojies. Ja 2023. gadā tikai 24% aptaujāto ceļu infrastruktūru vērtēja kā ļoti labu vai labu, bet 42% – kā apmierinošu, tad 2024. gadā pozitīvs vērtējums pieaudzis līdz 36%, savukārt par apmierinošu to atzīst joprojām 42% iedzīvotāju.

Respondentu īpatsvars, kuri savās pašvaldībās ir novērojuši uzlabojumus, kas vērsti uz ceļu satiksmes drošības un satiksmes plūsmas pilnveidošanu, ir saglabājies nemainīgs – 58%.

Iedzīvotāju biežāk minētie uzlabojumi ceļu satiksmes drošībai ir:
•    vairāk ietvju un gājēju celiņu izbūve (32%);
•    gājēju un veloceļu izbūve, nodalot gājēju, velosipēdu un citu mikromobilitātes rīku plūsmu no autosatiksmes (32%);
•    pārskatāmu krustojumu ierīkošana (28%);
•    apgaismojuma ierīkošana (27%);
•    drošas velo infrastruktūras veidošana (26%);
•    papildu gājēju pāreju un luksoforu izbūve (25%).

Gandrīz ceturtdaļa (23%) iedzīvotāju atzīst, ka vismaz reizi mēnesī pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, vadot automašīnu. Pie visbiežākajiem pārkāpumiem autovadītāji četrus gadus pēc kārtas min braukšanas ātruma ierobežojuma neievērošanu ārpus pilsētas (49%) un pilsētā (27%), telefona lietošanu, esot pie stūres (17%), un pagrieziena nerādīšanu (9%).

Kājāmgājēju biežākie pārkāpumi ir ielas šķērsošana neatļautā vietā (39%) un pie sarkanās gaismas luksoforā (23%). Papildus tam piektdaļa (20%) kājāmgājēju tumšā laikā neizmanto atstarojošos elementus. Tie, kas izmanto mikromobilitātes rīkus vai pārvietojas ar motociklu vai mopēdu, visbiežāk pārkāpj noteikumus, braucot pa ietvi (13%), nerādot pagriezienu (10%) vai šķērsojot ielu pie sarkanās gaismas luksoforā (6%).