Elektroauto bums Latvijā: vai bez EKII atbalsta tirgum draud straujš kritums?

Foto: Latvijas e-auto | Autors: Annija Anna Vītiņa | 2025.09.24

Eiropas Klimata infrastruktūras un investīciju (EKII) atbalsts elektroauto iegādei līdz šim bija galvenais dzinulis, kas palīdzēja Latvijai virzīties uz zaļāku mobilitāti un nodrošināja strauju tirgus izaugsmi. Ar šīs programmas palīdzību iegādāti vairāk nekā 6 400 elektroauto jeb ap 40% no visiem Latvijā reģistrētajiem BEV.

Liela daļa atbalsta tika izmantota kā pirmā iemaksa līzingam, kas īpaši svarīgi bija ģimenēm, tostarp daudzbērnu ģimenēm. Tas ļāva pārsēsties ne tikai uz videi draudzīgāku, bet arī jaunāku un drošāku transportu. Pieprasījums pēc programmas bija ļoti augsts – vien 2024. gada augustā tika atbalstīti gandrīz 900 pirkumi, kas apliecina sabiedrības īsto un spēcīgo interesi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Rudens bagātību svētki Tukuma pusē

Miķeļi ir vieni no senajiem latviešu rudens saulgriežu svētkiem, kas iezīmē ražas laika noslēgumu un pāreju uz tumšo gada pusi.

Tukuma TIC

“EKII atbalsts deva cilvēkiem papildu motivāciju spert soli pārejai uz zaļo transportu. Programma bija ļoti veiksmīga, īpaši daudzbērnu ģimenēm, un tās pēctecība ir kritiski svarīga, ja Latvija vēlas sasniegt uzstādītos e-mobilitātes mērķus,” uzsver Latvijas Elektroauto biedrības pārstāvis Jānis Bekers.

Tomēr līdz ar programmas noslēgšanos elektroauto tirgus var piedzīvot būtisku lejupslīdi. Auto dīleri un pircēji kļūs piesardzīgāki, īpaši cietīs lietoto BEV segments. Šobrīd nav skaidrs, vai atbalsts tiks atjaunots tikai 2026. gadā, taču eksperti brīdina – jauna programma jāievieš pēc iespējas ātrāk, citādi riskējam pazaudēt līdz šim panākto progresu. Tāpat ir būtiski atgādināt, ka EKII atbalsts nebija tiešs nodokļu maksātāju slogs – finansējums nāca no emisiju kvotu izsoļu ieņēmumiem, proti, no piesārņotājiem, nevis iedzīvotāju maciņiem.

Nepieciešamība turpināt atbalstu

Latvijas elektroauto tirgus pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi. 2025. gada jūlijā valstī bija reģistrēti vairāk nekā 11 000 pilnībā elektrisko automobiļu, kas ir par 51% vairāk nekā gadu iepriekš, un kopējais elektrisko transportlīdzekļu skaits – ieskaitot autobusus, kravas automašīnas un mopēdus – pārsniedza 13 000 vienību. Jauno automobiļu tirgū elektroauto īpatsvars turpina palielināties: 2023. gadā gandrīz katrs desmitais jaunais reģistrētais auto bija BEV vai PHEV.

Šie skaitļi parāda, ka sabiedrības interese nav bijusi īslaicīga, bet gan stabila un pieaugoša tendence. Tomēr bez jaunas atbalsta programmas izveides pastāv risks, ka šis progress apstāsies. Īpaši jūtīgi to izjustu ģimenes, kurām līdz šim atbalsts bieži kalpoja kā pirmais solis ceļā uz elektroauto iegādi, kā arī lietoto BEV segments, kas kļūtu mazāk pieejams. Lai saglabātu izaugsmes tempu un nodrošinātu Latvijas konkurētspēju e-mobilitātes jomā reģionālā līmenī, jaunā atbalsta programma jāievieš jau tuvākajā laikā. Ja tas tiks atlikts līdz 2026. gadam, pastāv būtisks risks zaudēt līdz šim sasniegtos rezultātus un palēnināt valsts ceļu uz uzstādīto klimata mērķu sasniegšanu.

Ekspertu vērtējums

SEB līzinga pārstāvis Matīss Janevičs Dambis uzsver, ka interese par elektroauto Latvijā ir strauji pieaugusi tieši pēdējo piecu gadu laikā. “Elektroauto kā produkts plašākai sabiedrībai kļuvis pieejams salīdzinoši nesen, un tieši 2022. gadā, sākoties EKII atbalsta programmai, mēs novērojām būtisku lūzuma punktu cilvēku izvēlēs par labu elektroauto. Statistika rāda, ka pēdējie mēneši bijuši ļoti aktīvi – trešdaļa no visiem privātpersonu finansētajiem auto bijuši hibrīdi vai elektroauto. Redzēsim, kā šī tendence mainīsies tagad, kad atbalsta programma ir beigusies,” viņš norāda.

Vienlaikus finanšu institūcijas meklē risinājumus, lai veicinātu e-auto pieejamību arī turpmāk. “Mēs kā finansētājs cenšamies piedāvāt izdevīgākus komercnosacījumus un iedrošināt klientus izvēlēties elektroauto. Jau šobrīd redzam, ka segments kļūst arvien plašāks, īpaši zemo un vidējo cenu kategorijā. Tomēr, neskatoties uz to, pēc EKII programmas beigām tirgū, visticamāk, būs neliels kritums, kaut arī ne tik krass kā sākotnēji varētu šķist,” piebilst Dambis.

Arī konkursa Latvijas e-auto organizators Roberts Jansons uzsver, ka šis kritums nebūs intereses samazināšanās sekas, bet gan dabīgs nogaidīšanas efekts: “Skaidrs, ka tirgū būs kritums, taču tas nav saistīts ar intereses trūkumu. Daudzi interesenti, kuri jau bija gatavi pāriet uz elektroauto, tagad vienkārši nogaidīs. Manuprāt, līdzšinējā programma bija labs atspēriena punkts godīgiem pilsoņiem, kuriem nav problēmu iegūt bankas finansējumu, bet kuru uzkrājumi nav pietiekami lieli. EKII finansējums kalpoja kā pirmā iemaksa zaļāka autoparka radīšanai.”

Valsts plāni nākamajai programmai

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Meļnis apliecina, ka darbs pie jaunas programmas jau ir sākts: “Analizējam esošās EKII programmas datus un strādājam pie nākamās. Mūsu mērķis ir to uzsākt nākamā gada pirmajā pusē. Protams, pastāv vairāki faktori, tostarp nepieciešamība saskaņot ar citām ministrijām, kas var ietekmēt precīzu termiņu, taču prioritāte ir skaidra – mēs vēlamies saglabāt atbalstu daudzbērnu ģimenēm, jo šis mehānisms sevi iepriekšējā programmā ir lieliski pierādījis. Tajā pašā laikā vērtējam iespēju padarīt programmu ērtāku un pieejamāku, lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk pieteikties.

No savas puses varu apgalvot – risks, ka šādas programmas nebūs, nepastāv. Finansējums ir jau iezīmēts Eiropā un paredzēts tieši zaļajām investīcijām, līdzīgi kā atbalsts saules paneļiem vai bateriju uzstādīšanai. Tas nav valsts budžeta jautājums, bet mērķēts ieguldījums iedzīvotāju zaļajā pārejā.”