Andris Kalniņš: Vai valdība gaida atkārtotu ēdināšanas nozares protestu – šoreiz īsi pirms Saeimas vēlēšanām?

Andris Kalniņš | 2025.09.24

Andris Kalniņš, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents: Latvijā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi tiek aplikti ar 21 % PVN – vienu no augstākajām likmēm Eiropas Savienībā. Šis nodokļa slogs tiešā veidā ietekmē uzņēmumu konkurētspēju, patērētāju izvēles un nozares darbinieku labklājību.

Raksts turpinās pēc reklāmas

"Roadgames"–virtuāls piedzīvojums Rēzeknē!

"Roadgames" Rēzeknē – virtuāls piedzīvojums, kas pārbaudīs tavas prasmes, erudīciju un ātrumu!

Rēzeknes pilsētas TIC

Par PVN samazināšanu nozare cīnās jau vairākus gadus. Ir savākti vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju parakstu, notikušas diskusijas Saeimas komisijās, rīkots nozares pikets pie Saeimas. Nozare ir piedāvājusi konkrētu risinājumu – samazināt PVN likmi ēdināšanai līdz 12 % uz trīs gadiem, paredzot skaidrus mērķus: ēnu ekonomikas samazinājumu, legālo algu pieaugumu un nodokļu ieņēmumu kāpumu vidējā termiņā.

Tomēr 2025. gada budžeta sarunās šis priekšlikums atkal ir palicis ārpus prioritātēm. Koalīcijas partneri – īpaši tie, kas vada Finanšu ministriju – konsekventi atsaucas uz “fiskālo telpu” un atliek lēmumu uz nenoteiktu nākotni. Šī pieeja demonstrē vienaldzību pret sabiedrības skaidri pausto gribu un bremzē jebkādas pārmaiņas nozarē.

Samazināts PVN nav dāvana uzņēmējiem – tā ir investīcija sabiedrības labklājībā:
• Ekonomiskais efekts: zemāka likme veicina legālu apgrozījumu un nodokļu disciplīnu, samazinot PVN plaisu.
• Sociālais efekts: pieejamākas pusdienas iedzīvotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī drošākas un labāk apmaksātas darba vietas nozarē.
• Reģionālā attīstība: iespēja saglabāt kafejnīcas un ēdnīcas mazpilsētās, kur katras durvju aizvēršanas cena ir sociālās infrastruktūras zudums.

Daudzās Eiropas valstīs samazināta likme ēdināšanai jau ir norma. Tā nav eksperimentāla pieeja – tas ir pārbaudīts risinājums, kas palīdz uzturēt nozares konkurētspēju, nodrošina pieejamākas cenas iedzīvotājiem un sekmē legālu nodarbinātību.

Latvijai ir jāpieņem lēmums, kas balstīts ne tikai īstermiņa fiskālajos aprēķinos, bet arī ilgtermiņa ieguvumos. Samazināta PVN likme uz noteiktu termiņu ar skaidru rezultātu izvērtējumu ir godīgs kompromiss starp valsti, uzņēmējiem un sabiedrību. Tas ļautu uzlabot nodokļu iekasēšanu, samazināt ēnu ekonomiku un padarīt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus pieejamākus ikvienam.
Šis ir jautājums par Latvijas ekonomikas un sabiedrības nākotni. Jo ilgāk atliksim, jo vairāk uzņēmumu tiks slēgti, jo vairāk darbinieku aizbrauks, un jo dziļāk iesakņosies ēnu ekonomika. Vai nozarei tiešām atkal būs jārīko protesta akcija pie Saeimas durvīm, lai tiktu sadzirdēta – šoreiz jau neilgi pirms Saeimas vēlēšanām?