Eiropas autobraucēji pārmaksā tūkstošiem eiro par spēkratiem ar sagrozītu nobraukumu

Foto: Carvertical.com | Autors: Eglė Utkienė | 2025.10.09

Lai arī tiešā mērā ar nobraukuma krāpniecību saskaras autobraucēji, kas meklē spēkratu par zemāko cenu, sekas ir daudz plašākas, ietekmējot pat valstu ekonomiku. Nobraukuma grozīšana ir izteikta problēma kā ikkatrā valstī, tā arī Eiropā kopumā. Negodīgu pārdevēju dēļ šoferi pārmaksā, iegādājoties lietotus auto. Savukārt valstu līmenī visā kontinentā ik gadu tiek zaudēti vairāk miljardi eiro.

Eiropas Parlamenta 2018. gadā veiktajā pētījumā aprēķināts, ka odometra manipulāciju dēļ Eiropas Savienībā ik gadu tiek nodarīti zaudējumi no 1,31 miljarda līdz 8,77 miljardiem eiro.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vēstures lasījumi. Mārtiņš Zaurs

Lasījumos būs iespēja tuvāk iepazīt Mārtiņa Zaura (1915–1998) radošo mantojumu un personību.

Bauskas TIC

Lai labāk izprastu minētās krāpniecības veicinātos finanšu zaudējumus, transportlīdzekļu datu uzņēmums “carVertical” veica pētījumu vairākās Eiropas valstīs. Pētījumā secināts, ka pat labākajā gadījumā Eiropas valstis nobraukuma krāpniecības dēļ ik gadu zaudē 5,3 miljardus eiro. Daudzi krāpniecības gadījumi nemaz netiek konstatēti, tādēļ patiesais zaudējumu apmērs varētu būt pat vēl lielāks.

“Nav viegli pierādīt, ka auto nobraukums ir viltots. Valstis ne vienmēr dalās savā starpā ar transportlīdzekļu datiem. Tāpat daudzi nobraukuma ieraksti netiek digitalizēti, kas šo negodīgo praksi padara vieglāku. Vienīgais veids, kā tiešām pārliecināties, vai ir veikta odometra krāpniecība, ir ieskatīties vēsturiskajos nobraukuma datos,” skaidro Mats Buzelis (Matas Buzelis), uzņēmuma “carVertical” auto nozares eksperts.  

Jo lielāka auto cena, jo apjomīgāki iespējamie zaudējumi

Iegādājoties auto ar viltotu nobraukumu, šoferi pārmaksā apmēram 20 %. Daļā valstu šis rādītājs ir pat augstāks.
Piemēram, sludinājumā automašīnai ar grozītu nobraukumu ir norādīta cena 10 000 eiro. Taču patiesībā tā varētu būt vērta drīzāk 8000 eiro. Attiecīgi šādā situācijā pircējs pārmaksātu 2000 eiro. Jo lielāka ir automašīnas cena, jo apjomīgāki ir iespējamie zaudējumi. Luksusa klases spēkratu pircēji var neapzināti pārmaksāt pat vairākus desmitus tūkstošus eiro.

“Nav nekāds noslēpums, ka pircēji labprātāk pērk auto ar mazu nobraukumu. Taču tā dēļ arī var nonākt krāpnieku rokās. Kad nobraukums tiek “attīts”, rodas ilūzija, ka auto tehniskais stāvoklis ir labāks, nekā tas ir patiesībā. Krāpnieki pievēršas kā budžeta, tā arī luksusa klases transportlīdzekļiem,” saka M. Buzelis.

Rietumeiropas valstīs zaudējumi var būt vēl lielāki

Pētījumā atklāts, ka, lai arī nobraukuma krāpniecība ir plaši sastopama parādība, tā ietekmē radušies finanšu zaudējumi ir apjomīgāki tieši Rietumeiropas valstīs. Savukārt Austrumeiropā ietekme naudas izteiksmē ir mazāka.
Nobraukuma krāpniecības dēļ lielākos finanšu zaudējumus cieš šoferi Apvienotajā Karalistē, Francijā, Vācijā un Itālijā. Savukārt mazākā ietekme uz pircēju maciņiem novērojama Ukrainā, Serbijā un Rumānijā.

Izvērtējot “carVertical” pārbaudīto automašīnu skaitu, to vidējo tirgus vērtību, kā arī krāpniecības īpatsvaru katrā valstī, pētījumā secināts, ka Apvienotajā Karalistē ik gadu nobraukuma grozīšanas dēļ tiek pazaudēti 1,4 miljardi eiro, Francijā – 1,15 miljardi eiro, savukārt Vācijā – 1,1 miljards eiro.

Pēc M. Buzeļa teiktā, nobraukuma viltošana ir nopietna problēma, kas Eiropas valstu ekonomikai ik gadu nes vairāku miljardu eiro vērtus zaudējumus. Līdz brīdim, kad valstis pievērsīsies šai problēmai, nepastāv daudz variantu, kā rīkoties. Attiecīgi pircējiem pašiem ir jāveic drošības pasākumi, lai parūpētos, ka iegādājas transportlīdzekli ar patiesu nobraukumu.

“Transportlīdzekļa vēstures atskaitē var tikt atainots, kad nobraukums ir mainīts, kā arī cik lielā mērā. Tas palīdz pircējiem pieņemt lēmumu, vai konkrētais spēkrats ir tā vērts, vai tomēr būtu jākaulējas par zemāku cenu. Bieži, ja nobraukums ir ticis viltots, automašīnai mēdz būt citas slēptas problēmas. Nobraukuma pārbaude ir jo īpaši svarīga, kad valstu līderi nav pieņēmuši lēmumus, kas pasargātu auto pircējus,” brīdina “carVertical” pārstāvis.

Pētījuma metodoloģija

“carVertical” pētījumā aplūkoti dati no transportlīdzekļu vēstures atskaitēm, ko iegādājās uzņēmuma klienti. Tika izpētīta lietoto automašīnu vidējā cena, spēkratu īpatsvars ar viltotu nobraukumu, kā arī odometru krāpniecības finansiālā ietekme 17 Eiropas valstīs.

Odometra krāpniecības īpatsvars tika aprēķināts, aplūkojot transportlīdzekļu vēstures atskaites, ko uzņēmuma klienti iegādājās 2024. gadā. Tika izpētītas datu izmaiņas, aplūkojot lietotus auto, kas ražoti no 2005. līdz 2024. gadam. Tika ņemti vērā gan tie spēkrati, kam ir sagrozīts odometra rādījums, gan arī transportlīdzekļi ar patiesu nobraukumu.