Komentē psihoterapeits. Kāpēc arī zinošākie iekrīt krāpnieku lamatās?

Laila Pastare | 2025.10.17

“Finanšu krāpniecībai ir pakļauts ikviens, un vienu reizi var uzķerties katrs,” saka ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons, norādot, ka pat labi informēti cilvēki kļūst ievainojami brīžos, kad viņus negaidīti pārsteidz. Psihoterapeits skaidro, kādas emocijas un izjūtas šādās situācijās aizstāj racionālu domāšanu, un pārvēršas automātiskās reakcijās, kuras krāpnieki izmanto savā labā.

“Lai arī bankas Citadeles aptaujas dati rāda, ka 40% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir pietiekami skaidra un pieejama informācija par to, kā sevi pasargāt no finanšu krāpniekiem, realitāte ir cita – daudzi joprojām kļūst par krāpnieku upuriem. Cilvēka rīcību finanšu krāpšanas situācijās nosaka ne tikai zināšanas, bet arī emocijas. Mēs redzam, ka pat klienti, kuri regulāri seko līdzi brīdinājumiem un zina par krāpnieku metodēm, dažkārt tomēr kļūst par upuriem. Tāpēc runāt par psiholoģiskajiem aspektiem ir tikpat svarīgi kā par tehniskajiem drošības risinājumiem,” saka bankas Citadele krāpšanas novēršanas daļas vadītāja Līga Everte.

Raksts turpinās pēc reklāmas

🔥 На 40% дешевле!

Picu dienas kļuvušas vēl gardākas! 🍕 Baudi visas M, L un XL izmēra picas ar –40% atlaidi restorānā vai pasūtot līdzņemšanai.

Domino`s Pizza

Tiešām zinu, nevis domāju, ka zinu?

Psihoterapeits Artūrs Miksons aicina aizdomāties, cik daudz zinām patiesībā, nevis domājam ka zinām, kā darbojas noteikti procesi bankās, valsts iestādēs un citās organizācijās. Piemēram, kādas saziņas metodes ar klientiem un iedzīvotājiem izmanto banka, policija un Valsts ieņēmumu dienests? Ja krāpnieks, piezvana cilvēkam, kurš nezina, kā strādā internetbanka vai, kā jāstādās priekšā policistam, ir viegli manipulēt. “Vērts pārdomāt, ko es nezinu un kas man būtu jānoskaidro, lai sevi pasargātu. Tikpat būtiski ir izvērtēt, vai mēdzu pieņemt lēmumus steigā. Ja atbilde ir pozitīva, ir lielāks risks iekrist krāpnieku nagos,” saka A. Miksons.

Nezināšana nav kauns

Vēl viens būtisks aspekts, kas liek pakļauties krāpnieku manipulācijām, ir kauns. “Mēs daudz runājam par kaunu, ko izjūtam pēc tam, kad krāpniecība jau ir notikusi, bet es vairāk liktu aizdomāties par kaunu pirms tam,” aicina A. Miksons. “Cilvēkiem ir kauns nezināt, bet mēs drīkstam nezināt un atkāpties no situācijas, nevis iet tās pavadā. Vienlaikus drīkstam uzņemties arī sekas – piemēram, neizmantot īpašu piedāvājumu vai zaudēt unikālu iespēju. Taču cilvēkam negribas būt muļķim un izrādīt savu nezināšanu un, lai izvairītos no šīm izjūtām, viņš padodas krāpnieka manipulācijai.”

Ja ir grūti tikt galā ar kauna izjūtu, tā pēc krāpšanas tikai pastiprinās, liekot par notikušo klusēt un noslēgties sevī. Psihoterapeits norāda, ka šāda noslēgšanās padara cilvēku par vēl vieglāku mērķi nākotnes krāpniecībām. Lai gan varētu šķist, ka pēc sāpīgās pieredzes cilvēks kļūs piesardzīgāks, patiesībā notiek pretējais – ja emocionālās grūtības netiek atrisinātas, risks iekrist atkārtoti krāpnieku lamatās pieaug.

Dusmoties atļauts

Mūsu kultūrā vēsturiski ierasts neizrādīt dusmas, jo tās var novest pie soda. Lai gan dzīvojam citā laikā un politiskajā iekārtā, šī pārliecība joprojām ietekmē mūsu uzvedību. Jānomainās vairākām paaudzēm, lai mēs iemācītos, ka teikt “nē” ir normāli. Šī spēja ir īpaši svarīga saskaroties ar krāpnieku zvaniem un īsziņām – ja saruna kļūst nepatīkama vai jūtams spiediens, cilvēkam ir tiesības to pārtraukt un vienkārši nolikt klausuli, neko nepaskaidrojot.

“Taču, ja iekšēji šķiet, ka “tā darīt nedrīkst”, cilvēks baidās piedzīvot dusmas, kas šajā situācijā varētu viņu pasargāt. Tieši uz šo emociju kombināciju – bailēm no konfrontācijas un vēlmes izpatikt – balstās krāpnieki. Viņi precīzi atpazīst cilvēkus, kuri neprot atteikt, neuzdrošinās uzdot jautājumus vai atzīt neziņu. Aiz tā bieži slēpjas dziļākas vajadzības – pēc pieņemšanas, sapratnes un piederības. Ja cilvēks jūtas atraidīts, nemīlēts vai nonācis bezizejā, arī finansiālā, viņš kļūst īpaši ievainojams,” skaidro A. Miksons.

Droši laist garām “unikālu iespēju”

“Pasargāt sevi no krāpniekiem nozīmē ne tikai būt informētam par krāpniecības metodēm, bet arī apzināties savas emocijas un ierastos rīcības modeļus. Un pat ja esam informēti un zinoši, emocijas izslēgt nav iespējams. Dzīvojam laikā, kad viss notiek ātri, kad gribas tūlītēju risinājumu, tostarp peļņu, un tieši steigā kļūstam visneaizsargātākie. Īstā drošība slēpjas spējā uz brīdi apstāties, padomāt un pieņemt, ka varbūt kādu “unikālu iespēju” šoreiz palaidīsim garām, un būt ar to mierā,” saka A. Miksons.

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.