Ko darīt, ja apmaldies meža biezoknī?

Paula Silava | 2025.10.17

Pastaiga mežā vai baraviku medības var būt labs veids, kā patīkami pavadīt laiku, taču ne vienmēr viss norit kā plānots. Ko darīt, ja rast ceļu mājup vairs neizdodas, vēl jo vairāk – ja meža biezoknī attopies nesagatavojies? Skaidro kanāls “National Geographic”.

Vēl pagājšnedēļ medijos izskanēja ziņa, ka Ventspilī izglābti divi mežā apmaldījušies cilvēki. Pirms tam līdzīgi ziņojumi pienākuši no Talsiem, Inčukalna, Ogres, Jēkabpils, Līvāniem, Balviem un daudzām citām Latvijas vietām.
Visi labi zinām, ka rudenī mežs ir īpaši bagāts un vilināt vilina dabas velšu tīkotājus. Lai arī, sākoties salnām, lielākā daļa sēņu un ogu savu sezonu jau noslēgušas, dažas meža veltes tieši pēc pirmajiem mīnusiem kļūst īpaši gardas, piemēram, brūklenes un dzērvenes paliek maigākas un sulīgākas, bet mežmalās nogatavojas pīlādži un mežrozīšu augļi. Arī irbeņu ogas tieši tagad kļūst ēdamas un ir īpaši bagātas ar vitamīniem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

7 iemesli, lai atbrauktu ciemos uz Rēzekni

Ziemīgā Rēzekne vilina ar klusām gaismām, slepeniem stāstiem un negaidītu siltumu aukstumā.

Rēzeknes pilsētas TIC

Tomēr pat vispieredzējušākie sēņotāji vai ogotāji var pazaudēt orientierus – migla, krēsla vai vienkārši pārāk liela aizrautība var novest pie tā, ka pēkšņi viss apkārt izskatās vienādi, pat ja vieta it kā ir pazīstama.
 
Jāņem vērā, ka katrs meža veids nes savus izaicinājumus. Latvijā visbiežāk sastopami lapu, skuju un jauktu koku meži. Lapu un jauktu koku mežā lielākais risks ir mitrums – pa ceļam var gadīties arī kāda purvaina dūksts – un dzīvnieku klātbūtne, jo tur atrodamas ogas, rieksti un sēnes, ar ko tie labprāt mielojas.

Priežu mežā klimats ir sausāks – galvenais izaicinājums, ja tajā jāuzturas ilgāk, ir smilšainā augsne un pārtikas trūkums, toties ir samērā viegli atrast labi degošu, sausu un sveķainu koksni uguns iegūšanai. Savukārt egļu mežā valda vēsums, mitrums un tumsa, kas apgrūtina gan orientēšanos, gan uguns iedegšanu, taču biezās skujas noder patvēruma būvēšanai un izolācijai.

Bet, ja ceļojot gadījies nonākt kādā eksotiskākā valstī – piemēram, Brazīlijā, Austrālijā, Peru vai Meksikā – un apmaldīties džungļos, apstākļi būs vēl izaicinošāki, jo klimats ir daudz karstāks un mitrāks, nemaz nerunājot par tur sastopamajām, bīstamajām dzīvnieku un kukaiņu sugām. Tāpēc vienmēr, pirms spert kāju biezoknī, svarīgi apdomāt riskus un izsvērt, vai došanās nezināmajā tiešām ir prātīga ideja?

Sagatavojies!

Neatkarīgi no tā, vai dodies pārgājienā, lasīt sēnes vai ogot, ir labi sagatavoties, jo arī neliela pastaiga var izvērsties negaidītā piedzīvojumā. Noteikti ņem līdzi ūdeni, uzlādētu telefonu, sērkociņus vai šķiltavas, kādu kalorijām bagātu uzkodu un nelielu “aptieciņu” – plāksterus, pārsēju, marli un folijas segu, kas sildīs pat tad, ja nakts pārsteigs nesagatavotu. Nazis noderēs ne tikai, lai nogrieztu sēnes, bet nepieciešamības gadījumā arī kalpos kā instruments ēdiena pagatavošanai, nelielu zaru sagatavošanai ugunskuram vai patvēruma celšanai.

Noderēs arī svilpe uzmanības piesaistīšanai un kompass, jo modernās tehnoloģijas un “Google Maps” var pievilt – dziļāk mežā nereti nav zonas un mobilā interneta. Vērtīgi būtu savā mobilajā ierīcē uzstādīt aplikāciju “112 Latvija”, caur kuru, arī atrodoties ārpus zonas, iespējams veikt ārkārtas zvanu – 112 operators redzēs zvanītāja atrašanās vietu un varēs norīkot palīdzību.

Katram gadījumam ieliec somā arī pasi vai ID karti un lapiņu ar tuvinieka telefona numuru, kā arī apģērbies košās drēbēs, lai esi vieglāk pamanāms. Ja iespējams, paņem līdzi nelielu lukturīti, kas var lieti noderēt gan, lai orientētos, gan – signalizētu apkārtējiem.

Bet ko darīt, ja ir jau par vēlu un esi apmaldījies nesagatavojies? Vispirms pārliecinies, vai apkārt nav manāms vai sasaucams kāds cits cilvēks. Ja nav, mēģini sazvanīt glābējus. Ja tas neizdodas, seko šiem pieciem izdzīvošanas pamatnoteikumiem.

#1 Atrodi ūdeni
Bez ūdens cilvēks var izdzīvot tikai aptuveni trīs dienas. Meklē tekošu ūdeni – nelielu upīti vai strautu –, jo stāvošs ūdens ātri kļūst netīrs. Ja iespējams, vāri vai filtrē to.

Nelielos daudzumos ūdeni var savākt arī no lapām pēc lietus vai rīta rasas. Lai to savāktu, vari izmantot, piemēram, plastmasas maisiņu. Rudenī kā improvizētu lietus savācēju var izmantot arī lietusmēteli vai folijas segu. 
Atceries – labāk dzert ne pārāk tīru ūdeni nekā palikt bez tā pavisam!

#2 Uzbūvē patvērumu
Patvērums var aizsargāt gan no lietus, vēja un aukstuma, gan saules. Uzbūvēt pajumti ir viens no pirmajiem neatliekamajiem darbiem, ja esi apmaldījies mežā. Lapu koku mežā mītni var veidot no zariem un lapām, egļu mežā noderēs biezās skujas, kas labi pasargā gan no mitruma, gan vēja.

Ja līdzi ir folijas sega, tā var kalpot par lielisku izolācijas slāni, bet nogāzies koks vai liels akmens var būt dabīgs vēja aizsegs. Noderīgi būs uz zemes izklāt sausas lapas, sūnas vai papardes – tas kalpos kā matracis un pasargās no aukstuma, kas nāk no zemes.

Patvērumu vēlams būvēt nelielu – tādu, lai tajā var sasildīties un justies droši, jo mazāku telpu ir vieglāk uzturēt siltu. Tāpat izvēlies vietu ar sausāku pamatu, vēlams uz neliela paaugstinājuma, jo ieplakās mēdz uzkrāties mitrums un naktīs tur ir aukstāks. Savukārt, ja gadījies pazust džungļos, patvērums jābūvē kādu gabaliņu virs zemes, lai pasargātu sevi ne tikai no mitruma, bet arī no kukaiņiem un čūskām.

#3 Sameklē pārtiku
Ar piekļuvi dzeramajam ūdenim cilvēks bez pārtikas var izdzīvot pat vienu līdz divus mēnešus. Taču ne bez sekām – neuzņemot pārtiku, jau pēc dažām dienām strauji krītas ķermeņa svars, tiek novājināta imūnsistēma un cilvēku piemeklē galvassāpes un reibonis. Neēdot nedēļām, iekšējie orgāni pakāpeniski zaudē spēju funkcionēt, tādēļ enerģijas rezerves svarīgi papildināt kaut ar mazumiņu.

Atceries zelta likumu: ēd tikai to, ko pazīsti. Tās var būt ogas, piemēram, mellenes, dzērvenes vai brūklenes vai rieksti. Papildus vari grauzt arī priežu skuju dzinumus – tajos ir daudz C vitamīna, kas palīdz uzturēt organismu modru. Vasarā Latvijas mežos var atrast zaķskābenes, arī tās ir ēdamas.

Ja no meža neizdodas izkļūt dienām vai pat nedēļām, jāapsver iespēja nomedīt un uz uguns pagatavot kādu savvaļas dzīvnieku, piemēram, mazu zīdītāju, putnu vai vardi. Ja netālu ir upe vai purvs, var mēģināt noķert zivi. Bet, ja pārtikas krājumi ir pavisam minimāli, mēģini taupīt spēkus, jo pārdomāts enerģijas patēriņš ir gandrīz tikpat svarīgs kā pats ēdiens.

#4 Iekur uguni
Uguns ir ne tikai siltuma, bet arī drošības avots – tā atbaida dzīvniekus, palīdz izžāvēt apģērbu un pagatavot ēdienu. Sāc ar mazām, sausām skujām, zariņiem vai bērza tāsi, kas labi deg. Ja līdzi ir sērkociņi vai šķiltavas – lieliski. Ja nav, vari mēģināt iekurt ugunskuru ar akmeņu dzirkstelēm, tos sitot kopā vai berzējot, taču ņem vērā, ka tas prasa laiku un pacietību.

Ugunskura vietu izvēlies uzmanīgi. Tā jāierīko drošā vietā, prom no sausām lapām vai viegli uzliesmojošiem materiāliem, aizvējā. Ideāli, ja uguni vari apjozt ar akmeņiem vai izrakt nelielu bedri, lai liesmas būtu noturīgākas un drošākas. Sākumā nepieciešami skali un smalki zari, pēc tam – lielāki, kas uztur liesmu un ļauj ugunij degt ilgāk. Atceries, ka slapjā laikā lielisks palīgs ir sveķi un bērza tāss, kas var degt pat tad, kad viss pārējais ir mitrs.  

Uguns var arī palīdzēt dot signālu. Dienas gaismā labi pamanāmi būs dūmi, bet naktī lielāku efektu dos liesmas. Kad ugunskuru vairs nevajag, tas pilnībā jānodzēš, aplejot ar ūdeni vai aizberot ar zemi, lai neizraisītu ugunsgrēku.

#5 Orientējies un signalizē
Ja apmaldies, nesteidzies skriet pa mežu – apstājies, ievelc pāris dziļas elpas un novērtē situāciju. Pamēģini atcerēties, no kuras puses nāci. Varbūt pa ceļam redzēji kādu atmiņā paliekošu objektu, piemēram, augstsprieguma līniju, lielāku meža taku, dzelzceļa sliedes vai izcirtumu? Šī informācija noderēs, ja izdosies sazvanīt glābējus.

Orientēties vari arī pēc saules – rītos tā lec austrumos un vakarā riet rietumos, tāpēc, kamēr ir gaišs, vari aptuveni noteikt virzienu. Sūnas un ķērpji uz kokiem biežāk aug ziemeļu pusē, jo tur mazāk izžūst koku miza, taču tas nav absolūts likums, tāpēc labāk šo pazīmi izmantot kopā ar citiem orientieriem.

Ja līdzi ir kompass – izmanto to. Lai pievērstu uzmanību, atstāj redzamas zīmes, piemēram, sakrautus zarus vai izmanto svilpi, ja tāda ir.

Kad izdzīvot palīdz brīnums

Ja zini, kā jārīkojas, nomaldīšanās var beigties vien ar vieglu izbīli un drīzu atgriešanos mājās, taču ir gadījumi, kad cilvēki mežā attopas pilnīgi nesagatavoti, ir spiesti tur pavadīt vairākas nedēļas, glābēju darbs ir nesekmīgs un no nāves izglābj vien tīra veiksme.

Tā, piemēram, četri brāļi un māsas – trīspadsmit, deviņus, piecus gadus veci un vienpadsmit mēnešus vecs mazulis – pēc lidmašīnas avārijas 2023. gada 1. maijā pazuda Amazones lietusmežos Kolumbijā. Glābšanas misijā tika iesaistīti pat militārie spēki. Glābēji meklēja bērnus vairāk nekā 300 kvadrātkilometru lielā platībā, un viņi vēl šobrīd, atceroties gadījumu, atzīst – tas bija kā censties atrast adatu siena kaudzē.

Par laimi, pēc 40 dienu ilgas meklēšanas bērni tika atrasti dzīvi. Viņi paši saviem spēkiem bija izveidojuši patvērumu un atraduši ūdeni un pārtiku.

Viņu stāsti par ceļu uz izglābšanos, kā arī glābēju un vietējo iedzīvotāju kopienas pieredzētais iemūžināts “National Geographic” dokumentālajā filmā “Pazuduši džungļos”, kas būs skatāma kanālā “National Geographic” sestdien, 18. oktobrī, pulksten 8.30, sestdien, 1. novembrī, pulksten 20.45 un trešdien, 19. novembrī, pulksten 12.25.