Savākti vairāk nekā 20 000 paraksti, lai likumā noteiktu, ka dzīvnieks ir dzīva būtne

Foto: Miltton.com | Autors: Marta Mackeviča | 2025.10.20

Sabiedrības iniciatīvas platformā manabalss.lv dienas laikā savākti vairāk nekā 20 000 paraksti par grozījumiem Civillikumā, aicinot normatīvajā regulējumā noteikt, ka dzīvnieki nav manta (ar no tā izrietošajām īpašuma tiesībām), bet gan dzīvas būtnes. Daudzviet Eiropā - Šveicē, Austrijā, Vācijā, Čehijā, Francijā u.c. dzīvnieka civiltiesiskā statusa maiņa jau notikusi, tie juridiski nodalīti no lietu statusa, bet Latvijā dzīvnieka aizsardzības problēmas lielā mērā balstītas uz personu izpratni, ka dzīvnieks ir lieta un ka dzīvnieka īpašniekam ir absolūta vara pār dzīvnieku. Organizatori aicina turpināt parakstīties par iniciatīvu, to iespējams izdarīt ŠEIT.

Lai gan Latvijā ir spēkā Dzīvnieku aizsardzības likums, kurā ir pamata regulējums, ko ar dzīvnieku drīkst un ko nedrīkst darīt, taču tiesas piemērotie sodi par šī likuma pārkāpumiem ir maigi, un itin bieži lietas līdz tiesai nemaz nenonāk. Daudzas nevalstiskās organizācijas, kas darbojas dzīvnieku aizsardzības jomā, jau vairākkārt norādījušas, ka spriedumi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem nav pietiekami bargi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

10 interesanti objekti, ko vērts apskatīt

Traķu pilsēta kopš sendienām ir slavena ar harmonisku dažādu nacionālo un reliģisko kopienu līdzāspastāvēšanu.

Trakai TIC

“Piedāvātā ideja paredz grozījumus Civillikumā, kas noteiktu, ka dzīvnieki nav manta, bet dzīvas, justspējīgas būtnes. Šīs izmaiņas stiprinātu tiesisko konsekvenci, palīdzētu tiesām noteikt atbilstošākus sodus un veicinātu izpratni, ka dzīvnieks nav objekts, bet dzīva būtne, par kuru cilvēkam ir atbildība. Daudzu citu Eiropas valstu civiltiesību aktos dzīvnieks tiek izdalīts no lietu statusa. Svarīgi arī saprast, ka iniciatīvas mērķis nav piešķirt dzīvniekiem pilntiesīga tiesību subjekta statusu,” norāda iniciatīvas autore Marta Mackeviča.

Viņa skaidro, ka “ideja pati par sevi nav jauna – uz to jau iepriekš aicinājuši vairāki tiesību zinātņu eksperti, juristi, taču līdz šim, acīmredzot, pietrūka sabiedrības atbalsta vai politiskās gribas. Nesenie ar mājdzīvniekiem saistītie notikumi Jēkabpilī, pēc tam arī Bauskas novadā ir tikai daži no šausmīgajiem piemēriem, kas apliecina – šo jautājumu vairs nedrīkst atlikt. Latvijai ir laiks pievienoties tai rietumvalstu saimei, kas sargā dzīvību un cieņu - gan cilvēka, gan dzīvnieka.”

Iniciatīvas autori skaidro, ka nelielas izmaiņas vienā likumā var radīt lielas pārmaiņas. Šobrīd Civillikuma 841. pants nosaka, ka “Lietas ir ķermeniskas vai bezķermeniskas. Bezķermeniskas lietas ir dažādas personiskas, lietu un saistību tiesības, ciktāl tās ir mantas sastāvdaļas.”. Mērķis būtu papildināt minēto pantu ar otro daļu šādā redakcijā “Dzīvnieks nav lieta. Dzīvnieks ir aizsargājams ar speciāliem likumiem. Ievērojot likumus, kas tos aizsargā, uz dzīvniekiem attiecas īpašuma tiesības.”.

Šīs izmaiņas uzlabos arī Latvijas starptautisko reputāciju. Lielā daļā ES valstu jau ir ieviests princips, ka dzīvnieki nav manta. Latvija šobrīd atpaliek no Vācijas, Austrijas, Francijas, Spānijas u.c. valstu piemēra.