Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ēšanai ārpus mājas tērē līdz 50 eiro mēnesī

Sintija Šteina | 2025.10.29

Ēšana ārpus mājas daudziem joprojām ir neliels ikdienas prieks, nevis ierasts paradums. Jaunākais Norstat pētījums, kas tapis sadarbībā ar IPF Digital Latvia * atklāj, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju par ēdienu kafejnīcās, restorānos vai ēdiena piegādi uz mājām tērē salīdzinoši nelielas summas. Gandrīz ceturtā daļa (23%) šiem izdevumiem atvēl 21–50 eiro mēnesī, bet vēl 12% - līdz 20 eiro.

Piektā daļa (20%) aptaujāto atzīst, ka ēšanai ārpus mājas tērē 51–100 eiro mēnesī, savukārt 13% norāda, ka šie izdevumi sasniedz 101–200 eiro. Tikai 3% iedzīvotāju atzīst, ka tērē vairāk par 200 eiro, bet 1,5% - vairāk nekā 350 eiro mēnesī.

Raksts turpinās pēc reklāmas

GRAN KANĀRIJA

Mirador Maspalomas by Dunas - Tā ir viena no labākajām izvēlēm savā cenu kategorijā Gran Kanārijā, piedāvājot kvalitatīvu atpūtu

EUR 1289 | Atlantic Travel

Vienlaikus 21% respondentu norāda, ka vispār neēd ārpus mājas un nepasūta ēdienu uz mājām, savukārt 7% atzīst, ka neseko līdzi šiem tēriņiem.

Atšķirības reģionos

Ēšanas paradumi visvairāk atšķiras starp reģioniem. Latgalē “mājās gatavošanas” īpatsvars ir visaugstākais - aptuveni trešdaļa (31%) iedzīvotāju atzīst, ka neēd ārpus mājas un nepasūta ēdienu. Kurzemē šādu iedzīvotāju ir 25%, Zemgalē - 22%, bet Vidzemē - 27%. Savukārt Rīgas reģionā šādu atbilžu ir mazāk – 14%, un šeit biežāk parādās lielāki ikmēneša tēriņi: 51–100 eiro tērē gandrīz katrs ceturtais (24%), bet 101–200 eiro - vēl 15%. 
Vidzeme un Kurzeme izceļas ar mēreniem paradumiem - lielākā daļa iedzīvotāju šajos reģionos tērē 21–50 eiro mēnesī.

Ienākumu līmenis un mājsaimniecības lielums nosaka paradumus

Aptauja atklāj, ka jo augstāki ienākumi, jo biežāk cilvēki izvēlas ēst ārpus mājas. Mājsaimniecībās ar ienākumiem virs 1250 eiro mēnesī būtiski biežāk norādīts, ka ēšanai ārpus mājas tiek tērēts virs 100 eiro mēnesī.

Savukārt zemāko ienākumu grupās (līdz 550 eiro) šāds paradums ir retums - lielākā daļa šeit atzīst, ka ēdienu gatavo paši un ārpus mājas ēd reti vai nemaz.

Arī mājsaimniecības lielums ietekmē paradumus. Vienas personas mājsaimniecībās biežāk izvēlas ēst ārpus mājas vai pasūtīt gatavu ēdienu, taču nelielās summās. Savukārt lielākās ģimenēs kopumā biežāk ir kāds, kurš ēd ārpus mājas, bet uz vienu cilvēku šie tēriņi ir mērenāki. Tas liecina, ka ēšana ārpus mājas ģimenēs biežāk ir kopīga pieredze vai svētku aktivitāte, nevis ikdienas ieradums.

Aptaujas rezultāti parāda sabiedrības pieaugošo izpratni par līdzsvaru starp baudām un finansiālo stabilitāti. Iedzīvotāji arvien biežāk plāno savus izdevumus un izvēlas ērtības apzināti, nezaudējot vēlmi pēc nelielām dzīves baudām. Šī tendence liecina par pozitīvām pārmaiņām - finanšu pratība kļūst par dabiski integrētu ikdienas domāšanas daļu.

Neraugoties uz dzīves dārdzību, cilvēki joprojām vēlas sev atļaut nelielas ikdienas baudas. Ēšana ārpus mājas vai ēdiena pasūtīšana kļuvusi par komforta un sociālās pieredzes daļu, tomēr vairākums to dara mēreni un pārdomāti.

Apliecinot, ka Latvijas iedzīvotāji arvien kļūst finanšu pratīgāki un daudz apzinātāki savos tēriņu paradumos.
Pētot, kā cilvēki plāno un nosaka prioritātes saviem ikdienas izdevumiem, IPF Digital Latvia uzsver finanšu pratības nozīmi - būtisku soli ceļā uz lielāku finanšu pakalpojumu pieejamību. Aptaujas mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību, ka sakārtoti ikdienas tēriņi veicina personīgo labbūtību.

* Iedzīvotāju aptauju veica "Norstat", sadarbībā ar “IPF Digital Latvia”, aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju visā Latvijā 2025. gada septembrī.