Tipiskākā kļūda aizpildot saskaņoto paziņojumu – nepareizi uzzīmēta negadījuma shēma

Foto: Pixabay.com | Autors: Gints Lazdiņš | 2025.10.30

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) apkopojis tipiskākās kļūdas, ko autovadītāji pieļauj aizpildot saskaņotos paziņojumus. “Visbiežāk ceļu satiksmes negadījumos (turpmāk – CSNg) iesaistītie kļūdās zīmējot negadījuma shēmu, kā arī norādot negadījuma apstākļus,” informē LTAB valdes loceklis Juris Stengrevics, piebilstot, ka šo misēkļu novēršana ir viens no galvenajiem uzdevumiem, ko LTAB izvirzījis, strādājot pie jaunā mobilā Saskaņotā paziņojuma aizpildīšanas risinājuma ziņapmaiņas lietotnēs.

Saskaņotajā paziņojumā  CSNg iesaistītajiem jāuzzīmē negadījuma skice sadursmes brīdī, norādot brauktuvju plānu, transportlīdzekļu kustības virzienus, to stāvokli sadursmes brīdī, ceļa apzīmējumus, ielu vai ceļu nosaukumus.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Latviešu biedrības nams aicina uz svinībām

Šoruden Liepājas Latviešu biedrības nams svin 90 gadu pastāvēšanas jubileju, tāpēc aicinām liepājniekus un pilsētas viesus kļūt par daļu no šiem svētkiem!

Liepājas reģiona TIB

“Diemžēl daudzos aizpildītajos saskaņotajos paziņojumos, redzam, ka autovadītāji attēlojuši spēkratus tādā stāvoklī, kādi tie ir jau pēc negadījuma, kā arī nav norādījuši transportlīdzekļu kustības virzienus,” skaidro LTAB valdes loceklis. Tāpat novērojamas kļūdas vai neprecizitātes norādot negadījuma apstākļus.  “Ir situācijas, kad negadījuma apstākļi nav atzīmēti vispār, tie ir pretrunīgi vai neatbilst skicē attēlotajiem, piemēram, abas puses atzīmē, ka transportlīdzekļi avārijas brīdī stāvēja,” norāda J.Stengrevics.

Viņš arī norāda uz biežākajiem stereotipiem autovadītāju rīcībā, kas nereti kļūst par šķērsli Saskaņotā paziņojuma aizpildīšanai. “Pirmkārt, CSNg iesaistītajiem savā starpā nav jāizlemj, kurš bijis negadījuma izraisītājs, un kurš – cietušais. Abām pusēm jāvienojas par negadījuma apstākļiem un pēc iespējas precīzāk tie jāfiksē Saskaņotajā paziņojumā. Otrkārt, nav būtiski, kura no pusēm aizpilda paziņojuma A (zilo) vai B (dzelteno) sadaļu,” stāsta LTAB valdes loceklis, piebilstot, ka ļoti svarīgi, lai abas negadījumā iesaistītās puses Saskaņotajā paziņojumā norādīto informāciju būtu apliecinājušas ar saviem parakstiem.

Lai autovadītājiem maksimāli atvieglotu Saskaņotā paziņojuma aizpildīšanu, kā arī samazinātu iespējas pieļaut uzskaitītās kļūdas, LTAB jau kopš 2018.gada piedāvā iespēju CSNg apstākļus fiksēt elektroniskā formātā – LTAB OCTA mobilajā lietotnē: Fiksējot CSNg apstākļus elektroniski, Saskaņotā paziņojuma aizpildītājiem iespējams pievienot dažādus foto vai video materiālus, kas ļauj apdrošinātājam objektīvāk izvērtēt CSNg apstākļus, noteikt, kurš no iesaistītajiem bijis negadījuma izraisītājs, kurš – cietušais, kā arī ātrāk lemt par atlīdzību izmaksu.

LTAB valdes loceklis norāda, ka šogad plānots pabeigt darbu pie jauna Saskaņotā paziņojuma risinājuma izstrādes, kas ļaus autovadītājiem fiksēt CSNg apstākļus ziņapmaiņas lietotnēs (piemēram,  WhatsApp). “Jaunais risinājums palīdzēs autovadītājiem ātrāk un ērtāk fiksēt CSNg apstākļus, turklāt tā izstrādē esam ņēmuši vērā autovadītāju biežāk pieļauto kļūdu analīzi, aizstājot sarežģītākās negadījuma apstākļu vizualizēšanas sadaļas ar daudz plašākām foto, audio un video fiksācijas iespējām,” paskaidro J.Stengrevics.

1997. gadā Latvijā tika ieviesta OCTA sistēma. Tiesības veikt OCTA apdrošināšanu Latvijā ir AAS “Balta”, AAS “Baltijas Apdrošināšanas Nams”, AAS “BTA Baltic Insurance Company”, “Compensa Vienna Insurance Group” ADB Latvijas filiāle, “ERGO Insurance” SE Latvijas filiāle, ADB “Gjensidige” Latvijas filiāle, “If P&C Insurance” AS Latvijas filiāle, “Swedbank P&C Insurance” AS Latvijas filiāle un «Balcia Insurance» SE.