Vēsturiskā Kaira - arhitektūras, mākslas un pilsētbūvniecības mantojums

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.10.31

Mūsdienu Kairas rosīgajā pilsētā joprojām saglabājas Vēsturiskais Kaira – viena no pasaules senākajām islāma pilsētām, slavena ar savām mošejām, madrāsām, hammamiem un strūklakām. Tā dibināta 10. gadsimtā, kļuva par jauno islāma pasaules centru un piedzīvoja uzplaukumu 14. gadsimtā.

Vēsturiskais Kaira ir unikāla pilsēta, kurā izcili saglabājies arhitektūras, mākslas un pilsētbūvniecības mantojums. Tās attīstību veicināja atrašanās vieta starp Eiropas, Āzijas un Āfrikas tirdzniecības ceļiem, kas padarīja Kairu par politisku, kultūras un ekonomisku centru, kā arī zinātnieku un svētceļnieku galamērķi. No 9. līdz 15. gadsimtam, islāma atmodas laikmetā, Kaira kļuva par vietu, kur darbojās ievērojami zinātnieki, astronomi, ārsti un teologi, kuru ietekme sniedzās tālu ārpus islāma pasaules.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Mūzikas vakars ar "UNITRIO" absambli

3.novembrī plkst. 17.00, Dagdas Kultūras centra izstāžu zālē, norisināsies mūzikas vakars kopā ar franču-šveiciešu ansambli "UNITRIO"!

Krāslavas TIC

Pilsētas plānojums un apbūve saglabā viduslaiku pilsētas struktūru, kuru vēlākajos gadsimtos tikai papildināja, saglabājot tās kā politiskā centra lomu. Kairas vēsturiskais kodols ir Fatimīdu dinastijas plānojums (dibināts 969. gadā), ar Badr al-Džamāli cietokšņa vārtiem – Bab Zuwayla, Bab al-Nasr un Bab al-Futuh. No šī centra pilsēta auga, veidojoties šaurām ielām un “haratām” – rajoniem, kas atspoguļoja dažādu tautu un reliģiju līdzāspastāvēšanu.

Fatimīdu arhitektūrai raksturīga smalka izteiksme un harmonija – Al-Azhar, Al-Hakim, Al-Aqmar un Salih Tala’i mošejas, kā arī daudzie mauzoleji un dzīvojamās ēkas ir augstvērtīgi islāma mākslas pieminekļi. Ajūbīdu laikā (no 1176. gada) tika uzbūvēts cietoksnis, kas kļuva par valdības centru, bet Mameluku periodā (1250–1517) Kaira kļuva par lielāko un sarežģītāko islāma pilsētu. Tās arhitektūra izcēlās ar krāsainiem akcentiem, augstām fasādēm un smalki grebtiem minaretiem, kā redzams Sultāna Kalavuna, Sultāna Hasana un Sultāna Kaitbaja kompleksos.

Osmaņu periodā (1517–1805) pilsētas viduslaiku raksturs tika saglabāts, vienlaikus papildinot to ar jauniem arhitektūras darbiem, piemēram, Muhameda Ali mošeju un Ibrahima Kalašni kompleksu. 19. gadsimta “jaunā Kaira” tika veidota ārpus vēsturiskā centra, ļaujot tam saglabāties neskartam.

Vēsturiskajā Kairā joprojām atrodas simtiem sabīlu (dzeramā ūdens namiņu), madrāsu, mošeju, pils un tirgus kvartālu, kas kopā veido vienotu, dzīvu pilsētas audumu. Šī struktūra – ar amatnieku ielām, reliģiskajiem kvartāliem un mazākumtautību kopienām – ir unikāla visā islāma pasaulē. Kaira bija arī Koptu patriarhāta un ebreju rabīna centra mājvieta, apliecinot tās reliģisko daudzveidību.

Pilsētas atrašanās vieta starp Nīlu un Mokattamas kalnu nodrošināja dabisku aizsardzību un ūdens pieejamību, ļaujot uzbūvēt akveduktus, cisternas, pirtis un strūklakas. Šī saikne ar Nīlu veicināja tirdzniecību ar Eiropu un pilsētas uzplaukumu.

Kaira ir dzīvs muzejs zem atklātas debess, kurā saglabājusies puse no visiem viduslaiku pieminekļiem pasaulē. Pilsēta tiek dēvēta par “Tūkstoš minaretu pilsētu” un “Tūkstoš un vienas nakts pilsētu”.

Lai aizsargātu šo unikālo mantojumu, Ēģipte īsteno Vēsturiskās Kairas saglabāšanas un atjaunošanas stratēģiju, kas ir daļa no Ēģiptes ilgtspējīgas attīstības redzējuma 2030. Tās mērķis ir ne tikai restaurēt vēsturiskās ēkas, bet arī uzlabot iedzīvotāju dzīves vidi, infrastruktūru un publiskās telpas, vienlaikus saglabājot Kairas kultūras un vēsturisko identitāti.