Kā sociālie tīkli padara mūs ievainojamākus pret krāpniekiem?

Elīna Šakirova | 2025.11.02

Sociālo tīklu radītais troksnis sniedz daudz informācijas, bet ne vienmēr padara zinošus – un tieši šajā starptelpā krāpnieki meklē savas iespējas. Kā nepārtrauktā informācijas plūsma un sociālo tīklu spiediens vājina spējas kritiski vērtēt informāciju un kā to izmanto krāpnieki, stāsta ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons.   

“Informācijas pārbagātība rada ilūziju, ka zinām pietiekami, lai būtu droši, taču patiesībā tieši šī pārliecība bieži padara cilvēkus ievainojamākus. Ikdienā redzam, ka liela daļa krāpniecības gadījumu notiek tāpēc, ka krāpnieki prot manipulēt ar upuriem. Tāpēc bankai ir būtiski, lai sabiedrība būtu izglītota un aizsargāta no visiem aspektiem – ne tikai tehniskā, bet arī emocionālā – lai arvien mazāk cilvēku kļūtu par krāpnieku upuriem,” bankas Citadele Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja Līga Everte.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vaboles muižas apbūve

Muižas veidošanu 19.gs. sākumā sāka grāfs Boļeslavs Plāters-Zībergs. Līdz mūsdienām no muižas apbūves saglabājusies klēts, pārvaldnieka māja un stallis.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Fona informācija samazina uzmanību

Mēs visi izmantojam sociālos tīklus, bieži vien vairākus paralēli, un tādējādi saņemam milzīgu daudzumu neapzinātas fona informācijas. Daudziem sociālo tīklu pārlūkošana un īso video skatīšanās ir kļuvusi par ikvakara rituālu, ko paši saucam par atpūtu. Psihoterapeits norāda, ka tā nav atpūta, bet gan informācijas uzņemšana.

“Tas ir viens no faktoriem, kas veicina neuzmanību. Mēs esam noguruši un pārbombardēti ar informāciju, turklāt liela daļa no redzētā, dzirdētā un lasītā ir tikai fons. Jā, zinām, ka pastāv kripto, iespējams, pat esam redzējuši nepilnu minūti garu video par šo tēmu, bet vai patiešām izprotam šo tēmu? Visticamāk, nē. Un tā ir ar simtiem citu tēmu un jautājumu! Ir būtiski nebaidīties atzīt sev un citiem, ka kādu konkrētu jautājumu nepārzini un nevajag par to kaunēties. Mēs drīkstam nezināt. Informācijas pārbagātībā krāpniekiem ir vairāk āķu, kur aizķerties. Mūs ir vieglāk uzrunāt un vieglāk samulsināt. Ja tev piezvana un jautā kaut ko par kripto, ir liela iespējamība, ka automātiski teiksi – jā, es zinu, kas ir kripto, jo esi kaut ko par to dzirdējis,” saka psihoterapeits.

Ir jāmācās nošķirt faktos balstītas zināšanas no neuzticamos avotos redzētā vai vienkārši nepilnīgas informācijas. Krāpnieki manipulējot mēdz palīdzēt aizpildīt informācijas caurumus ar it kā loģiskiem faktiem. Turklāt jāsāk jau ar pašu komunikācijas pamatu – vai tiešām par nopietniem finanšu jautājumiem kāds ar jums sazinātos sociālajos tīklos?  

Upuri bieži vien sāk meklēt attaisnojumus konkrētām situācijām un piedomāt klāt krāpnieku darbībām to, kā patiesībā nemaz nav, attaisnojot savu vēlmi uzticēties. Taču jāsaprot, ka sociālajos tīklos un telefonsarunās var viltot jebko – balsi, informāciju, identitāti – visu, ko vien var iedomāties.

Sociālo tīklu radītā trauksme ir krāpnieku maize

Sociālie tīkli veido priekšstatus par to, kā mums jāizskatās, jādzīvo un ko vajadzētu vēlēties vai iegādāties. Bieži vien priekšstats par realitāti tiek balstīts uz īsu mirkli – rūpīgi izvēlētām sekundēm no kāda cilvēka dzīves. Tā ir kļuvusi par normu – salīdzināt sevi ar kaut ko fiktīvu.  

Ja cilvēks nejūtas mazvērtīgs, redzot kāda dzīves veiksmes apliecinājumus, viņam ir vieglāk pieslēgt prātu, izvērtēt redzēto un būt ar to mierā. Bet, ja redzētais sekmē pašpārmetumus un pašvērtējuma problēmas, rodas arī nepārtraukta trauksme, un tas ir raksturīgi daudziem.  

“Trauksmi parasti mēģina apspiest ar kontroli pār savu dzīvi, jo šķiet, ka kontrolējot tā kļūs mazāka, bet ir tieši pretēji, jo patiesībā kontrolēt dzīvi nav iespējams. Kontrole bieži ir aizsargreakcija. Šādā emocionālā stāvoklī saņemot krāpnieka ziņu vai zvanu, cilvēkam ir grūtāk kritiski izvērtēt situāciju un krāpniekam ir lielākas iespējas manipulācijai,” norāda Artūrs Miksons.

Kritiskās domāšanas attīstības pakāpe ir cieši saistīta ar cilvēka spēju būt atvērtam dažādiem informācijas avotiem un viedokļiem. Ir būtiski spēt mācīties, atzīstot un pieņemot savu nezināšanu vai neprasmi. Ja cilvēkam ir grūti sev to atzīt, pieņemt savus trūkumus un vienmēr jābūt perfektam, viņš ir lielā stresā. Savukārt tie, kuri ir gatavi mācīties, var sevi labāk pasargāt ne tikai no krāpnieku manipulācijas, bet arī no trauksmes, ko rada nereālistiski priekšstati sociālajos tīklos.