18. novembris vēsturē: Latvija svin valsts dzimšanas dienu

Foto: BalticTravelnews.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.11.18

1918. gada 18. novembrī, Nacionālajā teātrī, kur svinīgā atmosfērā notika Latvijas valsts pasludināšana un par Tautas Padomes priekšsēdi ievēlēja Jāni Čaksti, gribam visiem atgādināt par to cik drosmīgi, pārliecināti un patriotiski latvieši bija šajā laikā.

Latvijas valsts svētki 18. novembrī ir lieliska iespēja ceļotājiem apmeklēt vietas, kas simbolizē mūsu valsts vēsturi, kultūru un neatkarību. Rīgā ieteicams doties pie Brīvības pieminekļa, kas ir tautas brīvības un vienotības simbols, kā arī apmeklēt Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, kur var izzināt valsts tapšanas ceļu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Seminar and Conference Venues in Bauska

We have compiled a list of seminar and conference venues in Bauska Municipality.

Bauskas TIC

Latgalē īpašu nozīmi iegūst Rēzeknes Latgales Māra piemineklis – tautas garīgās spēka apliecinājums, kā arī Lūznavas muiža, kas atspoguļo reģiona kultūras identitāti.

Vidzemē ceļotāji var apmeklēt Cēsu pili – vietu, kur 1919. gadā notika svarīgas kaujas par Latvijas neatkarību, un Valmieru, kur saglabātas piemiņas vietas brīvības cīnītājiem.

Kurzemē vērts iegriezties Kuldīgā un Liepājā – pilsētās ar bagātu vēsturisko mantojumu un nozīmīgu lomu valsts tapšanā, īpaši Liepājas Jūrmalas parkā pie pieminekļa Latvijas neatkarības aizstāvjiem.

Zemgalē simboliska ir Bauskas pils un Jelgavas pils – vietas, kas saistītas ar Latvijas valsts attīstību un izglītības vēsturi.

Sēlijā ceļotāji var apmeklēt Sēlijas lauku baznīcas un piemiņas vietas, kas glabā stāstus par vietējo iedzīvotāju ieguldījumu brīvības cīņās.

Ārpus Latvijas, latviešu diasporas centros – piemēram, Londonā, Ņujorkā vai Toronto – bieži atrodami pieminekļi un kultūras centri, kas godina Latvijas neatkarību un veicina nacionālo identitāti.

Ceļojums pa šiem objektiem ļauj svētku dienā ne tikai svinēt, bet arī izjust piederību Latvijai, apzināties tās vērtības un godināt tos, kas veidojuši mūsu valsti. Tas ir veids, kā svinēt ar cieņu, zināšanām un lepnumu.

Īpaši nozīmīgas ir arī kauju vietas, kurās tika izcīnīta Latvijas brīvība.

Ložmetējkalns Tīreļpurvā ir viena no simboliskākajām vietām, kur 1916.–1917. gadā latviešu strēlnieki cīnījās Pirmā pasaules kara frontē. Skrundas apkārtnē 1919. gada pavasarī notika izšķirošas kaujas pret bermontiešiem, kas bija svarīgas Latvijas valsts aizstāvēšanā.

Daugavpils cietoksnis un tā apkārtne bija nozīmīgs punkts Latgales atbrīvošanas kaujās 1920. gadā. Līvānu tilta aizstāvēšana 1919. gada oktobrī bija varonības piemērs, kur vietējie aizstāvji apturēja ienaidnieka virzību. Jelgavas kaujas 1919. gada novembrī bija svarīgs pavērsiens Kurzemes atbrīvošanā. Rīgas atbrīvošana 1919. gada 11. novembrī no bermontiešiem ir viena no nozīmīgākajām uzvarām Latvijas militārajā vēsturē. Cēsīs 1919. gada jūnijā notika Cēsu kaujas, kurās Latvijas un Igaunijas spēki apturēja vācu Landesvēru, nostiprinot neatkarības ideju.

Liepājā, kur atradās Latvijas Pagaidu valdība, tika pieņemti svarīgi lēmumi valsts aizsardzībai. Lielstraupes un Raunas apkārtnē notika sīvas sadursmes ar lielinieku spēkiem.

Šīs vietas ir kā dzīvas liecības par drosmi, upuriem un neatlaidību, kas ļāva Latvijai kļūt par brīvu valsti. Apmeklējot tās, mēs godinām kritušos un stiprinām savu saikni ar Latvijas vēsturisko pamatu.

Latvijas patriotam 18. novembrī ieteicams apmeklēt gaismas festivālu “Staro Rīga”, kā arī piedalīties lāpu gājienā un svētku koncertos.