Dijarbakira – nocientinātā pilsēta vēl no hellēnisma laikiem

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.11.25

Dijarbakiras cietoksnis un Hevselas dārzu kultūrainava atrodas Tīģeļupes augšteces ielejā – reģionā, kas pazīstams kā Auglīgais pusmēness. Šī nocietinātā pilsēta un tās ainava ir bijis nozīmīgs centrs no hellēnisma laikiem, cauri Romas, Sasanīdu, Bizantijas, islāma un Osmaņu periodiem līdz mūsdienām. Objekts ietver Ičkales (iekšējā cietokšņa) teritoriju ar Amidas pilskalnu, iespaidīgās 5,8 km garās pilsētas sienas ar torņiem, vārtiem un 63 uzrakstiem, kā arī auglīgos Hevselas dārzus, kas savienoja pilsētu ar Tīģeļupi un nodrošināja to ar pārtiku un ūdeni. Tajā ietilpst arī Anzeles ūdens avots un Desmitacu tilts.

Objekts atbilst UNESCO kritērijam , jo Dijarbakiras cietoksnis un Hevselas dārzi izceļ vairākus nozīmīgus reģiona vēstures periodus – no Romas laika līdz mūsdienām – pateicoties pilsētas sienu mūriem, vārtiem, uzrakstiem un vēsturiskajai ainavai gar Tīģeļupi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

PICKALBATROS PALACE RESORT HURGHADA 5*

- Lieliska viesnīca ērtai atpūtai. Īpašie piedāvājumi uz Ēģipti ar atlaidēm. Cenas sākot no norādītas 1/2DBL.

EUR 610 | Atlantic Travel

Īpašuma robežas ietver visus elementus, kas nepieciešami tā izcilās universālās vērtības atspoguļošanai. Pilsētas sienas, neskatoties uz daļēju nojaukšanu 1930. gadā un dažiem nekvalitatīviem restaurācijas darbiem, kopumā ir labi saglabājušās. Hevselas dārzi ir apmierinošā stāvoklī, bet pakļauti riskam – nelegālām apbūvēm, ūdens novadīšanas problēmām un ūdens resursu ietekmei no augšteces hidroprojektiem. Kopumā objekta integritāti apdraud pilsētas attīstības spiediens.

Liela daļa pilsētas sienu ar to materiāliem, formu un dizainu ir saglabājusies autentiska, un joprojām ir nolasāma to nozīme pilsētas aizsardzībā. Arī Hevselas dārzi saglabājuši vēsturisko saikni ar pilsētu. Tomēr nepieciešama labāka restaurācijas darbu dokumentēšana, lai turpmāk apliecinātu autentiskumu.

Cietoksnis, torņi un Ičkale ir aizsargāti ar Turcijas kultūras un dabas mantojuma likumiem, un jebkura iejaukšanās prasa īpašas atļaujas. Hevselas dārzu izmantošanu regulē vides un lauksaimniecības likumi. Ir izstrādāti detalizēti plānojuma un zonējuma risinājumi gan pilsētas iekšienē, gan aizsargjoslās, taču pārvaldības sistēma ir sarežģīta un pilnībā vēl nedarbojas. Pārvaldību īstenos īpaša direktora vadīta struktūra, kuru atbalstīs konsultatīvās un uzraudzības padomes, zinātniskā un izglītības padome.

Kopumā objekts ir unikāls kultūrainavas un militārās arhitektūras piemineklis, kura ilgtspējīgai saglabāšanai nepieciešama koordinētāka un efektīvāka pārvaldība.