Austrālijā stājas spēkā aizliegums sociālajiem tīkliem līdz 16 gadiem – ko par to domā Latvijā?

Oskars Fīrmanis | 2025.12.10

Vairums jeb 76 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka būtu jāmeklē risinājumi, lai ierobežotu sociālo tīklu lietošanu bērnu un jauniešu vidū, liecina “Tele2” un “Norstat” veiktās aptaujas dati. Lielākā daļa jeb 33 % iedzīvotāju uzskata, ka sociālos tīklus būtu pilnībā jāaizliedz bērniem līdz 13 gadu vecumam, kas atbilst daudzu sociālo tīklu platformu noteikumiem. Savukārt 19 % uzskata, ka sociālie tīkli jāaizliedz līdz 7 gadu vecumam vai līdz laikam, kad bērns vēl apmeklē bērnudārzu.
 
Diskusijas par nepieciešamību ierobežot sociālo tīklu pieejamību bērniem un pusaudžiem pēdējā laikā saasinās visā pasaulē. Austrālijā šonedēļ stājas spēkā noteikumi, kas paredz ierobežot sociālo tīklu piekļuvi jauniešiem līdz 16 gadu vecumam, un līdzīgi priekšlikumi tiek apspriesti arī citviet, ņemot vērā to pārmērīgas lietošanas radītos negatīvos aspektus. Piemēram, Francijā izskanējis ierosinājums aizliegt sociālos tīklus līdz 15 gadu vecumam.

“Kopumā mūsu veiktās aptaujas dati rāda, ka 69 % Latvijas iedzīvotāju uztraucas par to, ka bērni un jaunieši pārmērīgi lieto sociālos tīklus. Dažādi pētījumi arī liecina, ka pavadītais laiks viedierīcēs pieaug, un jautājums ir par to, kam tas tiek veltīts un cik jēgpilni. Neapšaubāmi, sociālie tīkli sniedz daudz pozitīva, taču ir arī skaidrs, ka ne visām vecuma grupām tie ir piemēroti un ir būtiski ievērot arī pašu sociālo tīklu noteiktos vecuma ierobežojumus. Ja arī Latvijas atbildīgās institūcijas uzskatīs, ka bērnu piekļuve sociālajiem tīkliem ir jāierobežo, mēs to atbalstīsim un esam gatavi diskutēt par efektīvākajiem veidiem, kā to īstenot,” saka “Tele2” sabiedrisko attiecību vadītājs Oskars Fīrmanis.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Plāno klases ekskursiju Bauskas novadā

Plāno klases ekskursiju Bauskas novadā un apvieno vēstures izziņu, aktīvo atpūtu un radošu līdzdarbošanos!

Bauskas TIC

“Mēs kā sabiedrība joprojām nevēlamies pilnībā atzīt sociālo tīklu ilgtermiņa ietekmi uz bērnu, pusaudžu un arī pieaugušo psihisko veselību. Tikmēr tādas valstis kā Francija, Dānija un Norvēģija jau ievieš būtiskus ierobežojumus, apzinoties, ka pusaudži joprojām ir viegli ievainojami un nevar uzņemties pilnu atbildību par savu rīcību. Sociālie tīkli pusaudžiem var radīt atkarību, mazināt koncentrēšanās spējas, veicināt trauksmi un sevis salīdzināšanu ar nereāliem priekšstatiem, kā arī pakļaut jauniešus aprunāšanai un kritikai,” norāda ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons.

Domājot, par iespējamiem risinājumiem, 44 % respondentu aptaujā atzina, ka būtiska ir ģimenes loma – vai ģimenē pastāv skaidri noteikumi un vai vecāki rāda priekšzīmi. Trešdaļa jeb 36 % domā, ka jāuzstāda konkrēti limiti, cik daudz dienā var lietot sociālos tīklus, savukārt 24 % norāda, ka telefonā ir jābloķē piekļuve sociālajiem tīkliem.

“Sociālo tīklu algoritmi nav veidoti, lai attīstītu domāšanu vai empātiju – to uzdevums ir noturēt uzmanību pēc iespējas ilgāk. Telefons, kas tiek iedots “uz brīdi”, lai nomierinātu vai aizpildītu laiku, kamēr vecāks dara ko citu, var kļūt par pastāvīgu, bet neveselīgu risinājumu bērna emocionālā līdzsvara uzturēšanai. Ir būtiski sākt sarunu sabiedrībā un ģimenē par robežām un atbildību, lai bērniem nodrošinātu vidi, kas atbalsta viņu veselīgu attīstību,” aicina Artūrs Miksons.

“Tele2” atgādina, ka vecākiem jau šobrīd ir iespēja kontrolēt piekļuvi sociālajiem tīkliem, izmantojot, piemēram, lietotni “Family Link”, kas ļauj noteikt dažādus ierobežojumus. Tāpat to var izdarīt ar “Tele2” pakalpojuma “Interneta Drošība” palīdzību.

“Tele2” veicis aptauju sadarbībā ar “Norstat” šī gada jūnijā, aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.