LVM veikusi plašus uzlabošanas darbus Skrīveru dendroloģiskajā parkā

Lvm.lv | 2025.12.15

Novērtējot Skrīveru dendroloģiskā parka kultūrvēsturisko un dabas vērtību nozīmi, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) saskaņā ar 2023. gadā izveidoto teritorijas rekonstrukcijas plānu, papildus ikdienas apsaimniekošanas pasākumiem divu gadu laikā veikusi ievērojamus parka labiekārtošanas darbus. Tostarp ierobežotas invazīvās augu sugas, atsegti vairāki ainaviski skati uz Daugavu, izbūvētas labierīcības un arboristu vadībā sakopti vairāk nekā 100 senie koki.

Pērn lielākais darbu apjoms bija saistīts ar seno koku kopšanu un ainavisko skatu atsegšanu. Savukārt šogad kopšana notikusi divos parka apgabalos:  “XXI Vecā kokaudzētava” un “IV Austrumeiropas floristiskais apgabals”.
2025. gada augustā LVM speciālisti apsekoja parka nogabalus un sastādīja veicamo darbu sarakstu, katrā nogabalā ņemot vērā tā specifiku un pašreizējo stāvokli.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Latvijas Radio koris Liepājas koncertzālē

11. aprīlī Latvijas Radio koris Liepājas koncertzālē veidos muzikālu dialogu ar Rilkes vēstulēm

Liepājas reģiona TIB

Retu sugu aizsardzība un ainavas uzlabošana

Lai uzlabotu parka ainaviskumu un pēc iespējas respektētu Skrīveru dendrārija sākotnējo ieceri, šī gada rudenī “IV Austrumeiropas floristiskajā apgabalā” retināta paauga, izzāģēti pašizsējas rezultātā ieaugušie floristiskajam apgabalam neraksturīgie kokaugi. Teritorijā saglabāti dažāda vecuma reģionam raksturīgie kokaugi, nodrošinot piemērotus apstākļus parkā sastopamo īpaši aizsargājamo sūnu sugu un  dabisko meža biotopu indikatorsugu populāciju ilgtspējīgai pastāvēšanu.

Plānojot krūmu grupu saglabāšanu un kopšanu, īpaša uzmanība pievērsta ainaviskām krūmu grupām un īpaši aizsargājamās sugas – kārpainā segliņa – saglabāšanai.

Savukārt “XXI Vecajā kokaudzētavā” galvenā uzmanība pievērsta dendroloģisko retumu saglabāšanai un kopšanai.
Abos nogabalos veikta kokaugu sējeņu un atvašu pļaušana, kā arī invazīvo sugu ierobežošana.

Visi darbi veikti sertificētu dendroloģijas ekspertu pastāvīgā līdzdarbībā un uzraudzībā, ņemot vērā Skrīveru dendrārija radīšanas sākotnējo ieceri, pašlaik parkā sastopamās dabas vērtības un parka ainavas turpmāko attīstību.
Stāsta LVM Vidusdaugavas reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Belickis: “Darbu rezultātā skatam atsegtas jaunas ainavas. Teritorijā, kur savulaik no svešzemju koku sēklām audzēti parka stādi, tagad saskatāmi atsevišķi vecās kokaudzētavas elementi. Daudz labāk saskatāmas arī vecās pils mūru drupas un kļuvušas redzamas arī senās komunikāciju daļas, kas iepriekš nebija saskatāmas saaugušo krūmu dēļ.
 
Arī  2026. gadā darbi turpināsies – plānota nākamo floristisko apgabalu kopšana, vienlaikus nodrošinot arī ikdienas uzturēšanas darbus. Šogad laiks veltīts tehnisko projektu izstrādei, lai  nākamgad varētu plānot izbūvēt nobrauktuvi no valsts autoceļa A6, kas nodrošinās kvalitatīvu piekļuvi darbu veikšanai parka teritorijā. Tāpat nākamgad plānots atjaunot celiņus dendroparka lejas terasē gar Daugavu.”

Eiropas mēroga dārgumi

Nākamā gada parka labiekārtošanas darbu laikā apmeklētājiem būs jāsaskaras ar zināmiem pārvietošanās ierobežojumiem, taču infrastruktūras būves un uzlabošanas darbi aptvers tikai daļu no teritorijas, un parks netiks slēgts. Tāpat kā katru gadu, 2026. gada pavasarī tiks iedarbināta strūklaka.

Papildus rekonstrukcijas plānā paredzētajiem pasākumiem LVM ik gadu veic sezonai atbilstošus parka ikdienas uzturēšanas darbus. Arī šogad veikta zāles pļaušana, celiņu attīrīšana, atkritumu savākšana, atsevišķu nokaltušu koku novākšana un parka strūklakas darbības nodrošināšana.

392 ha plašā parka lielākā vērtība ir Baltijas mēroga vēsturiskie dendroloģiskie stādījumi, kuri Skrīveru muižā sākti veidot  19. gs. beigās baltvācu muižnieka Maksa fon Sīversa vadībā. Skrīveru dendroloģiskajā parkā stopamas apmēram 300 introducētās koku un krūmu sugas, kas saglabājušās no tām 679 sugām, kas te auga pirms Pirmā pasaules kara. 30 no tām ir ievērojami retumi Eiropas mērogā. Parks bez maksas pieejams ikvienam interesentam.