Lai svētku eglīte nekaitē veselībai!

Foto: bcom.lv | Autors: Daina Vārpiņa | 2025.12.27

Ziemassvētku galvenā rota ir eglīte. Vairumam tā visticamāk būs īsta, bet kādam – mākslīga. Izrādās, tradicionālā Ziemassvētku eglīte dažkārt var kļūt bīstama veselībai.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Bruņenes (Bruņu) muižas apbūve

No muižas apbūves ir saglabājušies 19. gs. celtie staļļi, 2 laukakmeņu mūra saimniecības ēkas un pils.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Kāpēc tā un kā samazināt šī mūžzaļā skaistuma ienākšanas mājās riskus, skaidro dermatoloģe Veselības centru apvienības (VCA) klīnikā “Aura” Valentīna Rožnova un “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite un aptiekas vadītāja Jeļena Bebre.

Cilvēki ir dažādi – vieni izvēlas mākslīgu eglīti, savukārt citi dod priekšroku klasikai – īstai, dabā augušai eglītei. Pirmie apgalvo, ka dabīgās eglītes ir bīstamas, nehigiēniskas un to ciršana nodara kaitējumu videi, savukārt pārējie ir pārliecināti, ka nav nekā lieliskāka svētkos par dabīgu egles skuju un sveķu smaržu mājās. Turklāt ik gadu atkal ielūkojoties egles rotājumu kastē, bērnišķīgais prieks, ko raisa šis mirklis, mazina pirms svētku steigas stresu un ļauj kavēties patīkamās atmiņās.

Pirmais noteikums: duša eglītei un rotājumiem
“Taisnība ir visiem – gan dabīgai, gan mākslīgai eglei ir savi plusi un mīnusi. Taču neatkarīgi no eglītes izcelsmes, šī svarīgā svētku rota var izraisīt alerģisku reakciju kā bērniem, tā pieaugušajiem,” saka ārste Valentīna Rožnova. Mākslīgā Ziemassvētku eglīte un tās rotājumi ir gandrīz gadu krājuši putekļus, un nav pārsteigums, ja, izceļot istabas vidū, izraisa bērniem acu asarošanu, šķaudīšanu vai pat izsitumus uz ādas.

“Daži vecāki bieži jauc alerģijas simptomus ar saaukstēšanos, tūlīt ķeroties pie saaukstēšanās simptomus mazinošiem medikamentiem, taču tie šajā situācijā ir nevajadzīgi, jo problēma slēpjas Ziemassvētku eglītē, bumbiņās un virtenēs, kas vienpadsmit mēnešu laikā ir uzkrājušas milzu daudz kairinātāju degunam, elpceļiem un acīm. Tāpēc, kad decembrī atveram eglīšu dārgumu kastes – izsaiņojam rotājumus un virtenes – nereti pat nealerģiski cilvēki sāk klepot un šķaudīt,” skaidro dermatoloģe un uzsver, ka mākslīgajā eglītē un rotājumos var uzkrāties putekļi gluži kā putekļsūcējā un tad šie priekšmeti kļūst par svētku laika galveno putekļu avotu mājā. Tomēr tas nenozīmē, ka būtu jāatsakās no atkārtoti izmantojamas mākslīgās eglītes. Tā taču ir investīcija daudzu gadu Ziemassvētkiem un labs veids, kā rūpēties par Latvijas mežu saglabāšanu!

“Lai izvairītos no veselības problēmām, pirms egles uzstādīšanas un rotāšanas, iesaku to rūpīgi noskalot dušā, elektriskās virtenes – iespēju robežās izpurināt svaigā gaisā vai visu rūpīgi izsūkt ar putekļu sūcēju. Ja esat alerģisks, šīs darbības veicot, labāk uzlikt sejas aizsargmasku,” iesaka ārste.

Valentīna Rožnova gan brīdina, ka alerģiskas reakcijas iespējamas arī, saskaroties ar dabīgu egli. “Pirmkārt, dažas egļu šķirnes var turpināt izdalīt putekšņus. Otrkārt, koka stumbrā parasti ir pelējuma sporas, tostarp tās, kas mēdz izraisīt astmas lēkmes. Dabiskās egles mizā un skujās var būt pat vairāk nekā 50 sēnīšu sugu. Siltā telpā to sporas sāk strauji augt: pirmajās trīs, četrās dienās var izdalīties līdz 5000 sporām uz telpas kvadrātmetru, kas noteikti pārsniedz elpceļu gļotādai pieņemamo koncentrāciju. Kad sēnītes sāk aktīvi vairoties, vienas vai divu dienu laikā mājas iemītniekiem var pēkšņi parādīties alerģiskas reakcijas. Tāpēc arī dabisko eglīti, pirms novietošanas istabā, vēlams noskalot ar tekošu ūdeni. Tas ievērojami samazinās pelējuma sēnīšu daudzumu uz stumbra mizas un zariem, un līdz ar to arī iespējamo alerģijas simptomu risku.”

Otrais noteikums: izvēdināt telpas
Dermatoloģe iesaka bieži vēdināt telpu, kurā atrodas eglīte – to nav grūti izdarīt un tas ievērojami samazina alerģiju risku.

“Eglītes mazgāšana ir obligāta, taču tā negarantē, ka alerģiska reakcija noteikti nebūs nevienam, tāpēc dienu pirms eglītes uzstādīšanas un rotāšanas, tiem, kam ir paaugstināta jutība pret dažādiem alergēniem (piemēram, putekļiem vai ēteriskajām eļļām), vajadzētu lietot antihistamīna preparātu, kas neizraisa miegainību,” saka ārste.

“Mēness aptiekas” farmaceite Jeļena Bebre uzsver: “Ieteicams izvēlēties otrās paaudzes antihistamīnus, kas pieejami bez receptes. Tie mazina šķaudīšanu, deguna aizlikumu un niezi, ietekmējot histamīna līmeni organismā.

Ziemassvētku eglīšu sezonā aptiekā nākas saskarties ar sūdzībām par alerģiskiem simptomiem, tad mēdzu ieteikt lietot azelastīna hidrohlorīda pretalerģiskos pilienus. Mūsdienu dekongestanti, kas mazina deguna gļotādas pietūkumu, var palīdzēt cīnīties ar alerģiskā rinīta simptomiem. Mitrinošu acu pilienu lietošana var uzlabot labsajūtu un samazināt alergēnu iedarbību. Acu mitrināšana būs ieteicama arī tādēļ, ka ziemā iekštelpās ir sauss gaiss, kas sausina acu virsmu, radot diskomfortu. Pievērsiet uzmanību šo medikamentu derīguma termiņam: acu pilienus parasti var lietot vienu līdz trīs mēnešus pēc atvēršanas.”

Valentīna Rožnova piebilst: “Ja jums ir aizdomas par kādu alerģiju, var veikt specializētu laboratorijas testu, precīzi nosakot reakcijas uz vairāk nekā 300 alergēniem, tostarp pārtikas alergēniem. Piemēram, Centrālā laboratorija ir izstrādājusi alergēnu testu paneļus, kas palīdz atrast šo iekšējo ienaidnieku, un tātad – saprast, kā ar to cīnīties.”
Kāds ir secinājums? Ja pēc Ziemassvētku eglītes uzstādīšanas sākas iesnas, visticamāk, eglīte ir kairinātājs, kas izraisa alerģisku reakciju. Iespējamie alerģijas simptomi var būt arī klepus, šķaudīšana, aizlikts deguns, sarkanas, niezošas acis, izsitumi, nātrene, niezoša āda un iekaisis kakls. Farmaceite rosina iegriezties aptiekā un konsultēties par simptomiem, jo ir pieejama arī ziede, kas mazinās alerģijas izraisītu ādas kairinājumu.

Trešais noteikums: zināt skujkoku īpašības
Alerģiskiem cilvēkiem jāņem vēra, ka dabīgā eglīte izdala sveķus, kas var izraisīt alerģisku reakciju, turklāt egles ēteriskās eļļas var kairināt elpceļus. Savukārt, ja alerģija nav problēma, svaigu skuju ēteriskās eļļas (fitoncīdi) būs labvēlīgas – tās var palīdzēt attīrīt un dezinficē gaisu telpā un arī nomierināt un uzlabot garastāvokli.

“Skujkoki ir īsta ārstniecisku īpašību krātuve. No priedes pagatavotu līdzekļu aptiekā ir daudz un tiem piemīt atkrēpošanas, diurētiskas, pretiekaisuma un pretsāpju īpašības. Priežu pumpurus novārījuma veidā var izmantot saaukstēšanās, elpceļu, bronhu iekaisuma, reimatisma un ādas slimību gadījumā. Turklāt pieejami arī preparāti mikstūru formā, kas uzlabo kuņģa un zarnu trakta darbību, un palīdzēs godam izturēt svētku mielasta ēdienu dažādību un pārpilnību,” saka farmaceite un rosina noteikti konsultēties ar ārstu vai farmaceitu jebkurā neskaidras alerģijas gadījumā.