Ēriks Lingebērziņš: Saldskābais tūrisma gads

Ēriks Lingebērziņš | 2026.01.10

Gada noslēgums ir labs laiks, lai atskatītos uz paveikto un piedzīvoto, arī tūrisma nozarē Latvijā. Lai gan statistikas datus par to, cik tūristu apmeklējuši Latviju šajā gadā un cik daudz paši esam ceļojuši gan pa savu zemi, gan devušies uz ārvalstīm, uzzināsim pēc kāda laika, par kopējām tendencēm un noskaņojumu, šķiet, varam spriest jau tagad. Viedokli pauž  Biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs un Eiropas tūrisma asociāciju apvienības vēstnesis, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Dr.oec., Ēriks Lingebērziņš.

Neraugoties uz diskusijām par dažādu apgalvojumu atbilstību patiesībai, raugoties uz tūrisma attīstību raksturojošiem datiem, šis ir bijis attīstības gads, lai gan atsevišķos segmentos un vietās gada sākumā cerības bija lielākas nekā tas, ko beigās piedzīvojām. Ģeopolitiskā situācija un diskusijas par to, kam ir vai nav bail ceļot uz Latviju, turpinājās arī šajā gadā. Tāpat ekonomiskā situācija un Latvijas iedzīvotāju labklājība arvien biežāk tika minētas kā apstākļi, kas ietekmē nozares attīstību — pieaugošā inflācija vismaz daļai ceļotāju ietekmēja pirktspēju. Tieši iedzīvotāju labklājība radīja vislielākās galvassāpes tūrisma aģentiem, jo alkas pēc kaut pāris eiro atlaides brīvdienu ceļojumam noteica toni izejošā tūrisma segmentā strādājošo ikdienā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Riču ezers un Pērkules krauja

Riču ezers atrodas pierobežā un ietilpst Silenes dabas parka teritorijā. Gleznains skats uz ezeru paveras no Pērkules kraujas jeb Riča ezera stāvkrasta.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Iespējams, var apgalvot, ka tūrisma sirds Rīgā šogad ir pukstējusi straujāk nekā Latvijā kopumā. Šķiet, vismaz pāris nedēļas augusta beigās un septembra sākumā mums tika pavērts priekškars uz to, kāda pilsēta varētu būt, ja katru mēnesi Rīgā notiktu kāds liels un nozīmīgs pasākums. EuroBasket Rīgā neapšaubāmi bija cerību pilns laiks tūrisma un viesmīlības nozarei, vienlaikus liekot uzdot jautājumu — kas ir darāms un ko varam izdarīt, lai šādus mirkļus piedzīvotu biežāk? Ne mazāk prieka nesa arī citi pilsētā notikušie pasākumi — gan Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, gan ilgi gaidītā festivāla “Staro Rīga” atgriešanās, par kuru gan uzzinājām tik vēlu, ka viesus uz Rīgu aicināt nepaspējām. Un, protams, jau tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš Vecrīgā, kas izgaismoja šogad pelēcīgo gada nogali.

Tomēr saviļņojošus mirkļus pavadīja arī vilšanās. Kā nelāgs pārsteigums šogad nāca vēsā Latvijas vasara. It kā jau esam definējuši sevi kā lielisku Ziemeļeiropas tūrisma galamērķi, kur Eiropas dienvidu valstu iedzīvotājiem vasaras vidū aizbēgt no karstuma viļņiem, tomēr vismaz šogad šis efekts nostrādāja ne par labu mums pašiem — pieauga Latvijas iedzīvotāju pieprasījums pēc ceļojumiem uz siltajām zemēm arī vasaras mēnešos. Bāru, kafejnīcu un restorānu terases bija tukšākas nekā ierasts, un atsevišķās nedēļas nogalēs un vietās pat varēja atrast pa kādai brīvai vietai citkārt laicīgi izpārdotās viesu mājās, viesnīcās un kempingos ūdens tuvumā. Gada nogalē plaši apmeklētajā Latvijas Tūrisma forumā tieši mūsu draugi no Somijas atgādināja to, ko it kā jau zinām, bet joprojām mācāmies — tūrisma attīstības veiksme ir ne tikai tūristu piesaistē, bet arī unikālu pieredžu radīšanā. Par laimi, ir arī mūsu pašu veiksmes stāsti, kas ļauj gūt iedvesmu un apliecina, ka spējam radīt unikālas un aizraujošas pieredzes.

Mazāk panākumu bijis tūrisma politikas jomā. Diemžēl samazinātā PVN likme sabiedriskajai ēdināšanai, kas uz mirkli šķita jau teju daļa no 2026. gada budžeta kompromisiem, tika iemainīta pret citiem, politiski nozīmīgākiem lēmumiem. Tāpat grozījumi Tūrisma likumā turpina mest līkločus, un nozares tirgus sakārtošana, mazinot pelēko sektoru tūrisma aģentu segmentā, joprojām turpinās — un var droši apgalvot, ka turpināsies arī nākamajā gadā.

Grubuļains bijis arī nozares vadošo tūrisma un viesmīlības asociāciju darbs, mēģinot vienoties par prioritātēm ar tūrisma politikas ieviesējiem — Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Tomēr šajā jomā, šķiet, ir izdevies atrast pareizos kopsaucējus, lai, liekot visas galvas un talantus kopā, radītu tik ļoti gaidīto attīstības izrāvienu.

2025. gads Latvijas tūrisma nozarē ir bijis saldskābs. Saldskābam ir īpaša vieta mūsu domāšanā, un runa nav tikai par maizi. Noliegums un apstiprinājums vienlaikus, šaubas un neliela kautrēšanās par saviem sasniegumiem, viegls vēsums emocijās — tādi nereti esam mēs paši.

Laikā, kad lielo krīžu gadi, šķiet, ir aiz muguras, atliek vien jautāt — cik gatavi esam nākotnei? Mākslīgais intelekts kā attīstību noteicošs virzītājspēks, kas tūristiem stāsta visu ko. Karstas vasaras Eiropā un pieprasījums pēc vēsākiem galamērķiem — vai spēsim pārliecināt, ka varam to piedāvāt? Laikā, kad Eiropas tūrisma epicentros nozares diskusijās dominē virstūrisma tēma, Latvijā arī nākamajā gadā turpināsim domāt un darīt, lai paveiktu labāk, vairāk un gudrāk. Un visa veida mērķtiecīgi veidotie tūrisma piedāvājumi specifiskām un reizēm šaurām interešu grupām — vai esam gatavi tam atbildēt?

Lai arī kāds ir bijis šis aizejošais gads, skats nākotnē saglabājas cerīgs. Ar diezgan lielu varbūtību, saglabājot vismaz esošo izaugsmes tempu, ir iespējams, ka 2026. gads būs izaugsmes un jaunu sasniegumu gads. Lai visiem tūrisma nozares kolēģiem patīkamu pārstegumu gads un visiem tūristiem nebeidzama motivācija ceļot tuvu un tālu un izdodas ļauties piedzīvojumu burvībai.