Automašīna kā īpašums Baltijā saglabā nozīmi, taču galvaspilsētās iezīmējas jauni mobilitātes paradumi

Elīna Šakirova     | 2026.01.12

Lai gan attālinātais un daļēji attālinātais darbs pēdējos gados ir mainījis ikdienas pārvietošanās paradumus, personīgais auto Baltijas valstīs joprojām saglabā nozīmīgu lomu. Vienlaikus Citadele Leasing aptaujas dati liecina, ka īpaši pilsētvidē daļa iedzīvotāju arvien biežāk izvērtē personīgās automašīnas nepieciešamību ikdienā un sāk dot priekšroku arī citiem mobilitātes risinājumiem – koplietošanas un nomas pakalpojumiem.

Citadele Leasing Baltijā veiktā aptauja rāda, ka visās trīs valstīs lielākā daļa iedzīvotāju savus auto lietošanas paradumus pēc pandēmijas perioda nav būtiski mainījusi. Latvijā to norāda 61 % respondentu, Lietuvā – 64 %, bet Igaunijā – 58 %. Šie dati apliecina, ka personīgais auto Baltijā joprojām lielai iedzīvotāju daļai ir stabils mobilitātes pamats, īpaši ārpus lielākajiem pilsētu centriem, kur alternatīvu pārvietošanās risinājumu pieejamība ir ierobežotāka.

Raksts turpinās pēc reklāmas

BOŅUKS 2025.Latgaliešu kultūras gada balva

14.martā 18:00 Latgalīšu kulturys bolvys “Boņuks 2025” ceremoneja – satikšona, īsadvesma i godynuošona GORĀ.

Rēzeknes pilsētas TIC

Vienlaikus visās trīs valstīs iezīmējas tendence, ka daļa iedzīvotāju automašīnu izmanto retāk, taču no tās neatsakās. Latvijā šādu pieeju izvēlas 14 % respondentu, Lietuvā – 13 %, bet Igaunijā – 12 %. Tas norāda uz pakāpeniskām pārmaiņām auto nozīmē – no ikdienas pārvietošanās līdzekļa tas arvien biežāk kļūst par risinājumu konkrētām situācijām, piemēram, brīvajam laikam, ceļojumiem, ģimenes vajadzībām vai gadījumos, kad nepieciešama lielāka pārvietošanās elastība.

“Automašīna kā īpašums saglabā savu nozīmi, taču līdzās tai pakāpeniski nostiprinās arī citi mobilitātes risinājumi, piemēram, koplietošanas auto, kas ļauj transportu izmantot tad, kad tas patiešām ir nepieciešams. Tas vairāk raksturīgs Baltijas galvaspilsētu iedzīvotājiem. Aptaujas dati liecina, ka daļa Rīgas, Viļņas un Tallinas iedzīvotāju apzināti atsakās no personīgā auto, izvēloties koplietošanas vai īstermiņa nomas risinājumus. Latvijā šādu izvēli izdarījuši aptuveni 4 % respondentu, Lietuvā – 3 %, bet Igaunijā – 4 %. Lai arī šis īpatsvars ir neliels, tas iezīmē tendenci, ka pilsētās veidojas arī citi pārvietošanās modeļi,” saka Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Latvijas aptaujas dati liecina, ka no personīgā auto visbiežāk atsakās pilsētnieki ar augstāko izglītību, kuri strādā vadītāju, biroja darbinieku vai kvalificētu speciālistu amatos, mitinās Rīgā vai Rīgas reģionā, pārsvarā dzīvo kopā ar partneri, audzina ne vairāk kā vienu bērnu un viņu ienākumi ir vidēji 1600  eiro mēnesī. Šai sabiedrības daļai raksturīga paredzama ikdiena un ērta piekļuve dažādu transportu infrastruktūrai.

“Baltijas mobilitātes nākotne nebūs balstīta vienā dominējošā risinājumā. Arī Citadele Leasing šī gada trešā ceturkšņa dati atspoguļo šo tirgus attīstības virzienu – Latvijas jauno auto tirgus turpināja stabilu izaugsmi, ko būtiski veicināja auto nomas uzņēmumu aktivitāte juridisko personu segmentā. Auto nomas uzņēmumu iegādes apjoms šajā periodā pieaudzis par 120 %, apliecinot pieaugošu pieprasījumu pēc elastīgiem mobilitātes risinājumiem. Lai gan personīgais auto saglabās savu nozīmi, īpaši reģionos, taču pilsētvidē arvien lielāku lomu spēlēs elastīgi mobilitātes risinājumi, kas papildinās, nevis aizstās privāto automašīnu,” norāda Ģ. Glāzers.

Dažādu mobilitātes modeļu līdzāspastāvēšana atspoguļo sabiedrības spēju pielāgoties mainīgajiem darba un dzīves apstākļiem.

Aptauju Citadele Leasing kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada oktobrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.