Ēriks Lingebērziņš: Ceļā pie Spānijas tūristiem - Fitur 2026 mācības Latvijai

Ēriks Lingebērziņš | 2026.01.29

Lai gan nevienam nav liels pārsteigums, ka jau vairākus gadus un pat desmitgades Spānija, neskatoties uz sezonāliem karstuma viļņiem, virstūrismu Vidusjūras piekrastes pilsētās un vietējo iedzīvotāju protestiem pret tūrismu, ir starp visapmeklētākajām valstīm pasaulē, un tūristu skaits 2025. gadā, visdrīzāk, pietuvosies 100 miljonu atzīmei, stabili, bet pārliecinoši Spānijas izejošā tūrisma tirgus un tūristu piesaiste no Spānijas ir kļuvusi par vienu no galvenajiem mērķa tirgiem Eiropas un visas pasaules vietējām tūrisma organizācijām un tūrisma uzņēmumiem. Viedokli pauž Biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs un Eiropas tūrisma asociāciju apvienības vēstnesis, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Dr.oec., Ēriks Lingebērziņš.

Spānijas izejošā tūrisma dati liecina, ka kopējais ārvalstu ceļojumu skaits pārsniedz 20 miljonus ceļojumu gadā. Tendences ir skaidri redzamas arī Latvijā – saskaņā ar datiem par 2025. gada desmit mēnešiem Spānija ir starp desmit lielākajiem ienākošā tūrisma tirgiem, un tūristu skaits no Spānijas ir pārsniedzis tūristu skaitu, piemēram, no Norvēģijas un Dānijas, ar izrāvienu apsteidzot agrāk tik nozīmīgus tirgus kā, piemēram, Nīderlandi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pretī pavasarim Gaiziņkalna apkārtnē

Mazā grupā būs iespēja doties apļveida pārgājienā, kur dabas ritmi ļaus rezonēt ar katra paša iekšējo pasauli.

Madonas TIC

Šos datus apstiprināja arī realitāte un praktiskie novērojumi Madridē notikušajā starptautiskajā tūrisma izstādē Fitur 2026, kas norisinājās no 21. līdz 25. janvārim, apliecinot, ka līdzās Berlīnes ITB un Londonas WTM Madrides Fitur ir viens no svarīgākajiem starptautiskā tūrisma mārketinga pasākumiem Eiropā ar ietekmi arī pasaules tirgos. Jau otro gadu šajā izstādē bija pārstāvēta arī Latvija līdzās citām reģiona valstīm – Lietuvai, Somijai, Polijai, Norvēģijai un visai pārējai Eiropai, un šoreiz varētu teikt – tas ir piemērs tam, kas notiek tad, kad par tūrisma nozari atbildīgais publiskais sektors un nozarē strādājošais privātais sektors spēj sarunāties un vienoties.

Tomēr Spānijas izejošā tūrisma tirgus ir ar savu temperamentu, gandrīz kā karsta flamenko deja, kas ziemeļniekam var šķist pārāk strauja, asa un varbūt pat sarežģīta. Arī paši spāņi pasauli redz citādāk – kaut vai tikai valodas dēļ: spāņu valodā runājošo iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 600 miljoni. Jāatzīst, ka Latvijas stenda dalībnieki to bija ņēmuši vērā, un stāsti gan par tūrisma galamērķiem, gan par tūrisma pakalpojumu piedāvājumiem bija pieejami arī spāņu valodā. Lai gan digitalizācija, protams, ir Latvijas ekonomiskās attīstības prioritāte, diemžēl dažāda veida drukāto materiālu, tajā skaitā karšu, pieprasījums tūrisma vidē joprojām saglabājas augsts. Vienotas pieejas un vizuālās identitātes trūkumu var atļauties labi zināmi galamērķi, kur katra pilsēta, novads vai pakalpojumu sniedzējs ir gana spēcīgs, lai pastāstītu par sevi. Ja runājam par Spānijas tirgu – mēs tur vēl neesam, un atbilstoša materiāla sagatavošana ir svarīgs uzdevums nākotnei, ja vēlamies arī turpmāk redzēt spāņu tūristu skaita pieaugumu Latvijā.

Spānijas tūristu diez vai varētu saukt par mierīgu mājās sēdētāju – tas skatās apkārt, vēro un meklē labāko piedāvājumu tirgū, ja runa ir par ceļojuma izvēli. To ir pamanījuši visi reģionā strādājošie ienākošā tūrisma pakalpojumu sniedzēji. Sīvā konkurence Skandināvijā, kur uzņēmuma veiksmi nosaka nevis spēja apmierināt pieprasījumu, bet gan prasme veidot atbilstošu piedāvājumu, ierobežotu pakalpojumu dēļ atsevišķās tūristu pieprasītās vietās ir radījusi situāciju, kad Latvijas ienākošā tūrisma operatori konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar Skandināvijā bāzētiem ienākošā tūrisma operatoriem. Sīvā konkurence Skandināvijā, uzticamība skandināvu zīmoliem, mārketinga jauda un pašu uzņēmumu rīcībā esošais kapitāls ir radījuši apstākļus, kad to izplešanās notiek Baltijā. Tādējādi Latvijas tūrisma uzņēmumu konkurences vide globālos apstākļos sniedzas tālu pāri valsts robežām.
Vai spēsim būt interesanti un vai tūristu tērētā nauda nonāks Latvijas uzņēmumos, ir atkarīgs gan no pašiem galamērķu pārvaldītājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem, gan publiskā sektora organizācijām, kuru kompetencē ir tūrisma attīstības veicināšana. Skandināvijas valstu, Polijas un citu panākumi Spānijas tirgū ir likumsakarīgu ilgtermiņa darbību rezultāts, kas nes augļus plašā tūrisma ekosistēmā. Tūrisma nozares lielākais izaicinājums, īpaši apgūstot jaunus tirgus, ir spēja būt konsekventiem un noturīgiem. Tas attiecas gan uz praktiskām rīcībām, izstrādājot tūrisma produktus, īstenojot mārketinga aktivitātes un, protams, paredzot tam finansējumu.

Atpazīstamība, komunikācija un pacietība ir trīs galvenie atslēgas vārdi, ja vēlamies, īstenojot tūrisma tirgu diversifikāciju, būt interesantiem ne tikai vienam no lielākajiem Eiropas izejošā tūrisma tirgiem, bet arī atrast veidus sadarbībai ar vēl plašāku pasaules daļu, kura runā spāņu valodā un kurai ceļojumu plānošanā Spānija ir vārti uz Eiropu – praktiski visām Latīņamerikas valstīm.

Acīmredzot tūristu skaita pieaugums no Spānijas ir bijis galvenais arguments, kas ļāvis īstenot dalību šādā pasākumā divus gadus pēc kārtas. Panākumi ir redzami jau šobrīd, tomēr tirgus potenciāls ir daudzkārt lielāks, nekā to šobrīd atspoguļo tūrisma statistika. Spānijas karaļa vizīte, tajā skaitā uz Eiropas valstu stendiem, Spānijas aizsardzības vizīte Latvijas stendā otro gadu pēc kārtas, Latvijas vēstnieka un LIAA pārstāvja vizīte un tikšanās ar uzņēmējiem rada skaidru un nepārprotamu signālu tirgus nozīmei un tūrisma nozīmei ekonomikā un eksporta veicināšanā.