Vieta, kur beidzās dinozauru laikmets: Stevnsas klints atklāj Zemes dramatiskāko katastrofu

Anna Marija Bērziņa | 2026.02.28

Stevnsas klints Dānijā ir aptuveni 15 kilometrus gara piekrastes krauja, kas glabā unikālu liecību par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Zemes vēsturē – milzu meteorīta triecienu pirms aptuveni 66–67 miljoniem gadu. Zinātnieki uzskata, ka šis trieciena notikums, kura epicentrs atradās mūsdienu Meksikas Jukatānas pussalas piekrastē, izraisīja lielāko masveida izmiršanu, kāda jebkad piedzīvota, iznīcinot vairāk nekā 50 % visas dzīvības uz planētas, tostarp dinozaurus.

Klintī skaidri redzams meteorīta trieciena izraisītā pelnu mākoņa nogulumslānis, kā arī izcils fosiliju ieraksts, kas dokumentē gan dzīvi pirms katastrofas, gan tās izraisītās sekas. Iežos saglabājusies nepārtraukta dzīvnieku un mikroorganismu secība ļauj izsekot, kuras sugas izzuda un kuras spēja izdzīvot, kā arī tam, kā norisinājās dzīvības atjaunošanās pēc masveida izmiršanas.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Māju kafejnīcu dienas Salaspils novadā

15. un 16. augustā Ropažu un Salaspils novados norisināsies Mājas kafejnīcu dienas “Pie piena upēm ķīseļa krastos”.

Salaspils novada TIC

Stevnsas klints ir pasaules mērogā nozīmīga arī zinātnes vēstures kontekstā. Tieši šeit, balstoties uz detalizētiem ģeoloģiskiem pierādījumiem, tika attīstīta revolucionārā teorija par asteroīda izraisītu izmiršanu, ko izstrādāja zinātnieki Volters un Luiss Alvaresi kopā ar kolēģiem. Šī vieta joprojām ir viena no pieejamākajām un nozīmīgākajām pasaulē, lai pētītu krīta–terciāra robežu un izprastu dzīvības evolūcijas gaitu pēc globālas katastrofas.

Mūsdienās Stevnsas klints ir aizsargāta teritorija ar stingru pārvaldības un saglabāšanas sistēmu, kas nodrošina gan zinātniskās vērtības aizsardzību, gan sabiedrības piekļuvi. Pieaugošā interese no apmeklētājiem prasa ilgtspējīgu tūrismu un izglītojošus risinājumus, lai šī unikālā Zemes vēstures liecība saglabātos arī nākamajām paaudzēm.