«Izņemiet mūs no saraksta»: Slovākijas ciemats noguris no UNESCO slavas nastas

Foto: Pixabay.com | Autors: Anna Marija Bērziņa | 2026.02.06

Slovākijas mazais ciemats Vlkolīneca, kas 1993. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, šodien saskaras ar negaidītu problēmu – daļa iedzīvotāju vēlas, lai šis gods tiktu atņemts. Lai gan UNESCO statuss parasti nozīmē aizsardzību, atpazīstamību un tūristu pieplūdumu, vietējiem tas kļuvis par ikdienas slogu. Ar aptuveni 100 000 apmeklētāju gadā ciemats izjūt pastāvīgu privātuma trūkumu, kas daļai iedzīvotāju licis publiski paust neapmierinātību, vēsta “Euronews”.

“Dzīvotu labāk, ja UNESCO mūs izsvītrotu,” atzīst vietējais iedzīvotājs Antons Sabuha, norādot uz tūristu radīto diskomfortu. Ciemata gleznainajās ieliņās tagad izvietotas zīmes ar aicinājumiem cienīt privātīpašumu un aizliegumiem fotografēt – kā mēģinājums saglabāt kaut nelielu daļu no senā dzīves ritma. Vēsturiskās koka mājiņas un 1770. gada zvanu tornis, kas reiz bija ciema lepnums, kļuvuši par neatņemamu tūristu maršrutu, kas iedzīvotājiem nereti nozīmē apgrūtinātu ikdienu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

UZBEKISTĀNA - AUSTRUMU MOTĪVI

17.04. – 24.04.2026 8 dienas / 7 naktis Taškenta – Samarkanda – Buhāra – Čimgana- Taškenta

AL SVETS

Tomēr ne visi vērtē situāciju tik kategoriski. Digitālā nomade Helsa Deintija, kura Vlkolīnecu apmeklēja pēc ieteikuma ceļvežos, uzskata, ka ciemata saglabāšana un tūrisma attīstība var pastāvēt līdzās, ja vien viesi ievēro vietējo cilvēku vajadzības. Viņa uzsver cieņpilnas uzvedības nozīmi un aicina ceļotājus apmeklēt ciematu ārpus pīķa sezonas, kā arī atbalstīt vietējos uzņēmējus.

UNESCO pārstāvji norāda, ka Pasaules mantojuma saraksts nav viegli maināms – kopš 1978. gada no tā izslēgti tikai trīs objekti, un visi gadījumi saistīti ar apbūves izmaiņām, nevis iedzīvotāju vēlmēm. Organizācija uzsver gatavību palīdzēt dalībvalstīm pārvaldīt tūrisma radīto slodzi un aicina veidot dialogu starp vietējām kopienām un atbildīgajām institūcijām. Vlkolīnecas gadījums izgaismo plašāku problēmu – kā līdzsvarot kultūras mantojuma saglabāšanu ar dzīves kvalitāti vietējām kopienām laikmetā, kad tūrisms plaukst kā nekad agrāk.