Aivars Mackevičs: Kurš ierēdnis bija tas centīgais Maskavas un Vitebskas virzienos?

Foto: copilot.microsoft.com | Autors: Aivars Mackevičs | 2026.02.14

Aivars Mackevičs, BalticTravelnews.com direktors: Latvija šobrīd gatavojas veikt simboliski un praktiski svarīgu soli, proti, nomainīt norādes uz Krievijas un Baltkrievijas pilsētām valsts autoceļu tīklā. Šādu norāžu ir vairāk nekā 200, un to nomaiņa izmaksās lētākajā variantā 120 000 eiro, bet daži ceļu infrastruktūras eksperti min optimālo summu - 400 tūkstoši eiro.

Tas ir skaidrs, saprotams un nepieciešams process, kas atbilst gan drošības interesēm, gan sabiedrības noskaņojumam. Satiksmes ministrija akcentē, ka ceļa zīmju nomaiņa vai korekcija īstenojama pakāpeniski ar esošajiem uzturēšanas finanšu līdzekļiem, un šie pasākumi veicami līdz 2026. gada 30. septembrim.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ledus Maģija Rēzeknē

Slido jebkurā gadalaikā – azarts, prieks un pirmie soļi uz ledus!

Rēzeknes pilsētas TIC

Tomēr šis process izgaismo kādu neērtu jautājumu: kāpēc šīs norādes vispār tik uzstājīgi tika izvietotas pēdējo desmit gadu laikā, turklāt brīžos, kad Krievijas agresija jau bija acīmredzama?

Travelnews.lv redakcija vairāku gadu garumā ir regulāri pievērsusi uzmanību faktam, ka valsts akciju sabiedrība «Latvijas Valsts ceļi» īpaši centīgi ir piesātinājusi Latgales virziena ceļus ar uzrakstiem “MASKAVA MOSKVA” un “VITEBSKA”. Maskavas dubultnorādes uz lielceļa Tīnūži–Koknese tika uzstādītas 2013. gadā, īsi pirms Krimas okupācijas. Savukārt uz valsts galvenā autoceļa A6 posmā Daugavpils–Krāslava–Pāternieki norādes ar uzrakstu “VITEBSKA” tika uzstādītas jau 2024. gadā, kad Krievija un tās satelītvalsts Baltkrievija bija pakļautas starptautiskām sankcijām par agresiju Ukrainā. Pēc novērojuma var konstatēt, ka šīs Krievijas un Baltkrievijas vietu norādes nav izvietotas konsekventi un vienādā intensitātē visa ceļa posmā no Rīgas līdz Latvijas austrumu robežai, bet gan fragmentāri.

Posmā Daugavpils–Krāslava–Pāternieki notika vērienīgi ceļa seguma atjaunošanas un pārbūves darbi, tāpēc jaunās norādes ar akcentētu “VITEBSKA” daudziem Latgales autovadītājiem radīja neizpratni. Tikmēr Viļņā tajā pašā laikā tika uzstādītas ceļa norādes uz 189 km attālo Baltkrievijas galvaspilsētu ar uzrakstu: “MINSK (OCCUPIED BY KREMLIN)”. Divas Baltijas valstis – divas pilnīgi atšķirīgas politiskās izjūtas un drošības kultūras.

Vai tā bija ierēdņu centība, nolaidība vai kas cits?
Šī pārmērīgā akcentēšanās uz Maskavas un Vitebskas virzienu nav nejaušība. Tā drīzāk izskatās pēc kāda konkrēta ierēdņa centības, kas robežojas ar sabotāžu vai korupciju. Latgaliešu pašapziņai šie uzraksti nav tikai ģeogrāfiski virzieni – tie atgādina par laiku, kad Latgale atradās Vitebskas guberņā, par drukas aizliegumu, valodas un reliģiskām vajāšanām un citām represijām pirms vairāk nekā 100 gadiem. Šādas norādes nav ne neitrālas, ne nevainīgas.

Satiksmes ministrijas prioritātes – fotoradari, bet ne drošība
Satiksmes ministrija publiski uzsver savus centienus ceļu satiksmes drošībā, palielinot fotoradaru skaitu uz valsts galvenā autoceļa A6. Taču tajā pašā laikā tā ignorē būtisku drošības aspektu – meža zvēru barjeru ierīkošanu, lai novērstu pēkšņu sadursmi ar dzīvniekiem. Rezultātā ceļā pavadītais laiks no Rīgas uz Krāslavu ar katru gadu pieaug, kas būtiski ietekmē Latvijas attālāko reģionu ekonomisko konkurētspēju. Krāslava un Daugavpils aizvien biežāk orientējas uz ērtāku satiksmi ar Viļņu, nevis Rīgu.

Ukrainas pieredze: ceļa norādes kā drošības instruments
Ukrainas pieredze parāda, cik nozīmīga ir ceļa norāžu kontrole militāra apdraudējuma gadījumā. Kara sākumā ukraiņi masveidā aizkrāsoja vai noņēma norādes, radot apjukumu iebrucējiem, kuri nespēja orientēties svešā apvidū. Vietējie iedzīvotāji un zemessardze savukārt zināja katru ceļu arī bez norādēm.

Latvijas teritorija nav tik plaša, proti, no Latvijas austrumu robežas līdz Rīgai ir aptuveni 300 km. Tas nozīmē, ka prātīgāk būtu investēt elektroniskajās ceļa zīmēs, kuras varētu:

- informēt par virzieniem,
- brīdināt par ceļa apstākļiem,
- regulēt ieteicamo braukšanas ātrumu,
- sniegt īpašus paziņojumus.

Un militāra apdraudējuma gadījumā šādas zīmes varētu zibenīgi atslēgt, dezorientējot iebrucējus. Vietējie iedzīvotāji Latviju pazīst arī bez norādēm – vai ne? Latvijai ir jau labs piemērs elektronisko ceļa zīmju uzstādīšanā uz valsts galvenā autoceļa A2 posmā Rīga - Sigulda. Ceļa posmam A6 (Rīga - Daugavpils) būtu nepieciešami 15-20 viedie punkti, kur pēc aptuveniem aprēķiniem būtu nepieciešamas 4-8 miljonu eiro lielas investīcijas.

Latvijai ir jāatsakās no padomju ēras ēnām un jāveido ceļu infrastruktūra, kas atbilst mūsdienu drošības prasībām, proti, ir jābūvē moderna ātrgaitas autostrāde Rēzekne - Daugavpils - Rīga.

Jautājums: ''Kurš ierēdnis bija tas centīgais Maskavas un Vitebskas virzienos?'' paliek neatbildēts...