Piektdaļa autovadītāju “grēko” ar pagrieziena rādītāju lietošanu

Marta Mackeviča | 2026.02.16

Lai gan pagrieziena rādītāju izmantošana, veicot nogriešanās vai joslas maiņu, ir svarīga satiksmes drošībai, teju piektā daļa jeb 18% autovadītāju mēdz to nelietot, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Ar pagrieziena rādītāju nelietošanu daudz biežāk grēko tieši vīrieši – kopumā 21% norādījuši, ka ne vienmēr lieto pagrieziena rādītājus, kamēr sievietes šādu atbildi sniegušas tikai 16% gadījumu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

GORS - pasaules līmeņa akustika Rēzeknē!

Ienirsti Latgales sirdī – kur kultūra dzīvo un skan! GORS nav tikai koncertzāle, bet vesela pieredze ar pasaules klases akustiku, gardēžu virtuvi un skatu!

Rēzeknes pilsētas TIC

Lai gan Ceļu satiksmes noteikumos ir skaidri noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums izmantot pagrieziena rādītājus, veicot noteiktus manevrus, proti, “Pirms uzsākt braukšanu, pārkārtoties citā braukšanas joslā, nogriezties pa labi vai pa kreisi, apgriezties braukšanai pretējā virzienā, apstāties vai stāvēt, vadītājam jādod brīdinājuma signāls ar virzienrādītājiem, bet, ja tādu nav, – ar roku.”, aizvien ir salīdzinoši liels vadītāju skaits, kas ne vienmēr to dara.

Pagrieziena rādītāju izmantošana nozīmē, ka citi ceļu satiksmes dalībnieki tiek savlaicīgi informēti par vadītāja plānotajiem manevriem, tādējādi veicinot drošību un sapratni ceļu satiksmē. Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks norāda: “Mēdzam grēkot ne tikai ar rādītāju nelietošanu, bet arī ar novēlotu lietošanu, kas arī nozīmē satiksmes drošības riskus. Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka pagrieziena rādītāji jāieslēdz savlaicīgi pirms manevra veikšanas, lai sniegtu pietiekamu brīdinājumu pārējiem satiksmes dalībniekiem. Šī noteikuma neievērošana tiek uzskatīta par bīstamu pārkāpumu, par to var tikt piemērots sods. Tādēļ ir būtiski ievērot noteikumos paredzētās prasības attiecībā uz pagrieziena rādītāju izmantošanu, lai nodrošinātu drošu un prognozējamu satiksmes plūsmu.”
Pētījuma dati liecina, ka ar pagrieziena rādītāju izmantošanu biežāk grēko gados jaunākie autovadītāji, piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem tie ir 26%, bet no 30 līdz 39 gadiem – 24%. Apzinīgākie autovadītāji ir vecumā no 60 līdz 74 gadiem – šajā grupā pagrieziena rādītāju ne vienmēr lieto tikai 10% autovadītāju.

Analizējot pētījuma datus reģionālajā griezumā, iespējams secināt, ka situācija visos reģionos ir samērā līdzīga. Lielāks skaits autovadītāju, kuri ne vienmēr izmanto pagrieziena rādītāju, ir Rīgā (20%) un Vidzemē (22%). Zīmīgi, ka tieši galvaspilsētā ir intensīvāka satiksme - vairākjoslu ceļi, apvedceļi, apļi, kas rada lielāku nepieciešamību veikt manevrus, piemēram, pārkārtoties joslās vai nogriezties. Ja autovadītāji šādos apstākļos nelieto pagrieziena rādītājus, tas rada vēl lielāku haosu jau tā intensīvas satiksmes apstākļos.

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts pērnā gada nogalē, piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.