Vācijas Fraunhofera institūta pētījums satricina priekšstatu par Plug-in hibrīdiem

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.02.19

Plug-in hibrīdi gadiem ilgi tika uzskatīti par ideālu pārejas risinājumu starp tradicionālo iekšdedzes dzinēju un pilnībā elektrisko mobilitāti. Tie solīja ievērojamu elektrisko nobraukumu, zemu normēto degvielas patēriņu un mazāku CO₂ izmešu apjomu. Taču jaunākais Fraunhofer-Institut für Solare Energiesysteme ISE pētījums šo priekšstatu būtiski satricina.

Raksts turpinās pēc reklāmas

TrekTours Ķemeru pārgājiens Jūrmalā

Jūrmala un TrekTours 7. martā aicina uz Ķemeru pārgājienu ar 9–37 km maršrutiem, dabas ainavām, īpašiem nakšņošanas piedāvājumiem un pavasara kustības sākumu.

EUR 14 | Jūrmalas TIC

Vācijas pētnieki analizējuši gandrīz miljonu 2021.–2023. gada izlaiduma automobiļu reālos ekspluatācijas datus. Rezultāts ir nepārprotams: ikdienas patēriņš ir 5,8–6,1 litri uz 100 km, kamēr ražotāju norādītie WLTP rādītāji svārstās tikai 1,4–1,6 litru robežās. Tātad reālais patēriņš ir gandrīz četras reizes lielāks par solīto un praktiski neatšķiras no parasta benzīna vai dīzeļa auto.

Eksperti: rezultāti ir “šokējoši”
Nav noslēpums, ka WLTP rādītāji ikdienā reti tiek sasniegti, tomēr šī atšķirība pārsteigusi pat nozares speciālistus. Pētījuma vadītājs Patriks Plēcs atzīst, ka rezultāti bijuši ''šokējoši''. Pat situācijās, kad Plug-in hibrīds tiek izmantots pārsvarā elektriskajā režīmā, kopējais enerģijas patēriņš atbilst aptuveni trīs litriem degvielas uz 100 km.

Viens no iemesliem ir tehnoloģijas specifika. Iekšdedzes dzinējs ieslēdzas automātiski – pie zemām temperatūrām, lielāka ātruma vai apkures vajadzībām, pat ja vadītājs vēlas braukt elektriski. Otrs būtisks faktors ir lietotāju paradumi: pētījums atklāj, ka Plug-in hibrīdu īpašnieki savus auto uzlādē tikai apmēram 25% gadījumu. Tas nozīmē, ka trīs ceturtdaļas distances tiek veiktas ar benzīnu vai dīzeli. Starp ražotājiem gan novērojamas būtiskas atšķirības.

Sekas ir acīmredzamas: augstāks CO₂ izmešu apjoms un lielākas degvielas izmaksas, nekā pircēji bija gaidījuši. Līdz ar to Plug-in hibrīdu tēls kā “klimata glābējiem” kļūst arvien apšaubāmāks.

Politiskās sekas: prēmijas vairs nav pamatotas
Pētījuma rezultāti izraisījuši rezonansi arī Vācijas politiskajā vidē. Vides organizācija VCD aicina pilnībā pārtraukt Plug-in hibrīdu valsts atbalstu, koncentrējot subsīdijas tikai uz pilnībā elektriskajiem transportlīdzekļiem – arī lietotiem. 

Lai gan degvielas patēriņa mērīšanas noteikumi pēdējos gados ir kļuvuši stingrāki, Fraunhofera institūta pētnieki prognozē, ka arī jaunākie Plug-in hibrīdi realitātē patērēs gandrīz divreiz vairāk, nekā norādīts tehniskajos datos.

Plug-in hibrīdi reiz tika uzskatīti par tiltu uz elektrisko nākotni, taču jaunie dati liek šo pieņēmumu pārskatīt. Ja reālais patēriņš un emisijas būtiski pārsniedz solīto, bet uzlādes paradumi neuzlabojas, rodas jautājums: vai šī tehnoloģija patiešām pilda savu pārejas funkciju?

Fraunhofera pētījums ne tikai izgaismo tehnoloģijas ierobežojumus, bet arī atjauno diskusiju par to, kādi mobilitātes risinājumi patiesi palīdz sasniegt klimata mērķus. Plug-in hibrīdu ēra, iespējams, turpināsies, taču to reputācija un politiskais atbalsts vairs nav pašsaprotami.