Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godinās Rutu Cibuli

Kristiāna Malta | 2026.02.24

Šogad Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2025" ceremonijā par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināta kultūras darbiniece, Ziemeļlatgales tradicionālās kultūras sargātāja, projektu vadītāja, kultūrvēstures pētniece Ruta Cibule.

Ruta Cibule ir ilggadēja Ziemeļlatgales tradicionālās kultūras veidotāja un sargātāja, nemateriālā kultūras mantojuma kopēja un stiprinātāja, kura vairāk nekā četrdesmit gadu garumā ar degsmi strādājusi kultūras un bibliotēku jomā. Viņas profesionālais ceļš aptver 20 gadus Balvu rajona kultūras nodaļas vadītājas amatā, 26 gadi aizvadīti bibliotēku darbā, tostarp gandrīz 20 gadi kā Balvu Centrālās bibliotēkas direktorei. Neatkarīgi no ieņemtā amata viņas vērtības bija un ir Ziemeļlatgales nemateriālais kultūras mantojums, novadpētniecība, bibliotēku darbs, latgaliešu valoda un Dziesmu svētki.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ģimeņu brīvdienas katru sestdienu!

No 4. jūlija līdz 29. augustam katru sestdienu Via Jurmala lielais laukums pārvērtīsies par vietu, kur bērniem būs ko piedzīvot, bet vecākiem — ko izbaudīt.

ViaJurmala

“Manā dzīvē ir bijuši divi lieli kultūršoki. Pirmais – sastapšanās ar novadnieka Mikeļa Bukša darbiem. Tas izmainīja manu pasauli un nostiprināja mugurkaulu. Par turpmākajiem darbiem Mikeļa Bukša piemiņas saglabāšanā varētu stāstīt ļoti daudz. Darbs Zviedrijas valsts arhīvā, braukšana pēc grāmatām uz Stokholmu, novadpētniecības konferences, īpaši izvērstās novadnieka 100. un 110. dzimšanas dienas svinības. Otrais lielais kultūršoks saistās ar iepazīšanos ar maija dziedājumu tradīciju. Sākot ar 2002. gadu krucifiksi un maija dziedājumi Ziemeļlatgalē ir bijuši manā uzmanības lokā. Arī tagad turpinās projekts “Maija Dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē: tradīcijas dinamikas izpēte””, stāsta Ruta Cibule.

Īpaši nozīmīgs ir Rutas Cibules devums Ziemeļlatgales nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā. Sadarbojoties ar etnomuzikoloģi Andu Beitāni, viņa sagatavojusi un iesniegusi trīs pieteikumus Nacionālajam Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstam: “Dziedāšana ar pusbolsu Ziemeļlatgalē”, “Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē” un “Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē”. Divus gadus Ruta Cibule darbojusies arī Nemateriālā kultūras mantojuma padomē, kļūstot par tās vēsturiski pirmo priekšsēdētāju. Īpašu uzmanību Ruta veltījusi Nemateriālās kultūras mantojuma prasmju nesēju iepazīšanai un viņu izcilības cildināšanai, un kopā ar Andu Beitāni Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendijām pieteicot vairāk nekā desmit Ziemeļlatgales tradicionālo prasmju kopējus.

Tāpat Ruta Cibule ir Balvu novada muzeja ekspozīcijas “Ziemeļlatgales nemateriālais kultūras mantojums” koncepcijas autore un viena no galvenajām tās īstenotājām. Līdztekus pētniecībai un nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšanai Ruta ir aktīva projektu rakstītāja un kultūras eksperte – viņa sešus gadus bijusi Valsts kultūrkapitāla fonda eksperte, tostarp četrus gadus fonda padomē, kā arī vērtējusi projektus citās programmās. Vēl viena būtiska viņas profesionālās dzīves daļa ir Dziesmu svētki – septiņos Dziesmu svētkos piedzīvotais ir pieredze, kas, kā viņa pati atzīst, joprojām atgriežas sapņos.

Ruta Cibule ir dzimusi 1960. gada 25. februārī Daugasnes ciema padomes “Baldonēs” (tagad Rugāju pagasts), bet lielāko daļu bērnības pavadīja Baltinavas pusē. Pēc Balvu vidusskolas beigšanas 1978. gadā sāka strādāt Balvu rajona Centrālajā bibliotēkā, bet no 1985. gada kļuva par Centrālās bibliotēkas vadītāju. No 1989. līdz 1992. gadam Ruta bija Balvu rajona Kultūras nodaļas vadītāja, bet no 1992. līdz 2009. gadam pārstāvēja LR Kultūras ministriju Balvu rajonā dažādos amatos, tostarp kultūras inspektores un galvenās valsts inspektores amatā. 2009. gadā viņa atgriezās Balvu Centrālās bibliotēkas direktora amatā.

Par nopelniem kultūras un mākslas attīstībā Ruta Cibule saņēmusi II Vissavienības tautas mākslas festivāla laureāta medaļu (1987), Lielo folkloras gada balvu (2002, 2007), V šķiras Atzinības krustu (2007) un citus apbalvojumus. Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2012” viņa ieguva divās nominācijās kā “Gada cilvēks” un “Gada kultūras darbinieks”, bet 2022. gadā saņēmusi VKKF Mūža stipendiju.

Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 14. martā plkst. 18.00 Latgales vēstniecībā GORS klātienē, tiešraidē lsm.lv, RePlay.lv un LR1, kā arī skatāma LTV1 plkst. 21.10.

Kopš 2013. gada balvas pasniegšanas ceremoniju rīko Latgales vēstniecības GORS komanda. “Boņuks 2025” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un biedrība “Latgales reģiona attīstības aģentūra”, “Rēzeknis Bryuvers”, “Diogens audio”, “Latgales ziedi”, kā arī Balvu novada, Krāslavas novada, Līvānu novada, Ludzas novada, Preiļu novada un Rēzeknes novada pašvaldības.  Par informatīvo atbalstu pateicamies Latvijas Televīzijai, Latgaliešu kultūras ziņu portālam lakuga.lv, Latgaliešu kultūras kustībai “Volūda”,  Latvijas Radio Latgales studijai un Latvijas Sabiedriskā medija portālam LSM.lv.