Pēdējo 16 gadu spēcīgākais sals un paaugstināts plūdu risks – situāciju komentē laika ziņu eksperts Toms Bricis

Foto: Ergo.lv | Autors: Guna Kaše | 2026.02.24

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO un meteorologs Toms Bricis brīdina – šī gada bargā ziema radījusi apstākļus tam, ka atkušņa laikā Latvijā varētu veidoties plaši un bīstami pali, īpaši lielāko upju krastos. Tik noturīgs un spēcīgs sals kā šoziem Latvijā nav piedzīvots kopš 2010. gada, un gan ledus biezums, gan sniega apjoms daudzviet sasniedz potenciāli bīstamu līmeni, ievērojami palielinot pavasara palu risku.

Izšķirošie būs pavasara laikapstākļi

Raksts turpinās pēc reklāmas

Komēdija "Traki laba diena" Valmieras KC

1. martā plkst. 16.00 Valmieras Kultūras centrā būs skatāma komēdija “Traki laba diena”.

EUR 18 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

”Upēs šoziem izveidojies biezs ledus, vietām līdz pat 40 centimetriem. Arī sniega daudzums daudzviet pārsniedz pusmetru, bet Daugavas ūdens apjoms, ko glabā sniega un ledus kārtas, vietām sasniedzis 80-100 litru uz kvadrātmetru, kas vērtējams kā liels,” skaidro meteorologs un Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis.
Taču iespējamo plūdu apmēru noteiks ne tikai ledus un sniega daudzums, bet arī tas, cik strauji paaugstināsies gaisa temperatūra un nokrišņu apjoms kušanas periodā.

“Pavasarī situācija var mainīties ļoti strauji. Spilgts piemērs bija 2013. gads, kad ziema ievilkās līdz aprīļa sākumam, turklāt liels sniega daudzums uzsniga tieši pašā ziemas izskaņā, kam aprīļa vidū sekoja lietaina un silta nedēļa ar līdz pat +15 grādiem. Tādējādi sniega sega, kas Vidzemē bija pat 50-70 cm biezumā, nokusa nedēļas laikā, daudzās upēs izraisot augstāko ūdens līmeni novērojumu vēsturē,” par notikumu atgādina T. Bricis.  

Lai gan pēdējo 30 gadu laikā pavasara paliem ir bijusi tendence samazināties, iepriekšējos gados vairākkārt bijuši ziemas plūdi, kad siltā laika dēļ upes no krastiem jau izgājušas februārī, janvārī vai pat decembrī. Tomēr, pēc eksperta vārdiem, šī ziema drīzāk līdzinās 2013. gada situācijai, kad bija gara, sniegota ziema, kas pavasarī rezultējās ar plašiem paliem.

Pašlaik paaugstināts risks saglabājas Augšdaugavas novadā lejpus Daugavpils, Līvānu novadā, kā arī pie Jēkabpils un Pļaviņām, tomēr precīzas prognozes būs iespējamas tikai līdz ar aktīvās kušanas sākumu, jo galveno lomu palos noteiks laikapstākļi. Ja pavasaris būs lēns un sauss, no lieliem plūdiem var arī izvairīties, taču, ja kušana būs strauja un to pavadīs lietus, plūdi var būt plaši, skaidro T. Bricis.

2023. gada palu pieredze

Pēdējie lielākie palu plūdi Latvijā piedzīvoti 2023. gada janvārī Jēkabpils pusē un Ādažos. Ja Ādažos plūdu ietekmi mazināja iepriekš rekonstruētais aizsargdambis un sūkņu stacija, tad Jēkabpilī situācija bija daudz postošāka un applūda plašas teritorijas: mājas, pagalmi, ceļi un industriālās zonas.

Pēc šiem paliem ERGO saņēma 13 atlīdzību pieteikumus – astoņus no Jēkabpils un piecus no Augšdaugavas novada un Līksnas pagasta. Lielākā izmaksātā atlīdzība par postījumiem privātmājai Jēkabpilī sasniedza gandrīz 37 000 eiro, jo applūda dzīvojamā māja ar pagrabu, kā arī teritorijā esošā pirts, garāža un šķūnis. Tika saņemts arī KASKO atlīdzības pieteikums par automašīnu, kas, ceļoties ūdens līmenim, applūda vairāk nekā metra dziļumā.

“Dabas stihijas var prognozēt, taču to apjomu un radītos zaudējumus precīzi paredzēt nav iespējams. Tādēļ īpašuma apdrošināšana ar iekļautu dabas stihiju risku ir viens no būtiskiem drošības soļiem. Vienlaikus par palu risku ir svarīgi domāt jau īpašuma iegādes vai būvniecības plānošanas laikā, izvērtējot konkrētās teritorijas applūšanas vēsturi, biežumu un potenciālo bīstamību, lai jau sākotnēji izvairītos no laikapstākļu radītiem apdraudējumiem,” atgādina ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Drošība pirmajā vietā

Lai palu laikā pasargātu sevi un tuviniekus, kā arī maksimāli izvairītos no materiāliem zaudējumiem, ERGO iesaka:

•    sekot līdzi aktuālajai informācijai medijos, kā arī LVĢMC prognozēm par ūdens līmeņa izmaiņām – https://bridinajumi.meteo.lv;

•    laikus atrast drošāku mājvietu saviem tuviniekiem, kuri plūdu gadījumā nespēs par sevi parūpēties, piemēram, bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem;

•    padomāt par mājdzīvnieku un mājlopu drošību – nepieciešamības gadījumā evakuēt tos no plūdu apdraudētajām vietām;

•    vērtīgās mantas no pagraba un pirmajiem stāviem pārvietot uz augstākiem stāviem vai bēniņiem, lai ūdens tās neskartu;

•    atbrīvot pagalmu no vērtīgiem priekšmetiem un tehnikas, nostiprināt mājas pagalmā vai tās tuvumā esošos priekšmetus;

•    atstājot māju plūdu zonā, atslēgt elektroenerģiju, gāzes padevi un vietējās apkures ierīces, aizvērt durvis un logus;

•  plūdu gadījumā būt piesardzīgiem un nesākt glābšanas darbus “uz savu galvu”, pēc iespējas uzticot tos atbildīgajiem dienestiem, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību.