2. marts vēsturē: Latvijā atzīmē Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu

Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.03.02

Stompaku purvs Latgalē, 1945. gads, 2. marts. Tā bija lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē. Mūsu nacionālie partizāni izcīna smagu kauju pret padomju okupācijas režīma spēkiem – NKVD iekšlietu karaspēka karavīriem un iznīcinātāju bataljonu kaujiniekiem. Čekas karaspēks bija skaitliskā pārspēkā. taču mežabrāļus nesakauj un viņi organizēti atkāpjas kopā ar kritušajaiem un ievainotajiem. 

Raksts turpinās pēc reklāmas

Uzņēmēju tīklošanās pasākums Drustos

28. aprīlī Smiltenes novada tūrisma uzņēmēji pulcējās tīklošanās pasākumā Drustu pagastā.

Smiltenes TIC

Pirms dažiem gadiem 2. martu noteica par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu. Pieminot pretošanos padomju okupācijas varai 50 gadu garumā, ir svarīgi novērtēt kā nevardarbīgo, tā arī bruņoto pretošanos.

Kontekstam par sarežģīto okupācijas laiku Latvijas vēsturē. 1944. gada rudenī, kad Latvijas austrumu daļu bija reokupējusi Sarkanā armija, mežos glābiņu meklēja tie, kuri nevēlējās karot tās pusē. Daļa bija izvairījusies no mobilizācijas vācu armijā. 1944. gada 10. decembrī nodibināta Latvijas Nacionālo partizānu apvienību (LNPA), kas tobrīd iekļāva septiņas partizānu grupas ar 123 vīriem. 1945. gada rudenī LNPA apvienoja ap 1000 nacionālo partizānu no tuvējiem apriņķiem.

Guļbaļķu būvēs uz purva salas 1945. gada ziemā dzīvoja nacionālie partizāni. Nometnē bija uzbūvētas vairāk nekā 20 zemnīcas (paredzētas 20—30 cilvēkiem), divi staļļi 30 zirgiem, pārtikas noliktava, maizes ceptuve un pat baznīca.

No Nacionālās enciklopēdijas šķirkļa "Stompaku kauja":
🔸"Nacionālo partizānu nometnē dzīvoja apmēram 350 cilvēki, no kuriem ap 40–50 bija sievietes, bērni un veci cilvēki, kas nebija spējīgi karot. Partizānu grupējumu veidoja 18 partizānu grupas."
🔸"Kopumā izveidotajā NKVD kaujas grupā atradās 483 karavīri."
🔸"Sākotnējie divi mēģinājumi izlauzties no aplenkuma loka bija neveiksmīgi pretinieka pretestības dēļ un tikai trešajā izlaušanās mēģinājumā ar tobrīd nometni atstājušo sedzējgrupu uguns atbalstu 200–250 cilvēkiem izdevās izlauzties no aplenkuma. Vēlāk to izdevās atstāt arī palikušajām partizānu grupām."
🔸"Nacionālie partizāni kaujā zaudēja 28 kaujiniekus, no kuriem 25 bija kritušie, bet trīs – vēlāk no ievainojumiem mirušie. Ievainoto skaits partizānu rindās bija 11–15 cilvēki. NKVD spēku kopējie zaudējumi kaujā bija 46 karavīri un kaujinieki."
🔸"Pēc Stompaku kaujas nekur Latvijā vairs nepastāvēja tik liels, vienkopus dzīvojošs nacionālo partizānu grupējums, taču partizāni nezaudēja spējas īslaicīgi apvienoties lielākos grupējumos, lai veiktu uzbrukumus okupācijas režīma iestādēm."

Ko apskatīt Stompaku purvā (Balvu novads, Susāju pagasts)?

📍 Stompaku purva taka — marķēta 3 km gara dabas un vēstures izziņas taka, kas ved uz vēsturisko partizānu nometnes vietu. Takā ir ierīkotas koka laipas pāri mitrākajām vietām.

📍 Atjaunotie bunkuri — vairākas zemnīcas ir rekonstruētas, tostarp baznīcas bunkurs, kas atjaunots 2022. gadā. Pie katras vietas ir informatīvi stendi ar vēsturisku aprakstu.

📍 Piemiņas vieta — nometnes centrā ir uzstādīts piemiņas akmens un krusts, godinot kritušos nacionālos partizānus.

📍 Dabas liegums “Stompaku purvi” — aizsargājama teritorija ar augstajiem purviem, boreālajiem mežiem un retām sugām, piemēram, melno stārķi, medni un brūno lāci.

📍 Stiglovas grava — netālu esošs ainavisks dabas objekts, ko var apvienot ar Stompaku apmeklējumu.