Katru astoto ģimeni ceļojumos var sastapt arī mācību laikā

Elīna Šakirova | 2026.03.14

Pierasts, ka skolēnu brīvlaiks ir ģimenes ceļojumu laiks. 25 % respondentu norāda, ka ar bērniem galvenokārt ceļo tieši brīvlaikos un vēl 15 % tam izmanto nedēļas nogales un publiskās brīvdienas, liecina bankas Citadele aptauja. Tomēr 13 % aptaujāto ceļojumiem mēdz izvēlēties mācību laiku.

Ceļojumu pieprasījums ģimeņu segmentā izteikti pieaug konkrētās nedēļās, savukārt nedēļas nogales un publiskās svētku dienas ceļošanai izvēlas arī citi iedzīvotāji. Arī šajā gadījumā darbojas paredzamais – liels pieprasījums pēc aviobiļetēm un naktsmītnēm ceļ cenas. Tātad ceļošana mācību gada aizņemtajā laikā ir lētāka.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Piedalies pasākumā “Lielais plosts 2026”

2026. gada 30. – 31. maijā Dubnas upē starp Parīzi un Vārkavas muižu norisināsies jau tradicionālais Vislatvijas ūdens tūristu saiets “Lielais plosts”.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

47 % ģimeņu ar bērniem šobrīd vispār neceļo, kas arī var būt saistīts ar finansiāliem apsvērumiem vai citiem prioritāšu jautājumiem.

“Šāda izteikta ceļojumu pieprasījuma koncentrēšanās noteiktos periodos rada arī ekonomiskas sekas – skolēnu brīvlaikos strauji kāpj aviobiļešu un naktsmītņu cenas, populārākie galamērķi kļūst pārpildīti, bet kopējās ceļojumu izmaksas ģimenēm pieaug. Tāpēc šajos periodos īpaši svarīga kļūst arī ģimeņu finanšu plānošana un savlaicīga ceļojumu organizēšana, lai nodrošinātu ģimenes makam draudzīgākas izmaksas un plašākas izvēles iespējas,” norāda bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.

Ceļojums ar bērniem jau pats par sevi prasa rūpīgu plānošanu, bet brīvlaiku sezonā, kad apkārt ir vairāk cilvēku un temps kļūst intensīvāks, pieaug arī vecāku nogurums un neuzmanības risks. Tieši šādos apstākļos visbiežāk tiek pārtērēts budžets vai pazaudēti svarīgi dokumenti. Tāpēc līdzās galamērķa izvēlei tikpat svarīga ir arī pārdomāta sagatavošanās.

Kā nepazaudēt prieku, pasi un naudu

Stress, ko rada ceļojuma pielāgošana bērnu vēlmēm un vajadzībām, padara vecākus neuzmanīgus. Palielinās risks pārtērēties, kaut ko nokavēt, aizmirst vai pazaudēt.

“Kas gan var notikt?”. Ceļojuma iespaidiem nav cenas un rūpes par bērnu ir būtiskas, tomēr vienmēr labāk būt gatavam, iztērēt mazāk un apdrošināties, vai vēl ērtāk, ja ir maksājumu karte ar iekļautu apdrošināšanu – tikai jāpārliecinās par tās segumu.

Ēdiens un ūdens. Kad bērnam pēkšņi sagribas ēst, izvēles iespējas svešā vietā parasti ir ierobežotas. Steigā mēģinot atrisināt situāciju, vecāki bieži izvēlas to, ko var dabūt ātri, un tas parasti ir dārgāk, tāpēc vienmēr, izejot no dzīvesvietas, labāk paņemt līdzi uzkodas un ūdens pudeli.

Labierīcības. Parasti vajadzība pēc šī tiek izziņota pēdējā brīdī. Tualetes meklēšana svešā vietā var būt gan stresa avots, gan reāls risks nokavēt transportu vai pieņemt haotiskus lēmumus steigā. Turklāt tur bieži vien iznāk atstāt telefonu vai kādas citas būtiskas lietas, tāpēc vēlams uz tualeti doties bez tām un laikus parūpēties par sīknaudu, ja izrādās, ka tualete ir maksas.

Izklaide. Lai bērns saglabātu pacietību, ceļojumā parasti ir nepieciešama kāda papildu izklaide – rindās, transportā, muzejos, kafejnīcās. Var sagatavot somiņu, kurā ir gan kāda iecienīta mantiņa, gan neliels pārsteigums.

Dokumenti. Ceļojot ar bērniem, dokumenti mēdz pazust kaut vai tāpēc vien, ka somu atver desmitiem reižu dienā, meklējot uzkodas, mantiņas vai salvetes. Šajos brīžos pase, biļete vai maks var nepamanīti izslīdēt ārā, tāpēc dokumentiem jābūt vienā konkrētā un drošā vietā, vēlams, somas iekšējā kabatā, kuru nelieto nekam citam.

Temperatūra. Bērni ceļojumos nogurst ātrāk, un intensīvs ritms var izraisīt arī pēkšņu temperatūru vai pašsajūtas pasliktināšanos. Kad bērnam kļūst slikti, vecāki nereti rīkojas neuzmanīgi, atstājot jaku, telefonu vai kādu no somām. Turklāt saslimšana svešā valstī nozīmē arī papildu izmaksas, tāpēc drošāk ir paņemt līdzi aptieciņu ar pamatlietām.

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada februārī, tiešsaistē aptaujājot teju 700 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.