Aivars Mackevičs: Cenu asimetrija rada sajūtu, ka tirgotāji izmanto situāciju savā labā

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.03.09

Aivars Mackevičs, BalticTravelnews.com direktors: Degvielas cenu straujā kāpšana un lēnā krišana nav nejaušība, bet gan ekonomikas termins – cenu asimetrija. Tā rodas tirgos, kuros dominē daži lielie spēlētāji, un Latvijas degvielas tirgus tam ir klasisks piemērs. Pēdējās dienās to spilgti apliecināja reakcija uz ģeopolitisko spriedzi Hormuza šaurumā, proti, vienā dienā vairumtirdzniecības cenas Latvijā pieauga par 16%, bet nākamajā vēl par 14,6%.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Atklāj pavasari Bauskas novadā

Šis ir laiks, kad doties izbaudīt nesteidzīgu pastaigu pa novada parkiem un dārziem, ļauties laivošanai vai baudīt kultūras notikumus novadā!

Bauskas TIC

Līdzīga dinamika bija vērojama arī Vācijā, kur tirgus ir ļoti jutīgs pret globālajām naftas cenu svārstībām. Savukārt Polijā, Čehijā un Austrijā šāds “cenu lēciens” nebija tik izteikts, jo tur tirgus struktūra ir daudz konkurētspējīgāka un valsts politika biežāk amortizē straujus cenu kāpumus.

Eiropas cenu plaisa un pierobežas degvielas tūrisms
Degvielas cenu atšķirības starp ES valstīm šobrīd sasniedz pat 0,60 EUR/l, kas veicina pierobežas degvielas tūrismu. Tomēr tas nav bez ierobežojumiem. Piemēram, Vācijā drīkst ieceļot ar pilnu automašīnas tvertni un ne vairāk kā 20 litru degvielas kannu.

Rietumeiropā augstās cenas jau izraisījušas autovadītāju protestus, proti, viņi atsakās iepirkties degvielas staciju veikalos un ēstuvēs, kas dažkārt veido līdz pat 60% no degvielas staciju ieņēmumiem. Šī ir būtiska tendence, kas spiež tirgotājus pārskatīt savu cenu politiku un pakalpojumu struktūru.

Latvijas tirgotāju reakcija – kā raķete bez brīdinājuma
Latvijā degvielas cenas visās stacijās vienlaikus uzšāvās kā raķetes, atstājot patērētājus fakta priekšā, proti, bez skaidrojumiem, bez komunikācijas, bez empātijas. Šāda sinhronizēta cenu kustība rada pamatotas aizdomas par tirgotāju vēlmi izmantot situāciju, lai palielinātu peļņu. To jau pieredzējām 2022. gada enerģētikas krīzē, kad degvielas cenas pieauga straujāk nekā jēlnaftas cena pasaules tirgos.

Šobrīd situāciju pastiprina arī tas, ka Hormuza šaurums, caur kuru tiek transportēta aptuveni piektā daļa pasaules naftas, ir kļuvis par augsta riska zonu. Tankeru kustība ir sarukusi no vidēji 24 kuģiem dienā līdz četriem, un daudzi kuģi spiesti apbraukt apkārt Āfrikai, kas būtiski sadārdzina loģistiku. Tas tiešā veidā ietekmē Eiropas un Baltijas degvielas cenas.

Ietekme uz Latvijas reģioniem un tūrismu
Pieaugošās degvielas cenas ir tiešs trieciens Latvijas reģionu pieejamībai. Tas īpaši skar vietējo tūrismu – ceļojumi kļūst dārgāki, un cilvēki biežāk izvēlas tuvākus galamērķus vai atliek braucienus. Šobrīd aktīvi tiek reklamēts Latgales garšu mēnesis, lai pēc ziemas klusās sezonas atdzīvinātu ceļotāju plūsmu uz attālajiem novadiem, taču degvielas cenu lēciens šo mērķi būtiski apgrūtina.

Elektroauto – šī brīža klusie ieguvēji
Interesanti, ka šajā situācijā elektroauto īpašnieki ir relatīvie ieguvēji – viņi joprojām var uzlādēties par “vecajām” cenām, jo elektroenerģijas tirgus reaģē lēnāk un nav tik tieši pakļauts naftas cenu šokiem.