17. gadsimta inženierijas brīnums: Nīderlandes Bēmsteres polderis

Foto: AI ģenerēta bilde | Autors: Anna Marija Bērziņa | 2026.03.10

Bēmsteres polderis Nīderlandē ir viens no iespaidīgākajiem piemēriem, kā cilvēks spēj pārveidot dabu. Šī kultūrainava, kas atrodas uz ziemeļiem no Amsterdamas, radās 1612. gadā, kad tika nosusināts Bēmsteres ezers, lai iegūtu jaunu lauksaimniecības zemi un pasargātu apkārtējos reģionus no plūdiem. Projekts aptvēra vairāk nekā 7200 hektāru un kļuva par vienu no pirmajiem tik lielajiem zemes atgūšanas projektiem Eiropā.

Polderis izceļas ar īpaši precīzu un racionālu plānojumu. Zeme tika sadalīta ģeometriskā režģī, kas balstīts klasiskās antīkās un renesanses plānošanas principos. Lauki, ceļi un kanāli veido taisnstūra struktūru ar ideālu proporciju 2:3, savukārt pamata zemes gabali ir 180 metrus plati un 900 metrus gari. Ceļi un ūdensceļi izvietoti stingri ziemeļu–dienvidu un austrumu–rietumu virzienā, radot vienu no sakārtotākajām lauku ainavām Eiropā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Jezupovas (Juzefovas) muižas parks

Jezupovas (Juzefovas) parks ir veidots 19. gadsimtā holandiešu stilā, mūsdienās ir saglabājusies tikai neliela daļa no muižas parka.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Bēmsteres polderi ieskauj aizsargdambis un kanālu gredzens, bet tā teritorijā tika plānoti vairāki ciemi – Middenbēmstere, Nordbēmstere, Vestbēmstere un Zuidostbēmstere. Ainavā joprojām redzamas vēsturiskas 17.–19. gadsimta ēkas, vējdzirnavas, tilti un pat pieci forti, kas vēlāk tika iekļauti Amsterdamas aizsardzības līnijā.

Īpaša šī reģiona iezīme ir tradicionālās “stolpboerderij” jeb kupolveida lauku saimniecības. Tās būvētas 17. gadsimtā un raksturojas ar kvadrātveida pamatu un piramīdveida jumtu. Šo ēku forma pat atspoguļo poldera matemātisko plānojumu, padarot tās par unikālu arhitektūras un ainavas saskaņu.

Mūsdienās Bēmsteres polderis saglabājis savu vēsturisko struktūru un joprojām tiek aktīvi izmantots lauksaimniecībā. Sākotnējā graudkopība ar laiku pārtapusi ganībās un piena lopkopībā, kā arī augļkopībā un puķu sīpolu audzēšanā. Šī unikālā cilvēka un ūdens mijiedarbības ainava ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā izcils piemērs tam, kā inženierija un plānošana var veidot ilgtspējīgu vidi gadsimtiem ilgi.