21. martā Brīvdabas muzejā sākas izglītojošs nodarbību cikls par latviešu vēsturiskajām zemēm

Foto: lebm.gov.lv | Autors: Līga Rimšēviča | 2026.03.13

2026. gada 21. martā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā sākas jauns sešu nodarbību cikls "Smeķīgas sarunas par latviešu vēsturiskajām zemēm", kurā izcili savas nozares lektori - Dr. habil. philol. Janīnas Kursīte, saimniece Ilze Briede, Dr. hist. Mārtiņš Kuplais, iepazīstinās ar latviešu vēsturisko zemju - Latgales, Zemgales, Sēlijas, Kurzemes, Vidzemes un arī Latvijas teritorijā dzīvojošo lībiešu, materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pavasara saulgriežu svinības un tirdziņš

Sestdien, 21. martā plkst. 11.00–15.00 alus darītavā līdzās Valmiermuižas parkam pavasara saulgriežu svinības un tirdziņš.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

21. marta nodarbība veltīta Latgales kultūras mantojumam. Dr.habil.philol. Janīnas Kursītes priekšlasījuma tēma “Latgales podniecība un citas svarīgas lietas”, saimnieces Ilzes Briedes vadībā būs iespēja pagatavot un pagaršot murcovkas un kļockas, Dr. hist. Mārtiņš Kuplais vadīs ekskursiju uz muzeja Pasienas kokamatnieka sētu un iepazīstinās apmeklētājus ar īpaši nodarbībai atlasītiem krājuma priekšmetiem. Nodarbībā piedalās Viļakas folkloras kopa "Atzele" -vadītāja Ilona Bukša.

Nodarbības būs 21. martā par Latgali, 25. aprīlī par Zemgali, 30. maijā par Sēliju, 19. septembrī par Kurzemi, 17. oktobrī par Vidzemi, 21. novembrī par Kurzemes un Vidzemes lībiešiem. Nodarbības notiek muzeja Priedes krogā. Maksa par nodarbību – ieejas biļete muzejā. Iepriekš jāpiesakās muzeja mājas lapā. Vietu skaits ierobežots.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs kopš dibināšanas brīža 1924. gadā ir veidots kā visus Latvijas kultūrvēsturiskos novadus reprezentējoša atmiņu institūcija, kas raksturo tradicionālo dzīves veidu Latvijā no 17. gs. beigām līdz 20. gs. vidum. Pakāpeniski Muzejā izveidoti un attīstīti Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales sektori, kuru kodolu veido katra novada zemnieka sēta.

Līdz ar 2021. gadā pieņemto “Latviešu vēsturisko zemju likumu” Muzejs ir uzsācis intensīvu darbu pie Sēlijas sētas izbūves. Vēl pirms likumā tika noteikta valsts atbildība latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju identitātes un piederības izjūtas veidošanā un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanā, Muzejs par savu misiju definēja nacionālās identitātes uzturēšanu, kultūras mantojuma saglabāšanu, pētīšanu un popularizēšanu. Tādējādi Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs vairāk kā gadsimtu rūpējas par kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Muzejs ir labākā norises vieta galvaspilsētā pasākumiem, kas saistīti ar latviešu vēsturisko zemju tradīciju izzināšanu, jo tieši Muzeja vidē - apskatot senās sētas, izprotot apstākļus, kas veidojuši katras vēsturiskās zemes savdabību, ir iespēja apzināties materiālās un garīgās pasaules vienotību.

Katra nodarbība ietvers: Dr. habil. philol. Janīnas Kursītes priekšlasījumu par nozīmīgākajiem elementiem, kas veido vēsturiskās zemes patību. Muzeja Priedes kroga saimnieces Ilzes Briedes riktētu kulinārā mantojuma meistardarbnīcu. Muzeja vēsturnieku - Dr. hist. Mārtiņa Kuplā vai Miķeļa Dāvida Rikveiļa vadītu ekskursiju, kurā dalībnieki iepazīs vēsturisko zemju celtnes, sadzīves priekšmetus, darba rīkus, sasaistot garīgās un materiālās vērtības vienotā veselumā. Ekskursijas laikā tiks demonstrēti nodarbībai īpaši atlasīti krājuma priekšmeti, kas raksturo noteiktas vēsturiskas zemes savdabību, bet ikdienā nav apskatāmi Muzeja ekspozīcijā.

Katru nodarbību ar tradicionālās muzicēšanas paraugiem kuplinās folkloras kopa vai ansamblis no atbilstoša reģiona. Projektā piedalīties kopas: "Atzele" no Viļakas, "Tīrums" no Bārbeles, "Krāce" no Krustpils, "Ķocis" no Liepājas, "Josta" no Lielvārdes un "Laula" no Kolkas.

Nodarbību ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.