Andris Kalniņš: Baltijas aviācijas kartē notiek klusa, bet ļoti būtiska pārmaiņa – Lietuvas lidostas izkonkurē Rīgas lidostu

Andris Kalniņš | 2026.03.29

Ilgu laiku Baltijas aviācijas kartē situācija bija skaidra. Rīgas lidosta bija nepārprotams reģiona centrs, un Latvija šajā jomā atradās stabilā līderpozīcijā. No Rīgas bija visplašākais maršrutu tīkls Baltijā, lidosta apkalpoja būtiski vairāk pasažieru nekā kaimiņvalstu lidostas, un tā kalpoja kā galvenais savienojamības punkts visam reģionam. Tieši šī savienojamība bija viens no faktoriem, kas palīdzēja Rīgai nostiprināties kā Baltijas biznesa un transporta centram. Viedokli pauž Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš.

Tomēr 2025. gada dati (un 2026. gada sākums) rāda, ka šī priekšrocība vairs nav tik pašsaprotama. Aplūkojot pasažieru skaita dinamiku Baltijas lidostās, redzams, ka Lietuva pakāpeniski pietuvojas Latvijai un pat to apsteidz. Lai gan Lietuvā pasažieru plūsma sadalās starp vairākām lidostām – Viļņu, Kauņu un Palangu –, kopējais apkalpoto pasažieru skaits jau ir ļoti tuvu Rīgas lidostai un atsevišķos periodos to pārsniedz. Tas nozīmē, ka Baltijas aviācijas tirgus struktūra pamazām mainās.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Autofotoorientēšanās brauciens

Nepieradināti ceļi un ainavas – no Ērgļu līkumotajiem pauguriem līdz pat plašajam Lubāna līdzenumam.

Madonas TIC

Vēl pirms dažiem gadiem šāds scenārijs šķita maz ticams. Rīgas lidosta ilgstoši bija lielākā un spēcīgākā Baltijā, un konkurence no kaimiņvalstīm bija salīdzinoši ierobežota. Pandēmija gan būtiski izmainīja aviācijas nozari, un atkopšanās tempi dažādās valstīs ir bijuši atšķirīgi. Rīga joprojām ir lielākā lidosta Baltijā, taču dati rāda, ka pirms pandēmijas pasažieru līmenis vēl nav pilnībā atgūts, kamēr Lietuva pēdējos gados aktīvi strādā pie savienojamības paplašināšanas un jaunu maršrutu piesaistes.

Par to, ka konkurence pieaug, liecina arī aviokompāniju lēmumi. Viena no lielākajām Eiropas zemo cenu aviokompānijām Ryanair nesen paziņoja, ka samazinās Rīgas vasaras sezonas lidojumu grafiku 2026. gadā par aptuveni piektdaļu. Tas nozīmē mazāk maršrutu un potenciāli arī mazāku pasažieru plūsmu. Šādi signāli vienmēr ir jāuztver nopietni, jo aviācija ir ļoti konkurējoša nozare un aviokompānijas ļoti pragmatiski izvēlas lidostas, kurās attīstīt savu darbību.

Aviācija ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa. Laba starptautiskā savienojamība nozīmē vairāk investīciju, lielāku biznesa aktivitāti un arī vairāk ārvalstu viesu. Ienākošais tūrisms savukārt ir nozīmīga Latvijas eksporta nozare, jo ārvalstu ceļotāju izdevumi viesnīcās, restorānos un citos pakalpojumu uzņēmumos ienes Latvijas ekonomikā nepilnus 1,4 miljardus eiro. Tieši tāpēc jautājums par Latvijas aviācijas konkurētspēju nav tikai nozares jautājums, bet arī plašāks ekonomikas attīstības un starptautiskās konkurētspējas jautājums.

Rīgas lidosta joprojām ir Baltijas lielākā lidosta, taču tendences rāda, ka reģionā pieaug konkurence un Lietuva arvien aktīvāk cīnās par lielāku lomu Baltijas aviācijas tirgū. Tajā pašā laikā Latvija līdz šim nav spējusi atjaunot regulāru pasažieru prāmju līniju no Rīgas, kas agrāk bija svarīga reģiona savienojamības daļa. Ja tagad sākam zaudēt pozīcijas arī aviācijā, tas nozīmē, ka kopējā Latvijas starptautiskā pieejamība kļūst vājāka. Tieši tāpēc šīm tendencēm ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība, jo konkurence par pasažieriem, maršrutiem un investīcijām Baltijā kļūst arvien intensīvāka.