Ēriks Lingebērziņš: Par pavasari tūrisma nozarē

Ēriks Lingebērziņš | 2026.03.17

Lai gan Jaunā gada svinības, apņemšanās un prieki jau ir palikuši pagātnē, kā atgādinājums par gada iecerēm un plāniem nāk šī gada janvāra tūrisma statistikas dati. Jāatzīst, signāli par “tukšo janvāri” vismaz nozares kolēģu lokā bija dzirdami jau kādu brīdi, un atļaušos izteikt prognozi, ka arī februāris nenāks ar ļoti iepriecinošām ziņām. Distancējoties no tēlainiem spriedelējumiem, situācija janvārī ir kvantificējama, un galvenais rādītājs ir par 8,3% mazāks ārvalstu tūristu skaits un par 6,2% mazāks ārvalstu tūristu pavadīto nakšu skaits Latvijas naktsmītnēs.

Protams, līdzsvaram ir vērts pieminēt vietējo tūristu skaita pieaugumu, tomēr, kā vienmēr, manuprāt, raugoties uz tūrisma datiem, mūsu fokusam ir jābūt eksportam. Viedokli pauž Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs un Eiropas tūrisma asociāciju apvienības vēstnesis, Biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Dr.oec., Ēriks Lingebērziņš.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vilkaču maratons 2026

Iespējams, grūtākais maratons Latvijā: 42 km, 2000+ augstuma metri, 13 apļi, 7 stundas.

Tukuma TIC

Šīs dienas ziņas par janvāra rezultātiem ir vēl viens pārdomas raisošs vēstījums par tūrisma nozari kopumā. Pagājušajā nedēļā saņēmām ziņas par Ryanair plāniem samazināt savu maršrutu tīklu, un, pat neskatoties uz to, ka 20% reālajā dzīvē ir trīs maršruti (abos virzienos tie ir seši maršruti), kā arī neņemot vērā visiem zināmo šīs aviokompānijas sarunu vešanas manieri, arī tas ir skaidrs un nepārprotams vēstījums – “draugi, situācija nav laba”.

Būs tie, kas apelēs pie fakta, ka mums nepieciešams vairāk strādāt, lai piesaistītu maksātspējīgus tūristus, kuri pavada ilgāku laiku. Piekrītu, tomēr British Airways lēmums vairs nelidot uz Rīgu, sākot ar vasaras sezonas sākumu Rīgas lidostā, ir signāls, ka arī maksātspējīgo tūristu segmentā viss nav tik spoži. Pat 19% Apvienotās Karalistes tūristu skaita pieaugums nav bijis pietiekams arguments, lai lidojumi turpinātos arī vasaras sezonā. Abi gadījumi ir līdzīgi, jo tie sniedz skaidru vēstījumu – ir vietas, maršruti, valstis un pilsētas, kur aviokompānijas redz labāku izaugsmes potenciālu, jo pieprasījums ir augstāks.

Zems pieprasījums jau vairākus gadus ir hroniska Latvijas tūrisma problēma. Tā ir sava veida kaite, kuras risinājumiem jākļūst radikālākiem un strukturētākiem. Latvijas ekonomiskās attīstības galvenā problēma ir bezgalīga cerēšana, ka lietas atrisināsies pašas no sevis. Kas ir mūsu valsts attīstības prioritātes? Ko vēlamies sasniegt, kā vēlamies pelnīt un kā vēlamies finansēt tās jomas, kuras rada patīkamu dzīves vidi, iedrošina veidot ģimenes, biznesus un attīstīties šajā valstī? Neielaižoties dziļās vērtību diskusijās, skaidrs ir viens – eksports un cieša sadarbība ar uzņēmējiem ir palikusi vienīgā cerība, kā varam tikt pie labklājības.

Latvijas tūrisma un viesmīlības pakalpojumu vērtība pagājušajā gadā pārsniedza 1,3 miljardus eiro. Tā ir bijusi sestā lielākā eksportējošā nozare. Ir grūti spriest, kā veidojas valsts budžeta prioritātes un kādas ir diskusijas starp lēmumu pieņēmējiem, kad runa ir par eksporta atbalsta aktivitātēm. Fakts, ka 2026. gadā Latvijas valsts tūrisma attīstībai ir pieejami vien nedaudz vairāk nekā 2 miljoni eiro, rada nopietnas pārdomas par to, kā tiek pieņemti šādi lēmumi. Situāciju vēl var glābt, un mēs arī vēl šajā gadā varam paspēt labot pieļautās kļūdas.

Pirms politiķu prātus pārņems priekšvēlēšanu laika trakums, ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums par Latvijas valsts tūrisma mārketinga finansējumu vismaz 4 miljonu eiro apmērā katru gadu (ieskaitot šo gadu), kas nodrošinātu iespēju laicīgi plānot nepieciešamās aktivitātes valsts tēla veidošanā. Ir nepieciešams labot piespiedu lēmumu par Latvijas nepiedalīšanos vienā no nozīmīgākajiem tūrisma pasākumiem Eiropā – izstādē WTM London.

Tāpat nepieciešams nodrošināt uzņēmējiem iespēju īstenot savas individuālās aktivitātes, kuras vērstas uz ārvalstu tūristu piesaisti, tādā apjomā, kāds tas bija 2025. gadā. Visbeidzot, ir nepieciešams nekavējoties īstenot dalīto risku programmu ar Eiropas aviokompānijām mums nozīmīgākajos tirgos, lai nodrošinātu ārvalstu tūristu skaita pieaugumu arī Rīgas lidostā.