Degvielas cenas Eiropā 2026. gada aprīlī: kāpēc dīzelis kļuvis dārgāks par benzīnu un kādu lomu spēlē nodokļi

Anna Marija Bērziņa | 2026.04.08

2026. gada 7. aprīlī degvielas cenas Eiropā saglabājas augstas, un to dinamiku nosaka ne tikai naftas tirgi, bet arī nodokļu politika un ģeopolitiskie faktori. Saskaņā ar datiem no "Fuel Prices Europe", 95. markas benzīna vidējā cena Eiropas Savienībā svārstās ap 1,75–1,80 €/l, savukārt dīzeļdegviela sasniedz aptuveni 1,90–2,00 €/l. Tas nozīmē, ka dīzelis šobrīd daudzviet ir dārgāks par benzīnu - tendence, kas pēdējos gados kļūst arvien izteiktāka.

Analizējot 95. benzīna cenas, redzams, ka zemākās cenas saglabājas Dienvideiropā un mazākās ekonomikās - Maltā (~1,34 €/l) un Bulgārijā (~1,40 €/l). Savukārt augstākās cenas fiksētas Vācijā, Nīderlandē un Skandināvijas valstīs, kur tās pārsniedz 2,00 €/l. Kā norāda “Winiety24”, cenu atšķirības lielā mērā skaidrojamas ar nodokļu politiku un piegādes izmaksām, kā arī ar dažādu valstu pieeju enerģētikas politikai.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Starptautiskā bērnu aizsardzības diena!

1.jūnijā svinam Starptautisko bērnu aizsardzības dienu Rēzeknē! Aicinām ģimenes uz piedzīvojumiem piepildītiem svētkiem, kur netrūks aktivitāšu un smaidu!

Rēzeknes pilsētas TIC

Dīzeļdegvielas tirgū situācija ir vēl izteiktāka. Lētākais dīzelis pieejams Maltā (~1,21 €/l), kamēr Beļģijā un Ziemeļvalstīs cenas pārsniedz 2,20–2,30 €/l. Kā uzsver “International Energy Agency”, dīzeļdegvielas cenu kāpumu ietekmē ne tikai pieprasījums transporta sektorā, bet arī piegādes ķēžu traucējumi un globālās enerģijas tirgus svārstības.

Būtiska degvielas cenu sastāvdaļa ir nodokļi. Saskaņā ar “Tax Foundation” datiem, vairāk nekā puse no degvielas cenas Eiropā sastāv no akcīzes nodokļa un PVN. Augstākais nodokļu slogs novērojams Somijā, Īrijā un Slovēnijā, kur tas pārsniedz 55–57% no gala cenas, savukārt zemākais — Bulgārijā, Ungārijā un Spānijā (ap 44–45%). Eiropas Savienība nosaka minimālos akcīzes līmeņus, taču daudzas valstis tos būtiski pārsniedz, izmantojot degvielas nodokļus arī kā klimata politikas instrumentu.

Atšķirīga ir arī pieeja ceļu infrastruktūras finansēšanai. Kā norāda Eiropas Komisija, tādās valstīs kā Vācija, Francija un Itālija ceļu uzturēšanas izmaksas lielā mērā tiek segtas no degvielas nodokļiem. Savukārt Austrijā, Čehijā un Šveicē paralēli tiek piemērotas vinjetes vai ceļu nodevas, kas nozīmē papildu izmaksas autovadītājiem un transporta uzņēmumiem.

Kopumā 2026. gada aprīļa dati apliecina, ka degvielas cenas Eiropā arvien vairāk nosaka politiskie un fiskālie lēmumi. Kā uzsver “International Energy Agency”, enerģētikas pāreja un klimata mērķi nākotnē var vēl vairāk palielināt nodokļu slogu, kas tieši ietekmēs gan privātos autovadītājus, gan tūrisma un transporta nozari kopumā.