Gastronomijas piedzīvojums Kiprā: vīna darītavas, olīveļļa un tradicionālās maltītes

Novatours.lv | 2026.04.25

Kad pavasara saule aprīlī sāk dāsni sildīt Vidusjūras austrumu krastu, Kipra burtiski uzplaukst – gan tiešā, gan gastronomiskā nozīmē. Kamēr Latvijā pavasaris vēl tikai minstinās, mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes salā gaiss jau smaržo pēc ziedošiem citrusaugļiem un kalnu dabas mošanās spirgtuma. Šis ir arī laiks, kad Kipras sākas ceļojumu aktīvā sezona, kas ilgst līdz pat jūnija vidum, lai pēc vasaras tveices atkal atgrieztos ar jaunu jaudu septembrī un oktobrī. Tūroperators “Novatours” dalās ar gastronomiskiem iemesliem Kipras apciemojumam.

Vīna maršruti ar 5000 gadu vēsturi

Raksts turpinās pēc reklāmas

Peoniju Dārza svētki "Romju pojenēs"

Šī diena būs lieliska iespēja ne vien pabūt vienā no skaistākajiem peoniju dārziem Kurzemē, bet arī piedalīties sarunās

Tukuma TIC

Kipras vīna darīšanas tradīcijas aizsniedzas vairāk nekā 5000 gadu senā pagātnē, tādējādi lepni ierindojot salu pasaules senāko vīna ražošanas tradīciju pārzinātāju lokā. Trodos kalnu nogāzes, kur saule un augsne veido unikālu garšu buķeti, caurvij vīna maršruti un atrodas nelieli, autentiski vīna darītāju ciemati, kas laipni sagaida ciemos salas viesus.

Kipras vīna kultūra nav tikai bizness, tas ir nacionālais mantojums. Sala ir sadalīta septiņos oficiālos vīna maršrutos, no kuriem katrs piedāvā atšķirīgu raksturu.

Svarīgākais no tiem ir Commandaria ceļš, kas ved cauri 14 ciematiem. Tikai šajā reģionā drīkst ražot leģendāro Commandaria vīnu, ko Anglijas karalis Ričards Lauvassirds reiz nodēvēja par “karaļu vīnu un vīnu karali”.

Viesošanās viesmīlīgajās vīna darītavās vienmēr ir personīgs piedzīvojums. Bieži vien tur sagaida pats saimnieks, kura ģimene vīnu darījusi paaudzēm. Vīna iepazīšanu papildina ģimenes pieredzes stāsti un, protams, arī gardas uzkodas un ēdiens.

Noteikti vērts ir nobaudīt arī Xynisteri vīnu. Šīs šķirnes vīnogas ir mūsdienu Kiprā ir visplašāk audzētā šķirne. Šis sausais baltvīns lieliski piestāv siltajiem Kipras vakariem.

Virtuve, kurā katrs ēdiens stāsta leģendu

Kipras virtuve ir kā raibs mākslas darbs, kurā savijušās grieķu, turku un Tuvo Austrumu garšas, tomēr saglabājot savu unikālo identitāti. Tavernu saimnieki šeit bieži ļaujas nesteidzīgām sarunām ar viesiem, pārvēršot parastu maltīti stāstniecības performancē. Kipras kulinārijas dziļums slēpjas tās pamatēdienos, kuros katra sastāvdaļa ir vietējas izcelsmes.

Viens no zināmākajiem ir Kleftiko – jēra gaļa, kas stundām ilgi lēnām gatavota slēgtā māla krāsnī. Tās nosaukums tulkojumā nozīmē "zagļu gaļa", atgādinot par kalnu iedzīvotājiem, kuri gaļu gatavoja bedrēs zem zemes, lai dūmi nenodotu viņu atrašanās vietu. Tikpat iecienīts ir Stifado – sātīgs liellopa vai truša gaļas sautējums ar daudz šalotes sīpoliem un sarkanvīnu, kas rada neticami bagātīgu un aromātisku mērci.

Ceļotājiem noteikti jānogaršo Afelia – cūkgaļa, kas marinēta sausā sarkanvīnā un bagātīgi pārkaisīta ar rupji maltām koriandra sēklām. Vieglākai maltītei izcila izvēle ir Koupepia – vīnogu lapu tīteņi, kas pildīti ar malto gaļu, rīsiem un svaigiem zaļumiem.

Kiprā teju neviena maltīte nav iedomājama bez Halloumi siera. Kipra ir šī siera dzimtene, un tikai šeit to var nobaudīt gatavotu pēc autentiskām metodēm. Uz grila apcepts Halloumi, kas papildināts ar svaigām piparmētru lapām, ir obligāta pieredze. Ne mazāk svarīga ir Sheftalia – sulīgas, uz oglēm ceptas desiņas, kas ierasti tiek pasniegtas siltā pitas mazē kopā ar svaigiem dārzeņiem un pētersīļiem. Veģetārieši novērtēs Louvi – pupiņu un kabaču sautējums ar bagātīgu daudzumu olīveļļas. Savukārt saldajā ēdienā nekas nepārspēj Loukoumades – mazas, eļļā vārītas mīklas bumbiņas, kas pārlietas ar vietējo medu.

Un, protams, nevar aizmirst Mezze - maltīte, kas sastāv no daudz mazu porciju ēdieniem un dažādām uzkodām. Piedāvājumā iekļautais atšķiras katrā restorānā un krodziņā, un tas lielā mērā ir atkarīgs no sezonas un no tā, vai tiek pasūtīta gaļas, zivju vai jaukto meze. Ierasti tajā ir aptuveni 15 - 20 ēdieni, ieskaitot mērces un maizi, bet dažās vietās var būt iekļauti pat 30 ēdieni.

Un jāpiemin, ka Kiprā porcijas ir ļoti lielas, tāpēc pasūtījumu ir vērts kārtīgi apdomāt.

"Šķidrais zelts" no tūkstošgadīgām birzēm

Tikpat sena kā vīna kultūra, Kiprā ir olīveļļas ražošana. Olīvkoks šeit tiek cienīts kā svēts koks, un salas ainavu rotā tūkstošiem gadu vecas birzis. Daudzi no šiem sudrablapu kokiem ir pārdzīvojuši impēriju kritumus, turpinot dāvāt to, ko vietējie dēvē par "šķidro zeltu".

Aprīlī un maijā, kad olīvkoki zied, gaiss ir piesātināts ar vieglu aromātu. Savukārt septembrī un oktobrī sākas lielais ražas novākšanas laiks.

Ceļotājiem ir unikāla iespēja apmeklēt mazas, ģimenes pārvaldītas olīvu spiestuves, kur eļļu joprojām iegūst ar aukstās spiešanas metodi. Augstvērtīga Kipras olīveļļa izceļas ar zemu skābuma līmeni un spēcīgu, zālainu pēcgaršu. Tradicionālās brokastīs to pasniedz pavisam vienkārši – nelielā trauciņā, kas papildināts ar žāvētu raudeni (origano), kurā mērcēt turpat malkas krāsnī ceptu maizi. Populāra ir arī Eleopita, ko dēvē arī par olīvu maizi – sātīga maize, kuras mīklā iejauktas melnās olīvas, sīpoli un svaiga piparmētra, radot ideālu uzkodu līdzi ņemšanai kalnu pārgājienos.

Kipras tūrisma sezona ir gudri sadalīta divos "zelta posmos". Aprīļa beigas un maijs ir laiks, kad sala ir zaļa, ziedoša un svaiga. Latviešiem vienlaikus tā ir iespēja noķert vasaru agrāk kā mājās, un tas ir ideāls brīdis pastaigām pa Kipras kalnu takām vai vienkārši miera baudīšanai pludmalē. Savukārt septembris un oktobris ir ražas laiks – vīnogulājos un, olīvu birzīs valda rosība un gaiss kļūst dzidrāks pēc vasaras karstuma. Šajā laikā jūra joprojām ir silta kā piens, bet vakaros pie vīna glāzes jau gribas uzmest pleciem vieglu jaciņu. Ir īstais laiks Kipras garšu piedzīvojumam!