Andris Kalniņš: 30 miljoni eiro, kurus neatgūsim. Bet neiedot būtu vēl dārgāk

Andris Kalniņš | 2026.04.17

Sāksim ar godīgu atziņu. Šie 30 miljoni eiro, ko valsts nolēma aizdot airBaltic, ar lielu varbūtību neatgriezīsies. Ja kāds šo uztver kā klasisku ieguldījumu ar finansiālu atdevi, tad tā nav pareizā prizma. Šis ir lēmums par kontrolētu zaudējumu, lai izvairītos no būtiski lielākiem zaudējumiem Latvijas ekonomikā tuvākajos mēnešos. Viedokli pauž Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš.

Šajā situācijā būtiskākais nav pats uzņēmums, bet gan laiks, kurā šis lēmums tika pieņemts. Latvija atrodas tieši pirms vasaras tūrisma sezonas, kas ir kritiski svarīgs periods visai viesmīlības nozarei. Tieši šajos mēnešos viesnīcas, ēdinātāji, transporta uzņēmumi un visa viesmīlības nozare nopelna lielāko daļu gada ieņēmumu. Kopumā ienākošais tūrisms Latvijai gadā ienes vairāk nekā 1,4 miljardus eiro eksportā, un būtiska daļa šīs plūsmas ir tieši atkarīga no aviācijas savienojamības.

Raksts turpinās pēc reklāmas

UzKūko brīvdienu bufete Rencēnos

17. oktobrī plkst. 10.00–14.00 Uzkūko brīvdienu bufete Valmieras ielā 12, Rencēnos. Makarūni, kūciņas un citi gardumi – līdzņemšanai.

Visit.valmiera.lv

airBaltic šajā sistēmā nav tikai viena komercsabiedrība, bet faktiski infrastruktūras elements, kas nodrošina cilvēku plūsmu uz Latviju. Ja šī plūsma tiek pārtraukta tieši pirms sezonas vai tās sākumā, sekas iestājas ļoti ātri. Rezervācijas tiek atceltas, viesnīcu noslodze krītas, ēdinātājiem samazinās apgrozījums, un uzņēmēji zaudē savu galveno peļņas periodu.

Taču šeit svarīgi saprast, ka runa nav tikai par viesnīcām un ēdinātājiem. Tūrisma plūsma uztur ļoti plašu ekonomikas ekosistēmu. No tā netieši dzīvo transporta uzņēmumi, taksometri, gidi, pasākumu organizatori, mazumtirdzniecība, muzeji, skaistumkopšanas pakalpojumi, dažādi servisa uzņēmumi un daudzi citi. Liela daļa no tiem ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuru ieņēmumi ir tieši atkarīgi no tā, vai Latvijā ierodas cilvēki un vai šī plūsma ir stabila.

No šāda skatupunkta šie 30 miljoni eiro ir samaksa par stabilitāti tuvākajos trīs mēnešos. Alternatīva būtu būtiski lielāki ekonomiskie zaudējumi, kurus pēc tam vairs nevar atgūt. Paradoksāli, bet lēmums, kas publiski izskatās kā atbalsts vienam lielam uzņēmumam, patiesībā ir netiešs atbalsts tūkstošiem maziem un vidējiem uzņēmējiem visā Latvijā.

Bieži izskan arguments, ka airBaltic vietā nāks citas lidsabiedrības un tirgus pats visu sakārtos. Vidējā un ilgtermiņā tā lielā mērā ir taisnība, jo aviācijas tirgus tukšumu neatstāj. Tomēr kritiskais faktors šeit ir laiks. Maršrutu pārņemšana, kapacitātes pārdale un jaunu reisu atvēršana nenotiek vienas nedēļas vai mēneša laikā. Ja tas notiek vasaras sākumā vai vidū, sezona faktiski ir zaudēta. Ja tas notiek rudenī, līdz nākamajai sezonai tirgus jau ir pielāgojies un savienojamība lielā mērā atjaunota.

Tieši tāpēc šis lēmums ir jāvērtē kā īstermiņa stabilizācijas pasākums konkrētā brīdī, nevis kā ilgtermiņa stratēģija. Tas nenozīmē, ka ar to pietiek. Gluži pretēji, pēc vasaras sezonas airBaltic ir jāiet cauri skaidram un strukturētam restrukturizācijas procesam, nepieciešamības gadījumā arī tiesiskās aizsardzības procesam. Uzņēmumam ir jāpielāgojas tirgus realitātei, nevis jādzīvo no viena aizdevuma uz nākamo. Ja šis otrais solis netiks sperts, tad pieņemtajam lēmumam nebūs ilgtermiņa jēgas. Taču, ja tas tiek izdarīts, tad šie 30 miljoni eiro kalpo kā instruments, lai pārvarētu kritisko periodu, nevis kā bezgalīgas atbalsta ķēdes sākums.

Tāpēc Saeimas lēmums atbalstīt šo aizdevumu ir jāvērtē nevis kā ideāls risinājums, bet kā pragmatisks solis, lai novērstu daudz lielāku ekonomisko triecienu nepareizā brīdī. Vienlaikus tas uzliek ļoti skaidru pienākumu pēc vasaras sezonas rīkoties un pieņemt reālus lēmumus par uzņēmuma nākotni.