Aivars Mackevičs: Rīga zaudē ārvalstu tūristus (aktualizēts 24.04.2026)

Aivars Mackevičs | 2026.04.23

Aivars Mackevičs, BalticTravelnews.com direktors: Travelnews.lv redakcijas uzmanību piesaistīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas publicētā analīze par tūrisma tendencēm Rīgā 2026. gada janvārī un februārī, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Atpūtas komplekss “Beļmonti”

Atpūtas komplekss “Beļmonti” piedāvā naktsmītnes 3 viesu mājās (kopā 20 guļvietas), pirti, ugunskura vietas.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

2026. gada pirmo divu mēnešu salīdzinājums ar 2025. gada attiecīgo periodu rāda, ka Rīgas tūrisma tirgus piedzīvo pretēju dinamiku vietējo un ārvalstu viesu segmentos. Kopējais apkalpoto personu skaits galvaspilsētā ir samazinājies par 4,17%, nokrītot no 87 467 līdz 83 822 viesiem, bet pārdoto nakšu skaits ir gandrīz par 10% mazāks nekā pirms gada.

Kritumu galvenokārt nosaka ārvalstu ceļotāju skaita sarukums, proti, to skaits divu mēnešu griezumā samazinājies par 8,26%, no 67 077 līdz 61 534 viesiem. Šī tendence saskan ar medijos bieži minētajiem faktoriem: ģeopolitisko nenoteiktību, aviācijas savienojumu svārstībām un lēnāku atgūšanos no pandēmijas sekām.

Vienlaikus vietējais tirgus demonstrē pretēju un daudz dinamiskāku ainu. Vietējo viesu skaits Rīgā pieaudzis par 9,31%, sasniedzot 22 288 apmeklētāju. Tūrisma eksperti norāda, ka Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas īsos pilsētas atpūtas braucienus, kultūras pasākumus un gastronomijas piedāvājumu, kas palīdz stabilizēt kopējo tirgus situāciju. 

Ārvalstu segmenta kritums rada spiedienu uz viesnīcu noslodzi un vidējām cenām, tāpēc nozares eksperti uzsver nepieciešamību pēc jauniem aviācijas savienojumiem, mērķtiecīgākas starptautiskās komunikācijas un pasākumu piesaistes.

Aptaujājot Rīgas tūrisma ekspertus par situāciju 2026.gada martā un aprīlī, neviens nepauž optimistiskas prognozes, ka ārvalstu tūristu skaits būs lielāks nekā pirms gada. Politiskās neskaidrības ar nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» nākotni vēl vairāk vairo uzņēmējos nestabilitātes sajūtu un mazāku interesi veikt lielākas investīcijas tūrisma biznesā.

Šobrīd Rīgā pilnā sparā rit gardēžu un tūristu ierastā «Rīgas Restorānu nedēļa», ko tagad mārketinga speciālisti ir pārsaukuši garā reklāmas prātulā - «Rīgas garšas svētki - restorānu un konditoreju nedēļa». Jāatzīmē, ka tas ir viens no veiksmīgākajiem projektiem Rīgas tūrisma vēsturē, kas tika ieviests 2012.gada aprīlī un devis pozitīvu impulsu arī citām Latvijas pilsētām.

Rīgai trūkst jaunu un inovatīvu tūrisma produktu, kas piesaistītu starptautisku uzmanību un veicinātu ceļotāju plūsmu. 2024. gadā Rīga mārketinga un tūrisma veicinošām aktivitātēm atvēlēja 1,2 miljonus eiro, 2025. gadā finansējums pieauga līdz 1,7 miljoniem eiro, bet 2026.gadam ir atvēlēti 3,7 miljoni eiro. Galvaspilsēta 2026. gadā iegulda 1,2 miljonus eiro lielo pasākumu atbalstam, tostarp Rīgas 825 gadu jubilejai.

Tallina absolūtos tūrisma skaitļos, kuru 2025. gadā apmeklēja 3,42 miljoni ārvalstu tūristu, apsteigusi Rīgu, un Rīga vairs nav Baltijas tūrisma galvaspilsēta. Lietuva ar trīs starptautiskām lidostām 2025. gadā (7,16 miljoni pasažieru) ir apsteigusi Rīgas lidostu (7,1 miljons pasažieru).

Dažas atziņas un pārdomas publiskai diskusijai:

*️⃣ 1. Regulārā prāmju satiksme Rīgas ostā ir zaudēta 2020.gadā un Rīga ir vienīgā galvaspilsēta Baltijas jūras krastā, kurai nav prāmju satiksmes.

*️⃣ 2. Rīgā ir būtiski palielinājies kruīzu tūrisms, taču tas nevar vienādā līmenī konkurēt ar Tallinas, Helsinku vai Stokholmas tūrismu, jo atgriežoties Baltijas maršrutā Sanktpēterburgai, Rīga atkal būs ‘’pabērna’’ lomā savas neizdevīgās ģeogrāfijas dēļ.

*️⃣ 3. Mūsu redakcija angļu valodā saņem tūrisma ziņas no Viļņas un Tallinas daudz biežāk nekā no Rīgas. Latvijā atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm ir tikai divi mediji, kas regulāri raida ziņas angļu valoda, proti, eng.lsm.lv un BalticTravelnews.com. Nevienam nav radies jautājums: kāpēc Latvijas privātie mediji labprāt raida ziņas krievu valodā, bet ignorē angļu valodu, kur Latvijā vien ir liela angliski runājošā auditorija – ārvalstu militāristi, studenti, vēstniecības, uzņēmēji un ieprecējušies ārvalstnieki?

*️⃣ 4. Rīgas tūrisma pārvaldes darbs līdzīgi valsts tūrismam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) veidolā pēdējos 10 gados ir stipri birokratizējies un attālinājies no reālās biznesa vides. Tas ir kļuvis formāls, bezpersonisks un bez īpašas iniciatīvas. Kādreiz tūrisma procesu lemšanā piedalījās vairāki desmiti dažādu tūrisma organizāciju un tūrisma ekspertu, bet tagad šie lēmumi tiek apspriesti un pieņemti diezgan šaurā lokā, ignorējot plašāku sabiedrības iesaisti.

*️⃣ 5. Vai Rīgai ir jau aktuālais 2027.gada tūrisma kalendārs, ko jau tagad varētu ienākošā tūrisma tūroperatori iekļaut savos ceļojumu piedāvājumos?

*️⃣ 6. Vai Rīgas tūrisma uzņēmēji zina, kurās valstīs un kādas tūrisma kampaņas notiek pašlaik un turpmākajos trīs mēnešos?

*️⃣ 7. Vai Rīgas tūrisma uzņēmējiem ir skaidrība par mūsu galvaspilsētas prioritārajiem ārvalstu tirgiem un katras Live Riga kampaņas niansēm, laikiem un vietām? Vai to, ko reklamē Rīga, saskan ar tūrisma uzņēmēju vēlmēm un iespējām?

*️⃣ 8. Rīgas tūrisma mārketinga aktivitātes ir fragmentāras un impulsīvas, kur ārvalstu ceļotājs īsti nesaskata vienotu, konsekventu, ilgtermiņa tūrisma kampaņu, jo ārvalstu tūrists uzreiz varētu pamanīt un atpazīt Rīgas ielās vai piedāvājumā.

*️⃣ 9. Rīgas tūrisma un nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» ciešāka kooperācija, kas veicinātu stāstu - Rīga = Baltijas vārti.

*️⃣ 10. Rīgas vietējo iedzīvotāju un latviešu ārzemju diasporas iesaiste dažādos tūrisma projektos, kas veidotu piedāvājuma dažādību, jaunas tūrisma nišas grupas un potenciālos Rīgas apmeklētājus.

*️⃣ 11. Rīgas ārvalstu tūristu statistika viennozīmīgi parāda, ka mūsu galvaspilsētas galvenie avottirgi ir Lietuva un Igaunija, bet Rīgas tūrisma galvenā interneta vietne www.liveriga.com ir tikai latviski un angliski. Liepājas tūrisms iemanās komunicēt latviešu, angļu, lietuviešu un vācu valodā, Viļņas tūrisms – lietuviski, angliski, poliski un vāciski, Tallinas tūrisms – igauniski, somiski un angliski, bet Valmieras tūrisms – latviski, lietuviski, igauniski, angliski un vāciski.

*️⃣ 12. Vai jums ir zināma kāda ir «Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra» vidēja termiņa darbības stratēģija 2025. — 2027. gadam - šeit var iepazīties! Ja to rūpīgi izlasa un analīzē plānus ar darbiem, tad var pamanīt, ka daudzi darbi joprojām nav realizēti un trūkst regulāras publiskas informācijas un atskaišu par paveikto.

*️⃣ 13. Vai Rīgas investīciju un tūrisma aģentūrai (RITA) ir ilgtermiņa tūrisma produktu attīstības plāns? Piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir piesaistījusi Latvijas restorāniem «Michelin» zīmola aktivitātes, radot jaunu ekskluzīvu tūrisma produktu.

*️⃣ 14. Eiropas pilsētas pāriet uz “smart tourism” modeli, bet Rīga šajā jomā stipri iepaliek, lai veicinātu digitālos risinājumus ceļotājiem un Rīgas tūrisma biznesa uzņēmējiem, datu analītiku tūrisma plūsmas vadībai, ilgtspējīgus mobilitātes risinājumus un vienotu digitālo pieredzi ceļotājiem.

*️⃣ 15. Atšķirībā no Tallinas un Viļņas Rīga neveicina, lai Latvijā attīstītos ātrgaitas autostrādes, kur Lietuvas galvaspilsēta jau tagad ir savienota ar Eiropas autostrāžu tīklu, bet Igaunijas galvaspilsēta būvē labāko auto satiksmi līdz 2030.gadam starp Tallinu un otro lielāko pilsētu Tartu. Rīga ik gadu zaudē Latvijas otrās lielākās pilsētas Daugavpils potenciālu, jo satiksme ar Viļņu ir ērtāka un ātrāka.

*️⃣ 16. Rīgas sabiedriskais transports nav īsti ērts ārvalstu tūristam, jo tam ir jāiedziļinās mūsu īpašajos braukšanas noteikumos un dažādās norēķini peripetijās, kur Ukrainā vai Lielbritānija tūrists par braukšanu vienkārši norēķinās ar savas bankas naudas karti.

*️⃣ 17. «Rīgas satiksme» pakalpojumu ceļa zīmes Rīgas ielās ar norādēm latviešu valodā, piemēram, ka sestdienās ir jāmaksā, ārzemniekam bez tulkojuma nav saprotama, lai gan to varētu ērti atrisināt ar piktogrammu palīdzību.

*️⃣ 18. Šo sarakstu varētu turpināt un turpināt… lūdzu ieraksti komentāros savas atziņas un pārdomas, kuras varētu publiski apspriest un diskutēt!