Agnese Freimane: Kā sakārtot ēdināšanas nozari, neiztukšojot valsts kasi

Agnese Freimane | 2026.05.09

Strauji tuvojas terašu sezona, ko, cerot uz labu vasaru un tūristu pieplūdumu, gaida daudzi ēdināšanas uzņēmumi. Pēdējo gadu izaicinājumi, un nu jau arī straujais resursu izmaksu pieaugums un iedzīvotāju maksātspējas kritums, pamatīgi pārbauda uzņēmēju cīņassparu. Kādas ir ēdināšanas nozares nākotnes perspektīvas un, kas būtu jādara, lai tās uzlabotu? Viedokli pauž Agnese Freimane, Latvijas Restorānu biedrības viceprezidente un restorāna “Meat Chef” īpašniece.

Mazāk klientu un tūristu

Raksts turpinās pēc reklāmas

Saulgriežu rīts ar skaņas meditāciju

Meditācijas laikā piedzīvosiet dziedošo trauku, gongu, lietus koka un citu instrumentu radītās vibrācijas, kas palīdzēs iegrimt dziļā mierā un iekšējā līdzsvarā

Madonas TIC

Ēdināšanas nozare ir viena no pirmajām, kas izjūt ekonomikas svārstības. Tiklīdz cilvēki sāk taupīt, samazinās arī tēriņi ārpus mājas, un tas nozīmē mazāk klientu restorānos un kafejnīcās. Šobrīd šī tendence kļūst arvien izteiktāka.

Viens no galvenajiem nozares dzinējspēkiem ir tūrisms. Lai gan pie mums labprāt brauc lietuvieši, igauņi, vācieši, somi, poļi un angļi, kopējais tūristu skaits nav palielinājies un ir tikai pietuvojies 2019. gada līmenim. Turklāt šo pieaugumu lielā mērā nodrošina vietējo iedzīvotāju interese par dzimtās zemes apceļošanu, nevis ārvalstu viesi. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un degvielas cenu kāpumu, maz ticams, ka šogad tūrisms piedzīvos strauju izrāvienu.

Sasniegti cenu griesti

Nozare vairs nevar paļauties uz pieprasījuma pieaugumu kā galveno izaugsmes avotu. Vienlaikus turpina augt izmaksas. Pārtikas, energoresursu un darbaspēka sadārdzinājums tieši ietekmē ēdināšanas pakalpojumu cenu. Uzņēmēji līdz šim ir centušies daļu izmaksu absorbēt, tāpēc cenu kāpums nozarē ir bijis lēnāks nekā pārtikas cenām kopumā, taču šī pieeja nav ilgtspējīga.

Cenas jau ir sasniegušas līmeni, kuru klienti vairs nav gatavi pieņemt. SKDS pētījuma dati rāda, ka pusdienas sabiedriskajā ēdināšanā gada laikā sadārdzinājušās par 14 %, un cilvēki ārpus mājas ēd retāk. Tas ir skaidrs signāls pieprasījuma stagnācijai.

Peļņa samazinās, darbaspēka joprojām trūkst

Veidojas bīstams paradokss. Nozares apgrozījums aug un pērn pārsniedza miljardu eiro, taču peļņa samazinās, un daudziem uzņēmumiem veidojas zaudējumi. Nozare aug “uz papīra”, bet realitātē kļūst vājāka. Inflācija palielina apgrozījumu, nevis pelnītspēju, un svārstīgā ekonomika šo plaisu tikai padziļina.

Ne mazāk būtiska problēma ir darbaspēks. Pandēmijas laikā nozare zaudēja lielu daļu darbinieku – daudzi pārkvalificējās vai aizbrauca uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos. Lai gan nodarbinātība pakāpeniski atjaunojas, joprojām trūkst ap 1500 pavāru un bārmeņu. Tas rada papildu spiedienu uz nozari, kur darbaspēka izmaksas veido aptuveni trešdaļu no apgrozījuma.

Kāpēc zaudējam kaimiņiem?

Sabiedriskā ēdināšana ir būtiska tautsaimniecības nozare, kas veido 1,6 % no IKP un nodrošina 30 tūkstošus darba vietu. 2025. gadā nozare nodokļos samaksāja 260 miljonus eiro, un lielākā daļa no tiem, aptuveni 60 %, ir darbaspēka nodokļi. Tas nozīmē, ka nozare jau šobrīd rada būtisku pienesumu valsts budžetam. Nozarei bieži pārmet ēnu ekonomiku un nodokļu parādus, kas tika uzkrāti pandēmijas laikā. Lai gan ir daudz strukturālu izaicinājumu, VID dati liecina, ka nodokļu nomaksa kļūst disciplinētāka un ēnu ekonomika pakāpeniski samazinās. 
Minēto izaicinājumu un nodokļu sloga kombinācija būtiski ierobežo uzņēmumu iespējas, jo prioritāte ir izdzīvot, un tikai pēc tam var domāt par attīstību.

Pandēmijas laikā Lietuva ieviesa samazinātu PVN likmi ēdināšanas nozarei, un tas viņiem ļāva ne tikai noturēties virs ūdens, bet arī būtiski atsperties, iegūstot konkurences priekšrocības reģionā. Lai gan pašreiz viņi ir atgriezušies pie standarta likmes, Lietuvā un arī Igaunijā ēdināšanas nozare ir finansiāli spēcīgāka un labāk kapitalizēta. Tas ļauj Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem aktīvāk investēt attīstībā, paplašināties un arvien biežāk pārņemt finansiāli vājākos Latvijas uzņēmumus.

Velosipēds nav jāizgudro no jauna

Vairāk nekā divdesmit gadu pieredze nozarē un tās regulējuma analīze citās valstīs liek secināt, ka valstīs, kur ēdināšanas nozare ir stabilāka un konkurētspējīgāka, tiek piemērota samazināta PVN likme.

Labs piemērs ir Vācija. Pandēmijas laikā PVN likme ēdināšanas nozarei tika samazināta līdz 5 %, vēlāk līdz 7 %. Kad 2024. gadā likmi atkal paaugstināja līdz 19 %, nozare nekavējoties izjuta spiedienu – pieauga cenas un kritās pieprasījums. Sākot no šī gada ēdināšanas pakalpojumiem Vācijā atkal ir samazināta 7 % PVN likme un pirmā ceturkšņa dati rāda, ka tas stabilizē situāciju nozarē. Šis piemērs skaidri apliecina, ka PVN likme tieši ietekmē gan cenu, gan pieprasījumu.

Mēs bieži meklējam jaunus un sarežģītus risinājumus, mēģinot izgudrot velosipēdu no jauna, bet tas ir aplami. Samazinātu PVN likmi ēdināšanas nozarē  bauda 94 % Eiropas Savienības iedzīvotāju, jo tā nav privilēģija, ko piešķir izredzētiem tautsaimniecības sektoriem, bet gan instruments, kas ļauj stabilizēt nozari, mazināt cenu spiedienu un atjaunot pieprasījumu, tādējādi pozitīvi ietekmējot ekonomiku.

Fiskāli neitrāls risinājums

Samazināta PVN likme var būt fiskāli neitrāla. PVN ieņēmumu samazinājumu var kompensēt ar lielākiem darbaspēka nodokļu ieņēmumiem, palielinot algas. Nozares pārstāvji ir gatavi uzņemties šādas saistības, noslēdzot ģenerālvienošanos. Papildu ieņēmumus var nodrošināt augstāka maksa par alkohola licencēm un nodokļu iekasēšana no digitālajām dzeramnaudām. Aprēķināts, ka jau šogad šis risinājums valsts budžeta ieņēmumus varētu palielināt par 1,5 miljoniem eiro.

Samazināta PVN likme ļautu nozarei atgūt stabilitāti, palielināt algas, kļūt pieejamākai patērētājiem un ilgtermiņā dot lielāku pienesumu valstij. Ja mēs vēlamies dzīvīgu pilsētvidi, konkurētspējīgu tūrismu un spēcīgu uzņēmējdarbību, šis lēmums vairs nav atliekams.