Vivita Leismane: Radošums pret algoritmiem - kā mainās pasākumu nozare?

Marta Mackeviča | 2026.05.12

Mākslīgais intelekts (MI) šobrīd ir ienācis teju ikvienā mūsu dzīves jomā un nozarē. No vienas puses tas palīdz profesionāļiem automatizēt vienkāršus, manuālus uzdevumus, bet no otras puses - tas būtiski pārveido industrijas, brīžiem liekot pat aizdomāties, vai ir nepieciešama profesionāļu iesaiste? Arī kultūras un izklaides pasākumu nozare nav izņēmums - lai gan MI šajā jomā ienāk pakāpeniski, tas jau šobrīd palīdz radoši personalizēt pasākumus, nodrošināt labāku klientu atbalstu, īstenot mārketinga aktivitātes u.tml. Tomēr vienlaikus šī ir nozare, kurā izšķirošais ir radošums un cilvēcīgums, tāpēc bažām par cilvēku aizstāšanu nav pamata.  Viedokli pauž Radošā uzņēmuma “Prosecco mood” valdes locekle, Ekonomikas un kultūras augstskolas absolvente Vivita Leismane.

Kāpēc nevar pārmērīgi paļauties uz MI?

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vaboles muižas parks

Vaboles parks ir veidots kā ainavu jeb angļu stila grāfu Plāteru-Zībergu pusmuižas parks (19. gs.).

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Ikdienas darbā MI var kalpot kā palīgrīks, piemēram, ideju ģenerēšanai, vizuālo risinājumu izstrādei, kā arī dažādu radošo koncepciju attīstīšanai. Tas var palīdzēt atrast iedvesmu, strukturēt domas vai paātrināt sagatavošanās procesu, taču tas neaizstāj pašu radošo procesu. Pasākumu nozarē pēdējos gados MI nereti tiek izmantots arī kā izklaides elements, piemēram, radot personalizētus vizuālos risinājumus pasākuma apmeklētājiem. Vienlaikus jāatzīst, ka pārmērīga paļaušanās uz šiem rīkiem var novest pie vienveidīgiem un virspusējiem rezultātiem, tāpēc ir būtiski saglabāt individuālo pieeju un profesionālo rokrakstu, īpaši tādos elementos kā piedāvājumu izstrādē, ikdienas komunikācijā ar klientu, sadarbības partneriem vai pasākuma ielūgumu izveidē, kas ir ļoti svarīgs elements.

MI bieži vien negatīvi ietekmē kvalitāti

Nozarē šobrīd ienāk arvien vairāk jauni pasākumu organizatori, kuru darbībā jūtama MI ietekme. Tie, lielākoties, ir jaunie speciālisti bez atbilstošas izglītības, kuri vēlas ātrus panākumus. Tas var radīt priekšstatu, ka pasākumu organizēšana ir vienkāršs un ātri apgūstams process, taču realitātē tā ir sarežģīta, daudzslāņaina profesija, kas prasa gan zināšanas, gan pieredzi. Pasākumu organizēšana ietver visu - no idejas radīšanas un koncepta izstrādes līdz pat detalizētai norises tehniskajai plānošanai, radošā pasākuma scenārija izstrādei, kas mijas ar viesu pieredzes vadību dažādos līmeņos. Izpratnes trūkums un pilnīga paļaušanās uz MI bieži vien negatīvi ietekmē kvalitāti un nozari kopumā, kas savukārt samazina klientu uzticēšanos pasākumu organizatoriem kā tādiem. Tirgū novērojama arī tendence, ka daļa jauno pakalpojumu sniedzēju konkurē ar zemākām cenām, nevis kvalitāti. Tas var radīt īstermiņa pieprasījumu, taču ilgtermiņā klienti, nesaņemot gaidīto rezultātu, kļūst piesardzīgāki un atgriežas pie pieredzējušiem profesionāļiem. Kvalitāte joprojām ir galvenais faktors, kas nodrošina ilgtspējīgu darbību nozarē.

Sociālo mediju radīta ilūzija

Būtisks izaicinājums ir arī maldīgs priekšstats, ka, izmantojot MI, teju ikviens var būt profesionāls pasākumu organizators. Interese par pasākumu organizēšanu reizēm nav balstīta reālā priekšstatā par darba apjomu un specifiku. Digitālajā vidē, īpaši sociālajos medijos, pieejamais saturs rada ilūziju, ka vizuāli pievilcīgas idejas ir viegli realizējamas, taču praksē katrs pasākums prasa rūpīgu plānošanu, koordinēšanu un spēju pielāgoties neparedzētām situācijām. Bez zināšanām un uzticamiem sadarbības partneriem var gadīties, ka sociālajos medijos atrastā ideja realitātē izskatās pilnīgi savādāk.

Nozarē arvien skaidrāk iezīmējas arī izglītības nozīme

Vienlaikus MI izmantošana nozarē pakāpeniski kļūst par prasmi, kas jāapgūst. Tas var palīdzēt optimizēt procesus, ietaupīt laiku un efektīvāk plānot darbu, ļaujot vienlaikus strādāt ar vairākiem projektiem. Tomēr būtiski ir saprast šī rīka robežas - tas nevar aizstāt cilvēka klātbūtni, empātiju un spēju vadīt procesu. Pasākumu nozare pamatā ir balstīta cilvēku pieredzē un emocijās, un šīs lietas nav automatizējamas. Šobrīd nozarē arvien skaidrāk iezīmējas arī izglītības nozīme - lai jaunie profesionāļi būtu konkurētspējīgi, nepietiek tikai ar radošumu vai intuīciju, nepieciešamas strukturētas zināšanas par nozares procesiem, kā arī izpratne par jaunākajām tehnoloģijām un to iespējām. Ekonomikas un kultūras augstskolas maģistra studiju programma “Starptautisko kultūras projektu vadība” piedāvā iespēju apgūt gan pasākumu un kultūras projektu vadības principus, gan arī iepazīt digitālos risinājumus un MI izmantošanas iespējas nozarē. Tas ir īpaši būtiski laikā, kad tehnoloģijas arvien vairāk ienāk radošajās industrijās, vienlaikus saglabājot nepieciešamību pēc kritiskās domāšanas, profesionālās ētikas un spējas pieņemt lēmumus reālās situācijās.

Lai veiksmīgi darboties šajā nozarē, nepietiek tikai ar teorētiskām zināšanām vai tehnoloģiju izmantošanu. Nepieciešama nepārtraukta mācīšanās, interese par nozari un vēlme iesaistīties praksē, sākot pat ar vienkāršākajiem darbiem. Tieši praktiskā pieredze ļauj izprast nozares dinamiku, attīstīt nepieciešamās prasmes un atrast savu virzienu. Tikai apvienojot zināšanas, pieredzi un patiesu interesi, iespējams veidot ilgtspējīgu karjeru kultūras un pasākumu nozarē arī laikā, kad tehnoloģijas turpina strauji attīstīties.