Fizioterapeite aicina brīvlaikā mazāk laika veltīt viedierīcēm

Foto: Jaunkemeri.lv | Autors: Laura Ikauniece | 2026.05.21

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, bērnu un pusaudžu vecāki ir aicināti kritiski izvērtēt laiku, ko viņu atvases pavada viedierīcēs. Kūrorta rehabilitācijas centra (KRC) “Jaunķemeri” galvenā fizioterapeite Ilona Zaremba uzsver – jebkuram bērnam vecumā no 5 līdz 18 gadiem pie ekrāniem pavadītais laiks (telefons, dators, planšete) nedrīkstētu pārsniegt 2 h dienā. Realitātē šis laiks tiek ievērojami pārsniegts, kā rezultātā fizioterapeitu kabinetos nonāk arvien jaunāki pacienti ar nopietnām hroniskām kaitēm.

“Agrāk bērni vasarās daudz laika pavadīja ārā, spēlējot bumbu vai ķerenes – nobrāzti ceļgali un zilumi bija sezonas klasika. Mūsdienās visas spēles pārcēlušās uz virtuālo vidi, un nobrāzto ceļgalu vietā tagad ārstējam sekas, ko rada ilgstoša sēdēšana nepareizās pozās,” novērojumos dalās KRC “Jaunķemeri” galvenā fizioterapeite Ilona Zaremba, uzsverot, ka mūsdienās ar vairāk vai mazāk izteiktiem stājas traucējumiem sastopas teju ikviens skolas vecuma bērns.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Rallijs "Kurzeme"

29. un 30. maijā rallijs "Kurzeme" atgriežas ar divām sacensību dienām un leģendāriem ātrumposmiem

Liepājas reģiona TIB

“Telefonkakls” jaunākajai paaudzei

Darbojoties telefonā vai planšetē, galva ilgstoši tiek noliekta uz priekšu, radot ievērojamu slodzi kakla muskuļiem un mugurkaulam. Ja pieauguša cilvēka galva sver aptuveni 4–6 kilogramus, tad brīdī, kad tā tiek noliekta uz priekšu, slodze uz kakla daļu pieaug vairākkārt. Turot ierīci rokās sev priekšā un noliecot galvu uz priekšu, muguras augšējās daļas muskuļi saraujas un velk uz priekšu arī plecus, lāpstiņas attālinās viena no otras, starp tām samazinās muskuļu spēks un veidojas palielināta kifoze jeb “apaļā mugura”. “Ja bērns sūdzas par sāpēm sprandā, starp lāpstiņām, plecu joslā vai saspringumu pakausī, tas ir viens no būtiskiem signāliem, ka viedierīcēm tiek atvēlēts nesamērīgi daudz laika. Ilgtermiņā šīs sūdzības var novest pie stājas deformācijām,” skaidro speciāliste.

Mugurkaula kakla daļas lordoze ir dabīgs uz priekšu vērsts izliekums kakla rajonā. Regulāri un ilgstoši lietojot viedierīces, arī šajā mugurkaula daļā var veidoties deformācija tā iemesla dēļ, ka galva tiek izvirzīta uz priekšu un izlīdzinās dabiskais fizioloģiskais izliekums. Rezultātā skriemeļi atrodas viens uz otra un starp tiem vairs nav pareiza amortizācija. Pie lielākas fiziskās slodzes var veidoties protrūzijas, diska trūces, sāpes u.c. nopietnākas problēmas.

Ātrais tests! Kā mājas apstākļos novērtēt bērna stāju?

1.    Sāna skats. Lieciet bērnam nostāties profilā ar sānu pret jums. Vērojiet – bērna auss gliemežnīcai būtu jāatrodas uz vienas iedomātas vertikālas līnijas ar pleca centru. Ja auss ir izvirzīta uz priekšu, tas liecina par stājas traucējumiem.

2.    Skats no mugurpuses. Aplūkojiet bērna muguru. Ja vērojama lāpstiņu asimetrija vai viens plecs ir augstāks par otru, tas var liecināt par mugurkaula deformāciju.
Jāņem vērā – nelielas stājas izmaiņas neprofesionālis var nepamanīt, tāpēc aizdomu gadījumā ieteicams vērsties pie speciālista!

Tirpst rokas, sāp galva

Ilgstoša piespiedu pozā var izraisīt ne tikai sāpes kakla un plecu zonā, bet arī roku un pirkstu tirpšanu. “Šo simptomu rada gan pārslogotās plaukstas, nepārtraukti lietojot skārienjutīgās ierīces, gan saspringtie plecu joslas muskuļi, kas nospiež nervus un asinsvadus,” skaidro KRC “Jaunķemeri” fizioterapeite Ilona Zaremba. “Tomēr salīdzinot ar stājas traucējumiem, savlaicīgi konstatētu tirpšanu pirkstos atrisināt ir vienkāršāk ar nosacījumu, ja problēma vēl nav samilzusi: samazinām ierīcēm veltīto laiku, apmeklē masāžas un visticamāk ar problēmu izdosies tikt galā.”

Savukārt saspringums skausta rajonā bieži izraisa tā sauktās tenzijas jeb saspringuma tipa galvassāpes — spiedošas sāpes pierē, deniņos un acu rajonā.

Mazkustīguma “komplekts”: aptaukošanās un trauksme

Fizioterapeite norāda, ka aizraušanās ar pārmērīgu viedierīču lietošanu iet roku rokā arī ar samazinātu slodzes toleranci un lieko svaru. Ja bērns nespēj izturēt 40 minūšu pastaigu raitā tempā bez aizdusas, šis ir signāls, kam vērts pievērst uzmanību jau šobrīd un aizdomāties par to, cik daudz laika Jūsu atvase pavada telefonā vai veroties citā ekrānā. “Arī ēšana un skatīšanās ekrānā ir divas nodarbes, kuras nevajadzētu censties vienlaikus apvienot, ja vēlamies rūpēties par savu veselību. Ēdot un vienlaikus skatoties ekrānā, smadzenes nespēj uztvert uzņemtā ēdiena daudzumu, kas var veicināt pārēšanos,” skaidro fizioterapeite. Tāpat pārmērīgi daudz laika, ko bērni velta ekrāniem, tajos redzamā nepārtrauktā, dinamiskā informācijas plūsma (īsie video) rada trauksmi un pasliktina koncentrēšanās spējas. Ievērojot, ka bērns vēlas sasteigt uzdoto uzdevumu, ir kļuvis paviršs, nespēj ar izpratni lasīt un uztvert garāku tekstu, ir vērts aizdomāties par to, vai ekrāniem netiek veltīts pārmērīgi daudz laika. Savukārt, mazkustīgums kombinācijā ar lielu informācijas apjomu, bet svaiga gaisa un fizisko aktivitāšu trūkumu, pusaudžiem var provocēt depresijas iezīmes.

Ar telefonu uz labierīcībām – nevainīgs ieradums ar nevēlamām sekām

KRC “Jaunķemeri” fizioterapeite vērš uzmanību arī uz kādu mūsdienās izplatītu ieradumu – ņemt līdzi uz labierīcībām savu viedtālruni... “Poza, kādā atrodamies uz tualetes poda, kārtojot dabiskās vajadzības, rada spiedienu starpenes muskulatūrai. Ja tualetes apmeklējums tiek apvienots ar izklaidi, skatoties telefona ekrānā, tātad šajā pozā tiek pavadītis nesamērīgi ilgs laiks, starpenes muskuļi ar laiku novājinās, šai zonā pasliktinās asinsrite un rodas atteces traucējumi. Tie visi ir priekšnosacījumi, lai nākotnē pieaugušā vecumā veidotos hemoroīdi. Vīriešiem šāds ikdienas paradums palielina arī risku prostatas un sēklinieku apasiņošanas traucējumiem, savukārt sievietēm tas var izprovocēt ginekoloģiskas problēmas,” brīdina fizioterapeite.

Kā izglābt bērna vasaras brīvlaiku? Fizioterapeite iesaka:

•    Kustības ikdienā. Nodrošiniet bērnam fiziskās aktivitātes ārpus mājas (treniņus, sporta nometnes vai aktīvu atpūtu) vismaz 3 reizes nedēļā. Kustības veicina arī laimes hormonu izdalīšanos.

•    Ģimenes tradīcijas. Ieviesiet paradumu katru vakaru visai ģimenei kopā doties vismaz pusstundu garā pastaigā bez telefoniem.

•    Zelta stunda pirms miega. Iemāciet bērnam vienu svarīgu lietu – viedierīces dodas pie miera vismaz stundu ātrāk par tevi pašu! Zilā gaisma traucē miega hormona melatonīna izstrādi, un nepietiekams miegs pusaudžu vecumā var novest pie augšanas traucējumiem.

•    Ekrāns acu līmenī. Ja tomēr bērnam atvēlat laiku, ko veltīt viedierīcēm, pastāstiet, ka jācenšas  ekrānu turēt acu līmenī, lai nepārslogotu kakla daļas muskuļus.

•    Vecāki, rādiet piemēru! Bērni vēro vecākus un pārņem viņu dzīvesveida paradumus. Ja tētis vai mamma vakaros laiku pavada spēlējot spēlītes telefonā – visdrīzāk bērns darīs to pašu.

Ja bērnam jau parādījušās muguras sāpes, stājas problēmas vai hronisks nogurums, vasaras brīvlaiks ir piemērotākais laiks, lai vērstos pēc palīdzības pie rehabilitācijas profesionāļiem un jauno mācību gadu sāktu ar jauniem un veselīgiem dzīvesveida paradumiem. Kūrorta rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri” bērni un pusaudži var saņemt rehabilitācijas pakalpojumus gan stacionārā, gan dienas stacionārā, gan ambulatori, pieredzējušu fizioterapeitu un rehabilitologu uzraudzībā koriģēt stājas traucējumus un atgūt kustību prieku.