Valmieras novada tūrisma uzņēmējdarbības pieredzes stāsts – «MiniCiems» saimniece Santa Paegle

Edīte Stērste | 2026.05.26

Pavasarim arvien drošāk iekrāsojot dabu, dodamies uz Brenguļu pagasta “Paeglīšiem”, kur mūs sagaida “MiniCiema” īpašniece Santa Paegle. Viņas radītajā miniatūro ēku pasaulē sastopas vēsture, pacietīgs roku darbs un mīlestība pret Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu. Ar Santu tiekamies viņas darbnīcā, kur telpas vidū slejas jaunākais lolojums – Valdeku vasaras pils miniatūra, kas jau pavisam drīz priecēs “MiniCiema” apmeklētājus.

“MiniCiema” stāsts aizsākās pirms aptuveni trīspadsmit gadiem, kad Santa internetā pamanīja līdzīgus miniatūru veidojumus un nodomāja – ja citi var, kāpēc lai nevarētu arī pati? Kā pirmais tika izveidots Trikātas baznīcas modelis, radīts pavisam vienkāršos apstākļos – mājas dārzā, kur tika griezts, līmēts un būvēts. Sākumā viss veidots ar rokām. Vēlāk, saprotot, ka nepieciešams efektīvāks risinājums, Santa smalkākām detaļām sāka izmantot 3D printeri. Tolaik doma par “MiniCiemu” kā apskates objektu vēl nebija radusies. Santa ar smaidu saka – citiem dārzā ir rūķu figūras, bet viņai miniatūras ēkas.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Moto parāde Sedā

15. augustā plkst. 18.00 VBO MC Strenču Chapter un Strenču Kultūras centrs aicina uz moto parādi. Pulcēšanās no 17.30 pie dzelzceļa stacijas

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Ideja par apmeklētājiem pieejamu vietu nostiprinājās Covid-19 laikā. Santa izveidoja Alūksnes Jaunās pils modeli, novietoja to daudzdzīvokļu mājas pagalmā, nofotografēja un publicēja sociālajos tīklos. Atsaucība bija pārsteidzoši liela – cilvēki sāka braukt skatīties. Tā kā viss sākās mājas pagalmā, drīz vien kļuva skaidrs, ka iecerei nepieciešama cita vieta. “MiniCiems” pašreizējā tā atrašanās vietā apmeklētājiem tika atvērts 2023. gada vasarā. Nosaukumā apvienotas miniatūras un teritorijas bijušais mājvārds “Mežciems”.

Šobrīd “MiniCiemā” iespējams aplūkot vienpadsmit dažādas Latvijas ēkas miniatūrā (mērogā 1:25), tostarp Mēru muižu, Stāmerienas pili, Grundzāles muižu, Kalnamuižu (Kalnienas muižu) un Ozolmuižu, kā arī vairākas baznīcas un citas vēsturiskas ēkas, no kurām daļa diemžēl dabā vairs nav saglabājušās. Santa pati šo vietu gan labprātāk dēvē par savu hobija dārzu, nevis klasisku tūrisma objektu.

Santa atzīst, ka visu apguvusi pašmācības ceļā. Viņa nav studējusi ne arhitektūru, ne būvniecību, tomēr katrs darbs apvieno vairākas jomas – jābūt mazliet arhitektam, būvniekam, vēsturniekam un pētniekam. Katrs modelis sākas ar rūpīgu vēsturisko izpēti: tiek meklētas senas fotogrāfijas, plāni un apraksti, apmeklētas vietas dabā. Pēc izpētes seko rasēšana un modelēšana, un tikai tad būvniecības process.

Lielākais izaicinājums šajā darbā ir informācijas iegūšana. Daudzas ēkas vairs nepastāv, arhīvu materiāli ir zuduši, un īpaši smagi vēstures liecības ietekmējuši kari un padomju periods. Nereti saglabājusies tikai viena fotogrāfija no ēkas priekšpuses, bet viss pārējais jāatjauno ar intuīciju, salīdzinājumiem un pacietīgu pētniecību. Santa sadarbojas ar arhīviem, muzejiem un cilvēkiem, kuri nereti atved senas fotogrāfijas no ģimenes albumiem. Viņa ļoti novērtē katru šādu atradumu, jo tas modelim piešķir lielāku autentiskumu. Par grūtībām Santa runā mierīgi – viņas pārliecība ir vienkārša: problēmas, kuras var atrisināt, ir jārisina, bet par pārējām nav vērts lieki satraukties.

Ikdienā “MiniCiema” darbību ietekmē arī laikapstākļi. Tā kā objekts atrodas ārā, pavasara dubļu laikā apmeklējumi tiek ierobežoti, savukārt lietainās vasarās jārēķinās ar papildu izaicinājumiem. Tomēr Santa domā par iespējām, kā ļaut cilvēkiem “MiniCiema” stāstu piedzīvot citviet ārpus sezonas – piemēram, izvietojot modeļus ceļojošās izstādēs, tostarp bibliotēkās.

Miniatūru dzīve ārā nozīmē arī negaidītus iemītniekus. Santa atceras, ka agrāk vienā no pirmajiem modeļiem – Mēru muižā – kādu dienu, paceļot konstrukciju, atklājies vesels skudru pūznis. Tas bija izveidots torņa iekšpusē, un skudras tajā bija iekārtojušās visā augstumā. Šādi gadījumi gan palikuši pagātnē – tagad zem katra objekta ir betonēts pamats, kas palīdz izvairīties no šādiem pārsteigumiem un padara miniatūro pasauli izturīgāku pret dabas ietekmi.

Iedvesma jauniem modeļiem bieži rodas, apceļojot Latviju. Santa ir kaislīga velobraucēja, un tieši izbraucienos nereti dzimst doma par kādas muižas vai citas kultūrvēsturiskas ēkas atveidošanu. Viņa atzīst, ka, pārvietojoties ar velosipēdu, vietas iespējams iepazīt citādi nekā ar automašīnu. Tieši šādi nereti izdodas piekļūt tuvāk, pamanīt detaļas un sastapt cilvēkus, ar kuriem veidojas sarunas un tiek iegūta vērtīga informācija. Pēc “MiniCiema” apmeklējuma viesi bieži dodas apskatīt arī īstās vietas dabā – muižas, drupas vai vēsturiskās teritorijas. Tas Santai sagādā īpašu prieku, jo “MiniCiema” būtība nav tikai miniatūras, bet arī vēlme rosināt cilvēkus iepazīt Latviju.

Santa ir apceļojusi dažādus miniatūru parkus Eiropā, taču jau pašā sākumā nolēmusi – viņas dārzā Eifeļa torņa nebūs. “MiniCiemā” top tikai Latvijas objekti, ar īpašu uzsvaru uz Vidzemi, jo, kā viņa saka, savējo mēs mēdzam nepelnīti atstāt otrajā plānā. Santa ir pārliecināta – ja paši necelsim Latviju, neviens cits to mūsu vietā nedarīs. Šī pārliecība caurvij visu “MiniCiema” ideju – ne tikai saglabāt atmiņas par ēkām, bet arī stiprināt saikni ar savu zemi un tās stāstiem.

“MiniCiema” apmeklētāji visbiežāk ir vidējās paaudzes cilvēki, seniori un pāri, kuri apceļo Latviju. Saimniece īpaši novērtē viesus, kuri nesteidzas, iesaistās sarunās un pavada tajā pat vairākas stundas. Šīs tikšanās bieži kļūst par vērtīgu informācijas avotu, jo cilvēki dalās atmiņās un zināšanās. Pie Santas viesojušies ne tikai ceļotāji no dažādām Eiropas valstīm, bet arī no Amerikas Savienotajām Valstīm. Santa uzsver, ka tūrismā ļoti svarīga ir viesmīlība un atvērtība. To novērtē arī apmeklētāji, kuri savās atsauksmēs īpaši izceļ personīgo sagaidīšanu un sarunas ar saimnieci.

Laba sadarbība izveidojusies arī ar citiem tūrisma uzņēmējiem un vietējiem saimniekiem. Santa labprāt iesaka tuvākus un tālākus apskates objektus. Sadarbība bieži veidojas organiski – iesakot citam citu un palīdzot viesiem iepazīt plašāku apkārtni. “MiniCiema” atpazīstamību lielā mērā veicina Facebook un Instagram, mājas lapa, mediji un mutvārdu reklāma, savukārt īpaši liela apmeklētāju plūsma ir atsevišķu pasākumu laikā, piemēram, “Tomātu svētkos Brenguļos” un “Mājas kafejnīcu dienās”.

Ja būtu iespēja visu sākt no jauna, Santa neko būtiski nemainītu. Viņa nevēlas sev uzlikt lieku atbildību ar stingriem termiņiem. “MiniCiema” attīstība notiek savā ritmā – tik, cik to ļauj laiks, iespējas un iedvesma. Arī par nākotni Santa runā bez steigas. Ideju ir daudz – gan jauni modeļi, gan dažādi uzlabojumi pašā “MiniCiemā”. Starp nākotnes idejām ir arī miniatūrs Alūksnes bānītis, kas varētu kursēt starp “MiniCiema” objektiem. Tiek domāts arī par celiņiem, apstādījumiem, apgaismojumu un citām detaļām, kas vidi padarītu vēl pilnīgāku. Tomēr svarīgākais esot nezaudēt prieku par pašu procesu.

Sarunas noslēgumā Santa aicina cilvēkus vairāk ceļot, izkāpt no komforta zonas un ieraudzīt, cik daudz skaista, vērtīga un interesanta ir tepat mums apkārt – reizēm pietiek ar vienu dienu ārpus mājām, lai atgūtu enerģiju un iedvesmu ilgākam laikam!