Brīvdabas muzejā Jāņus ielīgos 13. jūnijā

Foto: Lebm.gov.lv | Autors: Līga Rimšēviča | 2026.06.09

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Jāņu ielīgošana notiks 2026. gada 13. jūnijā no plkst. 12.00 līdz 15.00. Būs Saulgriežu stāsti un aplīgošana kopā ar Brīvdabas muzeja saimi, seno cīņu un folkloras kopu “Vilkači”, Jāņu danči un rotaļas ar etno grupu “Zeidi”. Sieru mācīs siet muzeja Priedes kroga saimniece Ilze Briede, par jāņuzālēm saulgriežu tradīcijās un receptēs stāstīs Kurzemes zāļu sieva Līga Reitere. Būs arī Jāņu vainagu pīšanas darbnīca, ko vadīs  prasmīgās RLB “Sprīdīša skolas” meistares.

Vasaras saulgriežos Saule ir pakāpusies visaugstāk debesu kalnā un dāsni dāvā zemei gaismu un siltumu, un zeme atbild, krāšņi saziedot. “Visa zemes zāle zied” - tā tautasdziesmā raksturota Zāļu diena, un cilvēki smeļ dabas doto svētību, lasot Jāņu zāles, rotājoties paši un pušķojot sētas. Ikviena dzīva radība un pat nedzīva lieta tiek pie savas rotas - kam ziedu vainags, kam zāļu pušķis, kam meija. Ienesot Jāņu zāles sētā, cilvēka radītajai pasaulei tiek piesaistīts dabas dzīvības spēks. Vasaras saulgriežos, saskaņojoties ar dabas ritiem, cilvēka pasaule tiek jaunradīta.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Māra Čačkas māksla atver sajūtas un klātbū

Māra Čačkas māksla atver sajūtas un klātbūtnes spēku. Apskatāma līdz 12. jūlijam

Rēzeknes pilsētas TIC

Katrai zālei ir savs spēks, sava varēšana un, gudri izmantota, tā nes cilvēkam labumu. Saulgriežos sievas un meitas rotājas ar pļavu ziedu vainagiem, bet vīriem un puišiem pin ozollapu kroņus. Tādējādi sievietēm tiek skaistums, vīriem spēks un visiem veselība. Saimes vīrieši pārved sētā meiju vezumu, un katra ēka tiek pušķota ar bērzu, pīlādžu, kļavu un ozolu meijām. Arī goda vārti, pa kuriem sētā iebrauc Dieva dēls - Jānis un sanāk Jāņa bērni, tiek celti no meijām. Jāņu zāles jālasa klēpjiem - tās liek gultās, met laidarā un dārzā, dāvina saimniekiem - Jāņu mātei un Jāņu tēvam, pat istabas grīdu un ganu ceļu - olnīcu - nokaisa zālītēm un ziediņiem, jo auglība un svētība vajadzīga it visur. Malu malas tiek apspraudītas ar ozolu, bērzu, liepu un pīlādžu zariem. Vainagi tiek visam ganāmpulkam, bišu stropiem, dzirnakmenim maltuvē, ūdens spainim pie akas un pat piena ķipim.

Savukārt muzeja lauku ekspozīcijā Rucavā Papes Ķoņu ciema “Vītolniekos” plaša autentiska Jāņu ielīgošana kopā ar Rucavas ļaudīm būs 20. jūnijā no plkst.18.00 līdz saullēktam 04.30.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā, kas 2024. gadā nosvinēja savu simtgadi. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs “Vēveri” Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta “Vītolnieki” jūras krastā Rucavas pagastā.