Viļņa izstāda publiskai apskatei teju simts gadus neredzētas 16. gadsimta monarhu regālijas

Govilnius.lt | 2026.06.12

Viļņā tiks izstādīts apskatei viens no reģiona nozīmīgākajiem atklājumiem pēdējās desmitgadēs – karaliskās apbedījumu regālijas, kas piederējušas valdniekam Aleksandram Jagellonam, kā arī karalienēm Austrijas Elizabetei un Barbarai Radzivilai. Paslēpti Viļņas katedrāles kriptās Otrā pasaules kara sākumā, šie dārgumi ir reta iespēja padziļināti ielūkoties Baltijas reģiona vēsturē.

2026. gada 9. jūlijā Viļņas Baznīcas mantojuma muzejs vērs durvis vienai no ievērojamākajām izstādēm reģiona jaunākajā vēsturē, publiskai apskatei izstādot Baltijas valstīm nozīmīgās monarhu apbedīšanas regālijas. Dārgumi, kas piederējuši 16. gadsimta Lietuvas un Polijas valdniekiem Aleksandram Jagellonam (Aleksandras Jogailaitis), Austrijas Elizabetei (Elzbieta Habsburgaitė) un Barbarai Radzivilai (Barbora Radvilaitė), tika no jauna atklāti pēc tam, kad tika uzieta vieta, kur tie tikuši paslēpti Otrā pasaules kara sākumā.
 
Izstāde, kuras nosaukums ir “Paslēpts sevī”, parāda atklājumus, iekļaujot tos plašākā vēsturiskā stāstījumā, kas sasaista 2024. gadā veiktos izrakumus ar agrākiem atradumiem, kas datējami ar 1931. un 1985. gadu, kā arī iepazīstinot ar dokumentiem no dažādiem dārgumu glabātavas vēstures posmiem, tostarp informāciju par vēsturisko priekšmetu slēpšanu, nozaudēšanu un atgūšanu laika gaitā.
 
Vēsturiskie artefakti tika no jauna atrasti pirms mazāk nekā diviem gadiem Viļņas katedrāles kriptās un kopš tā brīža Viļņas katedrāles Baznīcas mantojuma muzejs ir veicis to izpēti.
 
“Vairums Polijas karalisko regāliju ir uzskatāmas par zudušām 18. gadsimta beigās, tādēļ šis atklājums ir starptautiski nozīmīgs notikums,” sacīja profesors, filozofijas zinātņu doktors Andžejs Betlejs, Vāveles Karaliskās pils Krakovā, Polijā, direktors. “Kad atklātībā nonāca ziņas par insigniju atradumu Viļņā, Polijas sabiedrība tās uztvēra ar patiesu aizrautību – es nekavējoties sapratu, ka mēs visi iedzīvojam vēsturisku brīdi. Tā kā tie piederēja Jagellonu dinastijas valdniekiem, šiem priekšmetiem ir milzīga vēsturiska, simboliska un emocionāla nozīme abām tautām. Vairākas desmitgades šie artefakti tika uzskatīti par zudušiem. To jaunatklāšana ir simboliska atmiņu atjaunošana par vienu no svarīgākajiem periodiem Polijas un Lietuvas vēsturē.”
 
Mūsdienās, kad Eiropas karalisko lielvaru insignijas ir padziļināti izpētītas un būtisku jaunatklājumu iespējamība ir visai maza, paslēpto bēru insigniju un priekšmetu atrašana katedrāles dārgumu glabātavā ir izraisījusi lielu sajūsmu un interesi abās tautās. Tagad šie dārgumi ir gatavi tikt parādīti plašākai sabiedrībai – pirmo reizi gandrīz gadsimta laikā.
 
Insignijas un trīs karalisko personu mirstīgās atliekas pirmo reizi tika atklātas 1931. gadā, kad pavasara plūdi bija atklājuši pieeju karaliskajām kriptām zem katedrāles. Tomēr, sākoties Otrajam pasaules karam, baznīca baidījās, ka dārgumi tiks iznīcināti vai nolaupīti, un tika pieņemts lēmums tos paslēpt. Neskatoties uz to, ka daļa Viļņas katedrāles dārgumu glabātavas tika no jauna atklāta jau 1985. gadā, karaliskās insignijas pēc neskaitāmiem nesekmīgiem meklējumiem vairākas desmitgades tika uzskatītas par zudušām. Gadu gaitā par to likteni tika izteiktas visdažādākās teorijas un pieņēmumi.
 
“Personīgas karaliskās regālijas, kas radītas konkrētam valdniekam ir ārkārtīgi liels retums; atšķirībā no apbedījumu kroņiem, vairums kronēšanas kroņu tika izmantoti paaudzēm ilgi,” sacīja Dr. Giedrė Mickūnaitė, izstādes kuratore. “Visupirms to nekad nav bijis daudz, turklāt gadsimtu gaitā lielākā daļa šo dārgumu tika izkausētas, pārtaisītas vai vienkārši pazaudētas. Artefaktu atrašana ir ne tikai atgriezusi Lietuvas valstiskuma seno tradīciju simbolus, bet arī kalpo kā atgādinājums par kopīgo dinastisko vēsturi, kas gadsimtiem ilgi veidoja Centrāleiropu un Austrumeiropu.”