Igaunijas HoReCa sektorā pieaug slēgto uzņēmumu skaits un nodokļu parādi

Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.06.17

HoReCa nozare Igaunijā 2026. gada pavasarī nonākusi situācijā, kas pārsniedz viena neveiksmīga restorāna stāstu. Nozares dati rāda, ka gada laikā durvis slēguši vairāk nekā 25 restorāni, tostarp vairāki Michelin ceļveža uzņēmumi, un vairāk nekā 1100 ēdināšanas un izmitināšanas uzņēmumiem uzkrājušies nodokļu parādi 14,5 miljonu eiro apmērā. EHRL (Eesti Hotellide ja Restoranide Liit – Igaunijas viesnīcu un restorānu asociācija) aptauja liecina, ka 42% no aptaujātajiem uzņēmumiem strādā ar zaudējumiem, un sektora peļņas marža turpina samazināties. Nozares pārstāvji norāda, ka situāciju saasina pieaugošās izmaksas, proti, darbaspēks, izejvielas, enerģija, kā arī pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana līdz 24%, kas ir vairāk nekā divkārt virs Eiropas Savienības vidējā līmeņa. 

Pieprasījums saglabājas, taču tas ir kļūst plānots un cenu jutīgs, kas ierobežo iespējas kompensēt izmaksu kāpumu ar cenu korekcijām. EHRL brīdina, ka pirms uzņēmumu slēgšanas tirgū jau pazūd investīcijas, attīstības plāni un sadarbība ar vietējiem piegādātājiem, kas ietekmē visu piegādes ķēdi, proti, no zemniekiem līdz pārtikas ražotājiem. Šī tendence īpaši skar reģionus, kur ēdināšanas un viesmīlības uzņēmumi ir būtiska nodarbinātības un vietējās ekonomikas daļa.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Dārza svētki viesu mājā Šubrakkrasti

Viesu mājas parks pārtaps par svētku dārzu, kur satiksies mūzika, radošums, aktivitātes bērniem, ģimenēm un mierīga vasaras kopābūšana dabā.

Madonas TIC

Igaunijas reģionu kontekstā HoReCa nav tikai pakalpojums, bet pilsētas funkcionēšanas elements, proti, tas nodrošina darba vietas, piesaista viesus un veido pilsētas vai novada tēlu. Ja nozares stabilitāte turpinās vājināties, pirmie to izjūt tieši pierobežas un mazākie tirgi. Nozares eksperti norāda, ka attīstība nav iespējama bez prognozējamas nodokļu politikas un izmaksu vides, kas ļauj uzņēmējiem strādāt ar ilgtspējīgu peļņas modeli, nevis pastāvīgi balansēt uz izdzīvošanas robežas.

EHRL uzsver, ka Igaunijas konkurenti Eiropā rīkojas pretēji, piemēram, Vācija 2026. gadā samazināja PVN restorānu ēdieniem no 19% līdz 7%, lai aizsargātu nozares dzīvotspēju un nodarbinātību. Igaunijā savukārt nodokļu slogs ir pieaudzis gan ēdināšanai, gan izmitināšanai, kas vēl vairāk saasina spiedienu uz uzņēmumu rentabilitāti. Šādos apstākļos jautājums vairs nav par to, cik restorāni spēs iekļūt starptautiskos ceļvežos, bet gan par to, cik profesionālu uzņēmumu spēs turpināt darbu.