Visvairāk traumu pie ūdens Latvijā gūst jūras piekrastē

Foto: Up-pr.lv | Autors: Gunta Kursiša-Butkāne | 2026.06.25

Visvairāk traumu un negadījumu uz ūdens Latvijā notiek nevis ezeros un upēs, bet – jūrā, liecina apdrošinātāja BALTA apkopotā statistika. Lielākā daļa traumu nav saistīti ar peldēšanu, bet gan atrašanos pie ūdens, pastaigām un kritieniem piekrastēs.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina – 2024. gadā Latvijā noslīka 107 cilvēki, un gandrīz deviņi no desmit traģiskajiem gadījumiem notika dabiskās ūdenstilpēs. Savukārt vēl daudzi citi guva dažādas traumas atpūtas laikā pie ūdens. Lai gan traģiskākās sekas pie ūdens saistās ar noslīkšanu, BALTA dati rāda, ka vairums negadījumu notiek nevis peldoties, bet gan atrodoties ūdenstilpes tuvumā. Daudzi pieteikumi saņemti par traumām, kas gūtas, pārvietojoties pa akmeņainu piekrasti, iekāpjot ūdenī vai atpūšoties krastā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Piesakies ekskursijai un atklāj Rēzekni!

Ja neesi pieteicis ekskursiju, tad nesaki, ka tiešām pazīsti Rēzekni :) Tāpēc tev ir iespēja - zvani, raksti mums un lecam piedzīvojumos kopā - Rēzeknē!

Rēzeknes pilsētas TIC

Jūrā un tās piekrastē reģistrēti vairāk nekā 40% no visiem pieteiktajiem atlīdzību gadījumiem uz ūdens, otrajā vietā ierindojas ezeri – tur notiek ceturtā daļa jeb 25% no visiem negadījumiem. Savukārt upēs negadījumi fiksēti ievērojami retāk – 14% gadījumu, liecina apdrošinātāja dati.

"Lielāks negadījumu skaits jūrā drīzāk liecina par tās popularitāti, nevis paaugstinātu bīstamību. Vasarā piekrastē pulcējas tūkstošiem atpūtnieku, un līdz ar pieaugošo aktivitāti pieaug arī dažādu traumu risks," norāda BALTA Personu apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītāja Linda Juhna.

Visbiežāk cilvēki tur gūst dažādas traumas – sagriež pēdas uz akmeņiem vai stikla lauskām, sastiepj saites, sasit rokas vai kājas, salauž pirkstus. Bieži negadījumi notiek nevis peldoties, bet gan iekāpjot ūdenī, pārvietojoties pa slideniem akmeņiem vai atpūšoties krastā, skaidro L. Juhna.

Piemēram, kādā atlīdzības pieteikuma gadījumā, pastaigājoties gar jūru pa akmeņiem, bērnam paslīdēja kāja un rezultātā viņš kritienā sasita galvu. Par laimi, negadījums beidzies vien ar nelielu traumu. Savukārt kādam pieaugušajam pastaiga jūras piekrastē noslēdzās ar kritienu, kurā sasisti abi ceļi, gūža un plaukstas locītava. Vēl kāds gadījums noticis, kad jūrā vilnis uz kājas cilvēkam uzskalojis peldošu koku, kā rezultātā sasists pirksts un norauts nags.

Bīstamākās traumas – lēcieni ūdenī

Kopumā pērn BALTA pēdējo trīs gadu laikā saņēmusi 56 atlīdzību pieteikumus par negadījumiem uz ūdens vai tā tuvumā. Viena no lielākajām atlīdzībām, pārsniedzot 600 eiro, izmaksāta klientam, kurš, ieniris ūdenī nepietiekamā dziļumā un guva kakla skriemeļa kompresijas lūzumu.

“Karstā vasaras dienā vēlme mesties ūdenī ir saprotama, taču pārsteidzīgi lēmumi pie ūdens nereti noved pie smagākajām traumām, un to mēs redzam saņemtajos atlīdzību pieteikumos. Diemžēl pietiek ar vienu neveiksmīgu lēcienu, lai atpūta pārvērstos ilgstošā ārstēšanās procesā,” uzsver L.Juhna.

SPKC norāda, ka ik gadu 20–30 cilvēki Latvijā gūst smagas traumas pēc lēcieniem ūdenī ar galvu, turklāt 90% šādu cietušo ir vīrieši.

Negadījumu sadalījums gada griezumā rāda izteiktu sezonalitāti – visbīstamākie mēneši, likumsakarīgi, ir no jūnija līdz augustam, taču īpaši izceļas jūlijs, kad reģistrēti gandrīz trešdaļa visu negadījumu, liecina BALTA.

Slideni akmeņi, alkohols, lēcieni – ko nedarīt, lai pasargātu sevi

Vissvarīgākais ieteikums, lai izvairītos no īpaši smagām traumām - izvēloties lēkt ūdenī, vienmēr jāpārliecinās par tā dziļumu un drošību. Arī pirms iešanas ūdenī ieteicams pārliecināties par ūdenstilpes gultni, īpaši vietās, kur var atrasties akmeņi, zari vai citi zem ūdens paslēpti priekšmeti.

“Nevajadzētu novērtēt par zemu arī slidenus akmeņus un laipas, jo daudzi negadījumi notiek tieši brīdī, kad cilvēks vēl nav iegājis ūdenī vai jau dodas krastā,” norāda BALTA eksperte.

Tāpat jāatceras, ka alkohola lietošana un atrašanās ūdenī nav savienojamas lietas – alkohols pasliktina reakcijas ātrumu, koordināciju un spēju objektīvi novērtēt riskus, tādējādi būtiski palielinot negadījumu iespējamību.