Cik lielu budžetu Latvijas iedzīvotāji plāno atvēlēt atvaļinājumam?

Sintija Šteina | 2026.07.07

Sākoties aktīvajai atvaļinājumu sezonai, Latvijas iedzīvotāji ceļojumiem gatavi atvēlēt arvien lielākus līdzekļus. Finanšu pakalpojumu sniedzēja "IPF Digital Latvia" veiktā aptauja* liecina, ka šogad 31% iedzīvotāju atvaļinājumam Latvijā vai ārvalstīs plāno tērēt vairāk nekā 1000 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu šis rādītājs pieaudzis par vairāk nekā sešiem procentpunktiem.

Aptaujas dati rāda, ka visbiežāk iedzīvotāji atvaļinājumam plāno tērēt no 1001 līdz 2000 eiro, ko norādījuši 19% respondentu. Savukārt 16% paredz budžetu no 501 līdz 1000 eiro, bet vēl 13% atzīst, ka atpūtai gatavi atvēlēt vairāk nekā 2000 eiro. Kopumā gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs atvaļinājumam šogad plāno budžetu virs 1000 eiro.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Lazdukalna skatu tornis

Skatu tornis atrodas dabas parka “Daugavas loki” teritorijā, Daugavas kreisajā krastā.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

"Atvaļinājums bieži vien ir viens no lielākajiem mājsaimniecības plānotajiem izdevumiem gada laikā, tāpēc to vajadzētu uztvert ne tikai kā emocionālu izvēli, bet arī kā finanšu lēmumu. Svarīgi ir ne tikai tas, cik daudz cilvēks ir gatavs tērēt atpūtai, bet arī tas, vai šāda summa atbilst mājsaimniecības iespējām un vai pēc atvaļinājuma saglabājas pietiekams finanšu drošības spilvens," norāda "IPF Digital Latvia" vadītājs Toms Vandāns.

Salīdzinot pēdējo trīs gadu aptauju rezultātus, redzams, ka iedzīvotāju gatavība ceļojumiem atvēlēt lielākas summas pakāpeniski pieaug. Ja 2024. gadā vairāk nekā 1000 eiro atvaļinājumam plānoja tērēt 25% iedzīvotāju, tad 2025. gadā tie bija 26%, bet šogad jau 31%.

Visstraujākais pieaugums vērojams tieši 1001 līdz 2000 eiro budžeta kategorijā. Ja 2024. gadā šādu summu atvaļinājumam bija gatavi atvēlēt 14% respondentu, tad šogad tie ir jau gandrīz 19%.

Lielākus ceļojumu budžetus biežāk plāno vīrieši. Vismaz 1000 eiro atvaļinājumam gatavi atvēlēt 32% vīriešu, sieviešu vidū šis rādītājs ir 30%.

Visdārgākos ceļojumus biežāk plāno iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem – 15% šīs vecuma grupas respondentu norādījuši, ka atvaļinājumam gatavi tērēt vairāk nekā 2000 eiro, bet kopumā 38% paredz budžetu virs 1000 eiro.

Izteiktas atšķirības vērojamas arī reģionu griezumā. Vislielākos ceļojumu budžetus plāno Rīgas iedzīvotāji – 40% respondentu galvaspilsētā atvaļinājumam paredz vairāk nekā 1000 eiro. Savukārt Zemgalē un Vidzemē šādu budžetu plāno 28% iedzīvotāju, Latgalē – 23%, bet Kurzemē – 20%.

Vienlaikus aptauja liecina, ka ne visiem atvaļinājums saistās ar ceļošanu. 9% respondentu norādījuši, ka atvaļinājumā parasti neceļo, bet vēl 9% atzinuši, ka viņiem nav atvaļinājuma vai viņi šobrīd nestrādā. Savukārt 12% iedzīvotāju vēl nav izlēmuši, kāds būs viņu atvaļinājuma budžets.